Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. aprīlis, 2016
Drukāt

“Krievija mēģina uzirdināt Eiropas bailes” (9)

Foto - Ģirts VikmanisFoto - Ģirts Vikmanis

Jana Puglīrina

Pagājušonedēļ Latvijā viesojās Vācijas Ārlietu padomes Alfrēda fon Openheima Eiropas nākotnes jautājumu centra vadītāja Jana Puglīrina. Par sevi viņa teic, ka esot eksperte, kas Vācijā ieņem “spēka pozīcijas”. J. Puglīrina pauž atbalstu ASV plāniem paplašināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs, iestājas par stingrāku Vācijas politiku attiecībā pret Krieviju un atgādina, ka Krievija mērķtiecīgi mēģina šķelt ES un izmantot tās vājās vietas.

 

– Jūs jau Latvijā esat bijusi iepriekš, kāds toreiz bija jūsu skatījums uz drošības situācija šeit?

J. Puglīrina: – Latvijā pirmoreiz viesojos 2010. gadā, tad Baltiju uztvērām kā stabilu reģionu. Tā bija konference par sadarbību ar Krieviju. Toreiz dalībniekiem no Vācijas nebija šaubu, vai Krievija ir partneris vai nav. Vācijai bija stratēģiskā partnerība ar Krieviju. Baltijas valstu bažas tika uztvertas kā “tipiskais Austrumeiropas rusofobijas fenomens”. Tika uzskatīts, ka Baltijā Krieviju uztver pārlieku histēriski, un baltiešiem tolaik tika dots padoms būvēt uzticības pilnas attiecības ar Krieviju, darboties kā vidutājiem. Tagad vācieši vairs neparakstīsies zem formulējuma, ka Krievija ir partneris. Taču tā nav arī ienaidnieks.

– Vācu vēsturnieks Gerds Kenens intervijā “LA” izteicās, ka vāciešu uztverē Krievija ir kaimiņš…

– Krīze Ukrainā ir radījusi šķelšanos Vācijas sabiedrībā un politikā. No vienas puses, ir tā saucamie Putina izpratēji (Putinversteher. – Ģ. V.) kā bijušais kanclers Gerhards Šrēders (SPD), vicekanclers Zigmārs Gabriēls (SPD), Horsts Zēhofers (CSU), un ir valdības pozīcija. Tagad arī iedarbojušies tipiskie vācu refleksi, ka problēma jāuzlūko līdzsvaroti, jāmēģina saprast abas puses. Tad parādās doma, ka mēs, Rietumi, paši esam vainīgi, ka kaitinājām Krieviju ar NATO paplašināšanos austrumu virzienā un esam iejaukušies Krievijas drošības koridorā. Vācijas politikā Krievijai vienmēr ir bijusi liela loma. Parādās paškritika, ka neesam Krieviju uztvēruši kā līdzvērtīgu partneri.

– Bet vai šāda paškritika no vāciešu puses nav vienpusīga un pārmērīga?

– Kanclere Angela Merkele Ukrainas krīzes kontekstā ir ieturējusi ļoti spēcīgu pozīciju attiecībā pret Krieviju. Sākoties Ukrainas notikumiem, daudziem analītiķiem šķita, ka ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers (SPD) nesekos valdības pozīcijai, bet ieturēs Šrēderam līdzīgu kursu, bet viņš pierādīja pretējo. Kanclere starptautiskajā vidē uzņēmās krīzes vadību. Tajā pašā laikā varas aprindās ir cilvēki, kas iestājas par to, lai sankcijas tiktu atceltas vai ieviestu atvieglojumus. Sabiedrība ir sašķelta, par to liecina kaut vai tas, ka bija cilvēki, kuri iestājās par jauna veida attiecībām ar Krieviju. Tikmēr kanclere skaidri pateikusi, ka jebkurai valstij ir brīva izvēle, kādās aliansēs iestāties, Vācija ir pret ietekmes zonām, mēs nevēlamies jaunus Helsinkus, vēlamies ievērot esošos starptautiskās drošības principus. Gandrīz gadu Ukrainas jautājums bija politiskajos sarunu šovos, bet kopš vasaras tas gandrīz ir pazudis no medijiem. Tagad deviņos no desmit politisko sarunu raidījumiem tiek runāts par bēgļu krīzi, migrāciju, terorismu. Trijās federālajās zemēs vērā ņemamus panākumus guvusi populistiskā partija “Alternatīva Vācijai” (“AfD”). Tas novērš skatienu no Ukrainas. Vācijā rodas iespaids, ka Ukrainā valda stabils pamiers. It kā arī sabiedrībā jau pieņemts, ka Krima pieder Krievijai.

