Ķīnieši īpašumus apmaiņā pret uzturēšanās atļauju vairāk pērk Latvijas novados 1

Latvijas novados visstraujāk pieaug to nekustamo īpašumu skaits, kurus nopirkuši ķīnieši. Aiz Krievijas, Ukrainas un citu NVS dalībvalstu pilsoņiem pašlaik viņi ir lielākie nekustamo īpašumu pircēji Latvijā, turklāt no pirmajiem atšķiras ar to, ka lielākoties īpašumus pērk ārpus Rīgas un tajos nedzīvo un tos neapsaimnieko.


Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Lasīt citas ziņas

Nekustamo īpašumu tirgus lietpratēji atzīst: pirms trim gadiem, kad Saeimā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, kas ļauj piešķirt uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma pirkšanu, ārzemnieki pirka dzīvokļus un privātmājas galvenokārt Rīgā un Jūrmalā, 
bet pašlaik vairāk tiek “ķemmēti” arī Latvijas novadi.

Tā kā pirkuma summas slieksnis termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai ārpus lielajām pilsētām ir divreiz zemāks – 50 000 latu –, ārzemnieki arvien biežāk meklē iespēju nopirkt zemi vai māju novados.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iecavas novada pašvaldības zemes lietu speciāliste Baiba Leitlante vēsta, ka novadā jau ir divpadsmit ķīniešu iegādāti nekustamie īpašumi, tostarp astoņas ģimenes privātmājas un četri dzīvokļi. Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale saka, ka Mūrmuižā ķīnieši nopirkuši četrus apbūves zemes gabalus.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Latio” Cēsu nodaļas vadītājs Kārlis Meņģelis lēš, ka agrākā Cēsu rajona pagastos varētu būt ap 30 – 40 ģimenes privātmāju un dzīvokļu, kurus iegādājušies ķīnieši. Cēsu pašvaldībā saskaitīti ap 50 īpašumu, lielākoties ģimenes privātmājas un dzīvokļi, kuru īpašnieki ir ķīnieši. Trīs privātmājas vai apbūves gabalus ķīnieši nopirkuši arī Bauskas novada pagastos.

 

Kurš rīko ķīniešu ekskursijas?

Nesen pēc Talsos organizētās ķīniešu ekskursijas, kurā viņi iepazīstināti ar pārdodamajiem īpašumiem, pilsētā ķīnieši nopirkuši ģimenes privātmāju, bet novadā – desmit ģimenes privātmājas, atzīst “Latio” Talsu nodaļas vadītājs Uldis Leja. Pilsētas sabiedrība baumo, ka ekskursiju pirms tam rīkojis “Latio”. U. Leja gan to noliedz.

Uz manu jautājumu, kā ķīnieši vai citu valstu pilsoņi uzzina par pārdošanai piedāvātajiem īpašumiem, “Latio” dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte atbild, ka kopš 2010. gada, kad Saeimā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, šīs ziņas izplata mūsu nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumi. Tas notiekot dažādos veidos: ar interneta sludinājumu palīdzību, ārvalstu vēstniecībās Latvijā, dažādās starptautiskajās izstādēs.

“Tas ir mūsu bizness, un, ja likums to atļauj, mēs izmantojam tajā noteiktās iespējas. Šajā laikā esam pārdevuši vairākus desmitus ģimenes privātmāju un dzīvokļu. Lielākoties pircēji gan ir no Krievijas un citām NVS dalībvalstīm. Bet netrūkst pircēju arī no Ķīnas, Indijas un citām Āzijas valstīm,” skaidro V. Gailīte.

Reklāma
Reklāma

Tirgotāji uzskata, ka mājokļu tirdzniecība palīdzot atrisināt problēmas daudziem vietējiem iedzīvotājiem, kuri darba zaudējuma, banku kredītu vai citu iemeslu dēļ paši vairs nevar tos uzturēt. Tomēr pirkumiem ir blakus efekti – apbūves zemes un māju kadastrālo vērtību celšanās, kas vēlāk ietekmēs nekustamā īpašuma nodokli.

