Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. aprīlis, 2013
Drukāt

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs par nākotni nedomā

LETALETA

11% jeb katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs dzīvo šodienai un par nākotni nedomā, liecina “Nordea” bankas un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Pētījumā secināts, ka finanšu “drošības spilvens” jeb naudas līdzekļu uzkrājumi ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 61% to nav vispār. Katrs otrais jeb 50% aptaujāto patlaban nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām.

Par savu finanšu “drošības spilvenu” patlaban ir parūpējušies vairāk nekā trešdaļa jeb 36% vīriešu un 25% sieviešu, tostarp 35% lauku iedzīvotāju un 29% rīdzinieku. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzkrājumu esamība ir cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmeni – attiecīgi uzkrājumus sevis nodrošināšanai vairāk veido iedzīvotāji ar augstāko izglītību – 35% aptaujāto un iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem – 52%.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka, aplūkojot tendences “drošības spilvenu” veidotāju vidū, redzams, ka aizvadīto gadu notikumi ir iemācījuši iedzīvotājiem “nelikt visas olas vienā groziņā”. Savus ietaupījumus tie izvēlas uzkrāt dažādos veidos.

“Gandrīz vienlīdz populāri ir veidot savu finanšu “drošības spilvenu” kā noguldījumu bankā, ko atzīmēja 55% aptaujāto, kā arī uzkrāt skaidrā naudā – 47% aptaujāto. Savukārt gandrīz katrs ceturtais krājējs jeb 24% aptaujāto par savu “drošības spilvenu” uzskata sev piederošo nekustamo īpašumu, 15% aptaujāto – veiktās iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, 8% ieguldījumus vērtspapīros vai fondos, turpretim 5% aptaujāto – sev piederošos dārgmetālus un mākslas priekšmetus,” skaidroja Kaktiņš.

Līdzīgu situāciju novērojusi “Nordea” Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Jana Strogonova, kura atzīmēja, ka iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus, visbiežāk naudas līdzekļus uzglabā krājkontos vai termiņnoguldījumos. Savukārt uzņemties lielāku risku un veikt ilgtermiņa ieguldījumus, tādējādi vairojot savu labklājību, ir gatavi salīdzinoši maz cilvēku.

“Visbiežāk mūs ierobežo zināšanu trūkums, tāpēc šogad turpinām Naudas skolas programmu ar mērķi vairot sabiedrības zināšanas par uzkrājumu pārvaldīšanu – lai katrs spētu rast savai situācijai piemērotāko finanšu drošības risinājumu. Gadījumos, kad tiek zaudēti regulārie ienākumi, ikvienam būtu nepieciešams “drošības spilvens” vismaz trīs mēnešalgu apmērā, taču vēl ieteicamāk – uzkrāt sešas un vairāk mēnešalgas,” skaidro Strogonova.

Vairums Latvijas iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu stāvokli raksturo kā samērā saspringtu, savukārt iespējas veidot uzkrājumus vērtē kā stipri ierobežotas. Patlaban daļu no saviem ienākumiem uzkrāj tikai 28% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 23% aptaujāto spētu kaut ko uzkrāt tikai ar lielām grūtībām, no daudz kā atsakoties. Savukārt 38% respondentu norāda, ka viņu ienākumi nav pietiekami lieli, lai varētu veidot uzkrājumus.

Taču sev pieejamos brīvos finanšu līdzekļus vairums – jeb 74% iedzīvotāju – vienlaikus izvēlētos gan uzkrāt “nebaltai dienai”, gan tērēt dažādu vēlmju piepildīšanai. Piemēram, ja iedzīvotājiem būtu brīvi finanšu līdzekļi 1000 latu apmērā, vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto tos tērētu ceļojumiem un atpūtai, 28% – noguldītu kādā no bankām, 22% – glabātu skaidrā naudā, 21% – tērētu izglītībai, bet 16% – iegādātos automašīnu vai segtu līzinga pirmo iemaksu.

Lai palielinātu iedzīvotāju finanšu zināšanu līmeni un izpratni par uzkrājumu veidošanu un dažādu finanšu instrumentu izmantošanu, “Nordea” naudas skolā izveidota otrā apmācību programma, kā arī finanšu IQ tests par noguldījumiem un ieguldījumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+