– Jūs gribat teikt, ka par Ukrainu aizmirst?

– Ukrainas jautājuma vairs nav Vācijas publiskajā telpā, taču kanclere ir pateikusi, ka nebūs piekāpšanās Ukrainas jautājumā. Bija “RAND Corporation” ziņojums par kara spēli, pēc kuras Krievija 36 stundu laikā ieņemtu Baltijas valstis. Par to mums medijos nebija lielu virsrakstu. Vācijas politiskajās aprindās bija atsauces uz šo dokumentu, taču bija maz rakstu avīzēs par to. Neformālās sarunās no Vācijas bruņoto spēku pārstāvjiem esmu dzirdējusi, ka viņi nespēs aizstāvēt Baltiju. Konvencionāli iespējamo uzbrukumu nav iespējams atvairīt, jo Krievija ļoti viegli var “noslēgt” Baltiju un sabiedrotie nevarēs ierasties. No Rietumu puses nepastāv kodolieroču lietošanas iespējamība.

– Latvijā vērojama liela Krievijas valsts mediju ietekme. Kā ar šo problēmu ir Vācijā?

– “Russia Today” runā līdzīgā stilā kā BBC un CNN, bildes ir samontētas līdzīgi, taču saturs ir pavisam cits. Vācijā ir daļa sabiedrības, kas neuzticas tradīcijām bagātajiem Vācijas medijiem – sabiedriskajai televīzijai un radio, lielajiem laikrakstiem “Frankfurter Allgemeine” un “SÜd­deutsche Zeitung”, jo uzskata, ka viņu darbakārtību diktē valsts, ka patiesība paliek nepateikta, un šos medijus apsaukā par “melu presi”. Tajā pašā laikā “Russia Today” sauklis Vācijā ir “Mēs ziņojam par to, ko citi neziņo”. Viņi sevi pozicionē kā pēdējo patiesības bastionu. Vācijā darbojas arī “Sputnik”. Paaudzei, kas dzimusi un uzaugusi pēc Vācijas atkalapvienošanās, nav atmiņu par “auksto karu”. Viņi ir uzauguši ar apziņu, ka Krievija ir partneris. Zinu, ka savulaik daudzi skolēni vairāk iestājās pret karu Irākā un Džordža Buša politiku nekā tagad iestājas par Ukrainas armijas pilotes Nadijas Savčenko atbrīvošanu. Antiamerikānisms valda starp jauniešiem. Viņiem drauds ir kapitālisms.

– Viņiem Putins ir kā hipijs?

– Mazliet. Putins ir sabiedrotais visiem, kas ir pret varu, pret globālismu, pret kapitālismu, pret TTIP (Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerība), pret ĢMO utt. Tomēr neviens nevēlas dzīvot autoritārā sistēmā.

– Kāds ir Krievijas propagandas mērķis Vācijā?

– Krievijas valdības mērķis ir vājināt kancleri, jo viņa stingri iestājās par sankcijām pret Krieviju, un vēlamais Kremlim būtu panākt viņas atkāpšanos. Krievija aktīvi strādā ar bēgļu problēmu, uzirdinot Eiropas bailes. Un pašlaik ES valstīm nav vienotas balss šajā jautājumā, tādēļ situācija ir par labu Krievijai. Ir skaidrs, ka vēlreiz uzņemt miljonu bēgļu nebūs viegli. Ar šo problēmu Krievija var tā novājināt Vāciju un sašķelt ES, lai Merkele atkāptos.

– Kas Krievijai būtu laba Vācijas valdība?

– Kaut kas “šrēderisks”, taču sociāldemokrātiem pašlaik Vācijas politikā neiet labi sabiedriskās domas aptaujās. Zigmārs Gabriēls izteicies par labu Putinam. Sociāldemokrātiem ir izteikta Austrumu politika.

