Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. februāris, 2013
Drukāt

Katrā ir dievišķā daļiņa


valentina_16

“Prieks par jūsu vēlmi un prasmi nest māk-slu tautā,” vēstulē redakcijai atrakstīja mūsu lasītāja Leontīne Apšeniece-Akula no Rēzeknes, kuru iepriecinājis aicinājums ziņot par talantīgiem māksliniekiem Latvijā.

 

Tā, atsaucoties uz aicinājumu, viņa atsūtīja mums savas radinieces Valentīnas Zizlānes darbu fotogrāfijas. “Viņas darbi ir pelnījuši, lai tiktu iemūžināti un parādīti visai Latvijai,” pārliecināta Leontīne. Viņas abas ir “Latvijas Avīzes” uzticamās lasītājas, lai gan dzīvo dažādās Latvijas malās. “Leontīne man sūta savus dzejoļus, bet es viņai sūtu fotogrāfijas ar saviem darbiem. Kad cilvēks aiziet pensijā, viņam parādās jaunas iespējas izpausties,” teic V. Zizlāne.

“Viss darba mūžs pagājis ar skaitļiem. Strādāju par finansisti. Kopš aizgāju pensijā, man ir laiks izšūt, tamborēt, adīt, lasu grāmatas. Paldies Dievam, man ir laba veselība, zālēm nauda nav jātērē, līdz ar to galus tīri normāli savelku kopā. Man pat paliek pāri, lai nopirktu diegus un visu citu vajadzīgo rokdarbiem. Bet mana meditācija ir ravēšana. Patīk dārzā audzēt puķes. Ziemas mēnešos viena pati dzīvoju dzīvoklī Juglā Rīgā, bet no maija līdz novembrim dzīvoju lauku mājās Lazdukalnu pagastā Balvu pusē. Man ļoti patīk lauku klusums, kad atnāk no meža ciemos stirnēni, lapsas. Sestdienās svētdienās atbrauc mani bērni. Visa ģimene strādājam dārzā. Pagājušogad bija pirmā vīnogu raža, kad varēja tās kārtīgi saēsties,” pieredzē dalās V. Zizlāne. Atpakaļ uz Rīgu viņa brauc pēc 18. novembra. “Nosvinu valsts svētkus laukos, nolaižu karogu un tad braucu mājās,” stāsta V. Zizlāne. 
Vasaras_prieks_16

Juzdama viņas romantisko un sirds siltuma pilno dabu, vaicāju – vai ticat Dievam? “Jā, esmu katoliete. Ticu, ka mūsos katrā ir dievišķā daļiņa, jo mēs esam daļa no Visuma un Visums ir mūsos, bet Visums ir Dievs. Kā redzat, mana ticība ir citāda… Uz baznīcu eju tikai lielos svētkos. Lielākoties uz Jēkaba katedrāli. Man patīk baznīca, kad tajā nav neviena cilvēka. Kad ir pūlis, nevaru koncentrēties. Tad ir sajūta, ka tikai ķeksīša pēc esmu aizgājusi. Tad jau labāk mājās palasu Bībeli. Protams, noskatos dievkalpojumus televīzijā,” stāsta V. Zizlāne.

Savukārt “Latvijas Avīze” ir ikdienas literatūra. “Kad no rīta pieceļos, tūlīt eju pēc avīzes. Izlasu visus rak-stus par politiku un kultūru. Man ļoti patīk intervijas ar dažādiem cilvēkiem. Ļoti patīk izlasīt arī pēdējo lapaspusīti un apskatīt karikatūras. Vienīgais, ko es nelasu, ir reklāmas, un mazāk lasu par sportu. Avīze man ir ļoti mīļa, jo to lasu, kopš tā bija “Lauku Avīze”. Kad esmu laukos, avīzes sūtīšanu pāradresēju uz laukiem.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+