Ķiploki dzeltē un pūst 0

“Pirms pāris nedēļām pamanīju, ka dažiem ķiplokiem lapas kļūst blāvākas. Tagad šie augi jau galīgi sakritušies, un, izraujot no zemes, redzams, ka ķiploks ir sapuvis – puve ir pie saknēm, brūna un ar smaku.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Lasīt citas ziņas

Puve pārņem arvien vairāk ķiploku, tie paliek blāvi un vīst, kalst lapas. Ar šo kaiti cīnās arī citi audzētāji, daži no viņiem ir kodinājuši un miglojuši ar previkuru, amistāru, tomēr ķiploki pūst. Ko vēl varētu darīt lietas labā? Kā lai apstādina puvi?” 
Mārtiņš M.

 

Visticamāk, tā ir fuzarioze – sakņu puve, ko izraisa augsnē mītoša sēne Fusarium oxysporum. Lietošanai ķiplokos Latvijā nav reģistrēts neviens augu aizsardzības līdzeklis, kas būtu efektīvs tieši pret šo patogēnu. Kodināšana pirms stādīšanas daļēji samazina infekciju, kas ir daiviņās, bet stādmateriāla apstrāde nespēj ietekmēt visu augsni, kas ir apkārt augam. Turklāt šogad augsnē ir pietiekami daudz mitruma, lai infekcija strauji izplatītos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Previkurs E 840 š.k. būtu iedarbīgs, ja ar šā fungicīda šķīdumu salaistītu visu lauku līdz 10 cm dziļumam… Diemžēl (vai – par laimi) fiziski nav iespējams pārstaigāt visu lauku ar lejkannām vai pat laistīt no smidzinātāja šļūtenes. To arī nedrīkst darīt!

Amistārs 250 s.k. pret šo infekciju nav efektīvs. Tāds varētu būt Signum d.g. (arī tas gan nav reģistrēts lietošanai ķiplokos), bet tā pati problēma – apsmidzinot lapas, netiek klāt saknei, kur atrodas patogēns.

Krievijā un Ukrainā, cīnoties ar šo slimību, izmanto pilienlaistīšanas sistēmas, laistot ķiplokus tieši pie saknes ar benomilu saturošiem līdzekļiem, bet Latvijā nav nedz benomila preparātu, nedz arī pilienlaistīšanas ķiploku laukos.

Atliek iestrādāt augsnē Trihodermīnu B-J p. vai Biomiksu B-J p., bet to vajadzēja darīt vismaz maijā. Tagad var būt jau par vēlu, jo derīgo mikroorganismu savairošanās prasa laiku…

Nedaudz varētu līdzēt rindstarpu rušināšana, lai liekais ūdens (arī turpmāk sola lietainu laiku) varētu noplūst straujāk un saknēm tiktu vairāk gaisa. Augus, ko infekcija pagaidām skārusi mazāk, var nedaudz stiprināt ar kompleksajiem mēslojumiem caur lapām. No izdzīvojušajiem augiem varēs iegūt augstāku ražu, taču to nāksies novākt un pārdot pēc iespējas agrāk. Šos ķiplokus nevajadzētu atstāt pavairošanai, jāmeklē veselīgs stādāmais materiāls.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.