Publicitātes foto

“Kino Citadele” piedāvās filmas par vērienīgām mākslas izstādēm 0

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un tā Ārzemju mākslas departaments Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, sākot sadarbību ar SIA “Forum Cinemas” kinoteātri “Kino Citadele”, mākslas mīļotājiem un kino cienītājiem trīs seansos uz lielā ekrāna piedāvās iepazīt vērienīgas izstādes no Londonas Nacionālās galerijas, Bārnsa fonda Filadelfijā un Karaliskās mākslas akadēmijas Londonā, pavēstīja LNMM sabiedrisko attiecību speciāliste Natālija Sujunšalijeva.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Lasīt citas ziņas

Pirmais seanss gaidāms 11. maijā, kad interesentu uzmanībai tiks piedāvāta filma “Goija – miesas un asins redzējumi”. Filma veidota balstoties uz izstādi “Goija: Portreti”, kas bija aplūkojama Londonas Nacionālajā galerijā vēl 2016. gada sākumā. Ekspozīciju veidoja 70 autora darbi – gleznas, zīmējumi, miniatūras – no visas pasaules, parādot izcilā spāņu mākslinieka ģenialitāti, tehnisko veiklību un spēcīgo redzējumu.

Otrais seanss “Renuārs – cildinātais un nievātais”, kas norisināsies 25. maijā, sniegs izdevību apbrīnot franču impresionisma klasiķa Pjēra Ogista Renuāra darbu kolekciju no Bārnsa fonda Filadelfijā. Fondam pieder lielākā Renuāra mākslas kolekcija pasaulē, kas reprezentē vecmeistara radošo mantojumu un kalpo par lielisku bāzi zinātniskajiem pētījumiem. Filma piedāvā iepazīties ar jaunākajiem atklājumiem un viedokļiem par Renuāra dzīvi un daiļradi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Noslēdzošais seanss “Gleznojot mūsdienu dārzu: no Monē līdz Matisam” notiks 8. jūnijā, paverot skatu uz izstādi, kas šobrīd norisinās Karaliskajā mākslas akadēmijā Londonā. Izmantojot slavenā franču impresionista Kloda Monē mākslas darbus kā sākumpunktu, ekspozīcijā iezīmēta dārzu loma mākslas vēsturē no 19. gadsimta 60. gadu sākuma līdz 20. gadsimta 20. gadiem. Līdzās Monē kā galvenajam šīs tēmas attīstītājam, akadēmijas zālēs aplūkojami tādu mākslinieku kā Pjēra Ogista Renuāra, Pola Sezana, Kamila Pisaro, Eduāra Manē, Vasilija Kandinska, Vinsenta van Goga, Anrī Matisa, Gustava Klimta un Paula Klē meistardarbi.

Filmās tiek rādīti ne tikai izstādēs un kolekcijās redzamie mākslas darbi, tās ļaus iepazīt arī izstāžu veidošanas radošo un tehnisko procesu, ar vēsturnieku un dažādu speciālistu palīdzību izprast, ko mākslas darbi spēj vēstīt par saviem autoriem un laika periodu, kurā ir tapuši, pauda Sujunšalijeva.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.