Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. aprīlis, 2016
Drukāt

Kopdzīve un partnerattiecības. Ko par to saka likums? (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vai tiesa var atzīt manu civilsievu par ģimenes locekli? Esam kopā jau vairāk nekā piecus gadus, un tagad mums ir arī kopīgs bērns. Vēlos viņu kā ģimenes locekli pierakstīt pie sevis dzīvoklī, kuru īrēju. DZINTARS RĪGĀ

Likums par iemitināšanu

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. pants nosaka, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas, kā arī pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi šajā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstiski informēts (atļauja nav jāprasa) izīrētājs.

Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstiski jāinformē izīrētājs. Šīs personas ir atzīstamas par īrnieka ģimenes locekļiem.

! Citas personas iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana. Taču šā likuma izpratnē citas personas nevar atzīt par īrnieka ģimenes locekļiem.

Prakse Latvijā un Eiropā

Eiropas Savienības līmenī šis jautājums tikpat kā nav reglamentēts, jo saistoši tiesību akti, kas juridiski atzīst ārpuslaulības savienību, var tikt pieņemti tikai tad, ja lielākajā daļā ES valstu nostāja konkrētajā jautājumā sakrīt.

! Patlaban Eiropā nav vienotas pieejas ārpuslaulības savienības juridiskai atzīšanai, jo trūkst vienotas izpratnes par nodrošināmo pamattiesību būtību.

Piemēram, 2012. gada 1. februāra spriedumā lietā Nr. SKC – 4/2012 Augstākās tiesas Senāts vērsis uzmanību, ka pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas norādes Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija neuzliek valstīm pienākumu nodrošināt partnerattiecībās dzīvojošajām personām tādas pašas tiesības kā laulātajiem.

Eiropas Padomes Hāgas programmas “Brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā” 3.4.2. punktā norādīts, ka ES tiesību aktiem jāattiecas uz starptautisko privāttiesību jautājumiem un nevajadzētu pamatoties uz saskaņotiem jēdzieniem, piemēram, ģimene, laulība vai citiem. Vienotas materiālo tiesību normas būtu jāievieš tikai kā papildu pasākumi, ja jāpanāk nolēmumu savstarpēja atzīšana vai jāuzlabo tiesu iestāžu sadarbība civillietās.

Starptautiskie tiesību dokumenti nenosaka laulības jēdziena saturu. Tie paredz tikai tiesības stāties laulībā saskaņā ar nacionālo tiesību regulējumu. Latvijas Satversmes 110. pantā noteiktā laulības jēdziena saturs izriet no Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normām. Tur teikts, ka laulība ir divu pretēja dzimuma personu līgums par kopdzīvi. Lai šāds līgums iegūtu tiesisku spēku, Civillikums precizē tā noslēgšanas kārtību, sekas un nozīmi.

Turpretī partnerattiecības (faktiskā kopdzīve) atšķirībā no laulības nepamatojas uz likumā noteiktajā kārtībā noslēgtu līgumu par kopdzīvi, tātad pastāv bez tiesiska pamata. Tāpēc partnerattiecībām nav piemērojamas laulības līguma sekas nedz personīgo tiesību, nedz mantisko attiecību jomā. Par partnerattiecībām var runāt tikai kā par faktu, kas nenodibina nekādas tiesiskas attiecības.

Savulaik gan ir veikti grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar kuriem ieviests jēdziens tuvinieki – tās ir personas, ar ko persona dzīvo kopā un ar ko tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Tādējādi likumā minētās personas ir pielīdzinātas laulātajam un tuvākajiem radiniekiem. Līdzīgi arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 pantā un Krimināllikuma 48. pantā līdztekus personas radiniekiem un laulātajam norādīta persona, ar kuru pārkāpējs vai noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir nereģistrētās laulāto attiecībās, un persona, ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

! Tātad Latvijā likumdevējs divu kopā dzīvojošu personu tiesisko statusu nosaka tikai atsevišķos normatīvajos aktos, nevis partnerattiecības pielīdzina laulības jēdzienam.

Neatbildēts jautājums

Vai nepieciešama likumdevēja nepārprotama izšķiršanās par šo jautājumu? Vai divu personu faktiskai kopdzīvei Latvijā būs tādas pašas tiesiskās sekas, kā noslēdzot laulību? Tie pagaidām paliek neatbildēti jautājumi. Diskusijas dažādās institūcijās pie vienota viedokļa nav novedušas.

Tas savukārt nozīmē, ka nedz Augstākā tiesa, nedz tiesu instances, kas izskata civillietas pēc būtības, nedrīkst divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam. Tiesas kompetencē ietilpst tiesību, nevis politisku jautājumu izlemšana.

! Iespējams, ka šajā gadījumā izīrētājs piekritīs noslēgt ar jūsu faktisko dzīvesbiedri apakšīres līgumu vai iemitināt viņu dzīvoklī kā citu personu, taču, ja nepiekritīs, viņam ir taisnība – kopdzīve vēl nenozīmē laulību.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vai nav vienkarsak aiziet uz dzimtsarakstu nodalu un viss likumigi, seviski ja berns jau kopigs!

  2. Kādēļ partnerattiecības būtu jāpielīdzina laulībai,ja tā nav laulība ???!!!
    Un,kas liedz cilvēkiem laulāties ???!!!
    Es vispār nesaprotu,kur ir problēma – muļķi palikuši….
    Un neviens nav aizliedzis dzīvot kopā arī bez tās laulības…..
    Nav par ko domāt…nav nopietnas lietas,kuras būtu jāsakārto ???

  3. Jocīgi tie Latvijas likumi – neatzīst reāli eksistējošas lietas tikai tāpēc, ka nav veiktas kādas formālas darbības. Ja nedod Dievs, kāda iemesla dēļ kāds indivīds piedzims un netiks reģistrēts (tas mūsdienu apstākļos nemaz nav tik neiespējami), tad viņu neuzskatīs par cilvēku

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+