 

Darījumus kārto starpnieki

Novadu pašvaldībās atzīst, ka pašus ķīniešus neesot redzējuši, viņu vietā lietas kārto starpnieki – mūsu tirdzniecības uzņēmumu pārstāvji vai kādi vietējie pilnvarnieki. Arī iegādātajos mājokļos ķīniešus lielākoties nemana. Tie stāv tukši vai tiek izīrēti vietējiem iedzīvotājiem.

Skrīveru novada domes lietvedības pārzine Inese Peļņika teic, ka novadā viena ķīniešu ģimene nopirkusi ģimenes privātmāju. Vasarā esot mājā pat dzīvojuši, sagādājuši kurināmo ziemai, bet pašlaik pazuduši.

Iecavas pašvaldības pārstāve Baiba Leitlante teic, ka novadā savos īpašumos 13 ķīnieši gan ir deklarējuši dzīvesvietu, taču pašlaik Iecavā pastāvīgi dzīvo viena ķīniešu ģimene ar trim bērniem. Tāpēc rodas iespaids, ka tie nopirkti tikai vienā nolūkā – lai saņemtu termiņuzturēšanās atļaujas, kas dod iespēju brīvi izceļot uz kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs intervijā Latvijas Radio sacījis, ka pēdējo gadu laikā īpašumus Cēsīs iegādājušies ap 50 Ķīnas Tautas Republikas iedzīvotāju, taču pašlaik te nedzīvojot neviens. Īpašumi pieder ķīniešiem, bet reāli tajos dzīvo vietējie iedzīvotāji, maksā komunālos maksājumus. Pēdējos gados Cēsīs reāli dzīvojusi arī viena ķīniešu ģimene, taču tā pašķīrusies – viens atgriezies atpakaļ dzimtenē, otrs pārcēlies uz Rīgu, stāstījis Rozenbergs. Pašvaldības vadītājs uzsver, ka lielāks skaits ārvalstnieku, kas Cēsīs iegādājas nekustamos īpašumus, ir no bijušajām padomju republikām – Krievijas, Ukrainas, Kirgizstānas – ar mērķi tos attīstīt un pārcelties uz dzīvi.

 

Lī grib nopirkt vēl

Ozolnieku novadā izdevās uzrunāt ķīnieti, kurš sevi sauc par Lī un kurš nopircis 66,5 kvadrātmetru četru istabu dzīvokli jaunā daudzstāvu namā. Kā viņš stāsta, galvenais iemesls, kāpēc pircis dzīvokli Latvijā, ir uzturēšanās atļauja, kas ļauj brīvi braukāt pa Eiropas Savienību. Latviju izvēlējies arī tāpēc, ka te esot svaigs gaiss un laba pārtika – labāka nekā citur. Savulaik viņš studējis Vācijā, tagad nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Kas tas par biznesu, to gan neatklāj.

Dzīvokli neplānojot izīrēt, dzīvojot tajā viens pats, bet pārējie ģimenes piederīgie ir Ķīnā. Lī atzīst, ka Latvijā viņam esot padomā iegādāties vēl citus nekustamus īpašumus.

 

Par ieceļotājiem pārlieku nepriecājas

Iecavas pašvaldības pārstāve Baiba Leitlante atklāj, ka par ārzemnieku pirkumiem pašvaldībā pārlieku nepriecājas tāpēc, ka lielākoties šie īpašumi netiek apdzīvoti un apsaimniekoti. “Bažījamies, ka ar laiku šādu pamestu īpašumu būs arvien vairāk un vajadzības gadījumā īpašnieki nebūs sameklējami,” viņa saka.

Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale spriež, ka īpašumu tirdzniecību nevarot uzskatīt par investīciju valsts ekonomikā, kā to mēģina pasniegt politiķi.

