Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. janvāris, 2013
Drukāt

Kemerons sola sarīkot referendumu par Britānijas dalību ES

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Skaidrojot, ka britu sabiedrības vilšanās Eiropas Savienībā ir lielāka nekā jebkad iepriekš, Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons apsolīja, ka, viņa vadītajai konservatīvo partijai uzvarot 2015. gada parlamenta vēlēšanās, tiks sarīkots referendums, kurā britiem būs jāizvēlas – palikt ES vai izstāties.

 

Līdz tam briti ar Briseles amatpersonām aizvadīs sarunas, kurās apspriedīs valsts dalības jaunos nosacījumus blokā. Ja Brisele apmierinās Londonas prasības, Kemerons apņemas, kā pats apgalvoja, ar “sirdi un dvēseli” aizstāvēt Britānijas palikšanu blokā.

Vairākkārt atliktajā, bet ilgi gaidītajā runā, kas, domājams, iezīmēs turpmāko gadu Londonas politisko kursu, Kemerons norādīja, ka viens no ES dibināšanas principiem, proti, tiekšanās pēc aizvien ciešākas sadarbības, gluži nesaskan ar Britānijas mērķiem. “Mēs saprotam un cienām valstu tiesības doties šī mērķa virzienā, bet Britānijai un, ļoti iespējams, arī citām valstīm nav šāda uzstādījuma. Un mēs justos krietni ērtāk, ja bloka līgumos tas skaidri būtu pateikts,” pauda Kemerons, uzsverot, ka valstīm, kuras grib izstāties no ES, tas jāļauj darīt. Britu valdības vadītājs atzīmēja, ka tas panākams, ieviešot 2001. gadā izstrādātās Lākenas deklarācijas noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm būtu tiesības pašām saglabāt teikšanu pār iekšpolitiskajiem jautājumiem, nesekojot Briseles diktātam un nezaudējot suverenitāti ES integrācijas vārdā. Līdz šim Lākenas deklarācijā paustajam nav likuma spēka. Tāpat Kemerons norādīja, ka jaunajām Britānijas un ES attiecībām būtu jābalstās vienotā tirgū, kas pagaidām, pēc britu premjera ieskatiem, nenotiek.

“Lielākos draudus ES nerada tie, kas iestājas par pārmaiņām, bet gan tie, kuri jaunu domāšanu dēvē par ķecerību. Savā garajā vēsturē Eiropa pieredzējusi vairākas “ķecerības”, kas izrādījušas jēgpilnas,” sacīja Kemerons.

Britu valdības vadītājs iecerējis, ka referendums tiks sarīkots vismaz pusotru gadu pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām. Tas nozīmē, ka par Britānijas likteni ES valsts iedzīvotājiem, iespējams, būs jālemj 2017. gadā.

Reaģējot uz Kemerona izteikumiem, Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss izteicās, ka Britānijai izstāšanās no ES var būt bīstama. Viņš uzsvēra, ka dalībvalstis nedrīkst izvēlēties, kuriem ES likumiem sekot un kuriem ne. “Iedomājieties, ka ES ir futbola klubs. Ja reiz esi pievienojies klubam, tu es tā spēlētājs, tu nevari pateikt, ka vēlies klubā spēlēt regbiju,” līdzībās runāja Francijas ārlietu ministrs. Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, komentējot Kemerona runu, izteicās mazliet pretrunīgi. Sākotnēji viņš norādīja, ka arī Berlīne neiestājas par valstu nacionālās suverenitātes upurēšanu ES integrācijas vārdā, taču tad piebilda: “Dalība ES sevī ietver principu – visu vai neko.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+