“Ja šos piecdesmit tūkstošus par pirkumu viņi atnestu uz pašvaldību, tad varbūt to varētu uzskatīt par investīciju budžetā. Ķīnieši pērk mājas un dzīvokļus sev. Ne valstij, ne iedzīvotājiem no tā labuma nav. Taisni otrādi – darījumu līgumi par ļoti lielām summām ceļ tuvējo nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību.

Mūsu iedzīvotājiem par saviem mājokļiem jāmaksā arvien lielāks nekustamā īpašuma nodoklis,” viņa secina.

Ozolnieku iedzīvotāja Rudīte Jankune stāsta, ka vairākus gadus Ozolniekos īrējusi ģimenes privātmāju cerībā uz līgumā paredzētajām izpirkuma tiesībām. “Kaut arī tiesības izpirkt bija, mana četru cilvēku ģimene nespēja tās izmantot pārāk augstās izpirkuma maksas dēļ,” viņa stāsta. “Ko nespējām mēs, to spēja ķīnieši, māju gribēja nopirkt pat trīs ķīniešu ģimenes. Par pārdoto māju pārsteigumā uzzinājām, kad pie mājas ārdurvīm bija piesprausta zīmīte ar uzaicinājumu aši izvākties no mājas. Visvairāk sāp tas, ka valsts ar vieglu roku ļauj iztirgot mājas un dzīvokļus, kuros latvieši varētu dzīvot paši,” viņa piebilst.

 

Nacionāļi pārmet tuvredzību

Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) atzīst, ka pēc šonedēļ notikušās valdošās koalīcijas padomes sēdes, kurā cita starpā tikusi apspriesta arī termiņuzturēšanās atļauju problēma, jūtas satriekts par “Vienotības”, ZZS un citu frakciju deputātu tuvredzību.

“Tā vietā, lai gādātu par pajumtes nodrošinājumu latviešu ģimenēm, ar vieglu roku viņi turpina Ainara Šlesera ievazāto politiku, ļaujot iztirgot mājas un dzīvokļus ārzemniekiem. Un domā, ka īpašumu iztirgošana būs tas pamats, uz ko balstīsies plānotais ekonomikas izrāviens,” saka Gaidis Bērziņš. “Ministru prezidents Valdis Dombrovskis gan ierosinājis apspriest šo termiņuzturēšanās atļauju problēmu ar nekustamo īpašumu nozares pārstāvjiem. Protams, šie starpnieki teiks, ka atļaujas vajag, jo uz tām balstās viņu uzņēmējdarbība un peļņa. Cits jautājums – ko no šīs īpašumu tirdzniecības iegūst valsts? Izņemot nekustamā īpašuma nodokli, dažos gadījumos pievienotās vērtības nodokli, būtībā neko.”

 

Uzziņa

Iekšlietu ministrija saskata apdraudējumu

Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā valdībai atzīts, ka uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām triju gadu laikā lielākoties pieprasījuši bijušo PSRS valstu pilsoņi, tostarp visvairāk Krievijas un Uzbekistānas pilsoņi, trešajā vietā ir ieceļotāji no Ķīnas.

No ķīniešiem saņemti 243 uzturēšanās atļauju pieprasījumi, turklāt šis pieprasījumu skaits gandrīz uz pusi pieaudzis šā gada pirmajos sešos mēnešos. Pavisam uzturēšanās atļaujas trijos aizvadītajos gados prasījuši 35 valstu pilsoņi.

IeM ziņojumā raksta, ka investējot atsevišķos Latvijas reģionos, ilgtermiņā Ķīnas pilsoņu masveida ieceļošana un uzturēšanās var radīt imigrācijas, etnisko konfliktu un darba tirgus nevienlīdzības riskus.

Ministrija norāda, ka lietderīgi būtu pārskatīt minimālās nekustamā īpašuma iegādes darījuma summas un ka jānosaka aktīvas saimnieciskās darbības kritērijus, kas apliecinātu, ka veiktais ieguldījums 100 tūkstošu latu apmērā dod ekonomisku labumu Latvijai.

 

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.