– Bet kā ar sankciju režīmu, vai tas ir radījis kaitējumu Vācijas ekonomiskajām aprindām?

– Kanclere ir panākusi, ka politika stāv pāri tautsaimniecībai. Vācija spējusi saglabāt savu ģeoekonomisko spēku, pateicoties tam, ka Vācijas politiskā vadība attiecībās ar Maskavu spēja noteikt prioritātes. Uzņēmēji piekrita sankciju režīmam ar Krieviju, bet gaida brīdi, kad atkal drīkstēs tirgoties un situācija mainīsies. “Siemens” vadītājs apmeklēja Maskavu, un vēl ir daudzi citi ieinteresēti uzņēmumi, piemēram, “Metro” lielveikalu tīkls. Noteiktai daļai Vācijas uzņēmēju ir liela interese sadarboties ar Krieviju, un šajā ziņā ir liels uzņēmēju lobijs, tiek izdarīts spiediens uz kancleri. Daudzi uzņēmēji vēlas sankcijas aizvākt jau šodien.

– Latvijā nesen tika rādīta filma “Ģenerālplāns”, kurā tika atainots, kā Krievija, izmantojot dažādus margināļus, mēģina šķelt sabiedrību, mērķējot galvenokārt uz vietējiem krieviem…

– Tomēr šeit Baltijā ir ļoti maz krievu, kuri vēlētos dzīvot Krievijā. Risks pastāv iespējamā sabiedrības šķelšanā. Piemēram, nedomāju, ka krievi Narvā vēlētos dzīvot Krievijā. Galu galā ES modelis brīvību ziņā ir saistošāks.

– Kāds ir jūsu skatījums uz Baltijas valstu drošību?

– Jāskata kopumā viss Baltijas jūras reģions. Baltijas valstis atrodas pie frontes līnijas jaunajā konfrontācijā ar Krieviju, tā ir robeža starp demokrātiju un autokrātiju. Skandināvija arī ir trausla, jo ir Somija un Zviedrija, kuras nav NATO biedres, un ir arī Norvēģija, kura ir NATO, bet nav pārstāvēta ES. Ja kas notiek, mums pastāv grūtības aizstāvēt Baltiju konvencionāli. Baltijā liels izaicinājums būtu hibrīdkarš – cik daudziem “zaļajiem cilvēciņiem” ir jāienāk, lai stātos spēkā NATO līguma 5. pants. Tāpēc Rietumiem jāliek uzsvars uz šo reģionu, kas tomēr ir vājā vieta ES un NATO. Nepieciešams izvērtēt aizsardzības uzdevumus šeit. Krimas scenārija kopiju Krievija mēģināja īstenot Austrumu Ukrainā, un tur tas nestrādāja. Tas nestrādās arī Narvā. NATO bijušais ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens bija nobažījies, ka Narvā var atkārtoties Krimas scenārijs, bet man tas nešķiet ticams.

– Vai jums ir bažas, ka NATO varētu nebūt vienota šādā gadījumā?

– Ja NATO nevarētu vienoties, tas būtu fatāli, jo NATO tad atrastos ar nolaistām biksēm. Paskatieties uz Franciju – pirmais, pie kā Francijas prezidents Fransuā Olands devās pēc terora aktiem Parīzē, bija Putins. Draudi NATO vienotībai padara mūs ievainojamus. Draudus Baltijā neuzskata par nopietniem, un tas padara mūs ievainojamus.

– Kā jūs lūkojaties uz to, ka ASV paredzējušas Baltijas valstīs izvietot vairāk sava karaspēka?

– Tas ir pozitīvi Baltijai. Turklāt amerikāņi paziņojuši, ka četrkāršos savu finansējumu Austrumeiropas drošības vajadzībām, tās ir labas ziņas. Pret Krieviju ir jāietur stingra pozīcija. No vienas puses, jābūt dūrei, bet, no otras puses, pastieptai rokai. Es vienmēr esmu par pastieptu roku, taču pašlaik mums jāskatās, kāda ir realitāte. Pašlaik gan Ukrainas piemērs rāda, ka amerikāņu spēki Baltijā vajadzīgi ilglaicīgi. Ja palūkojas uz Vācijas ārpolitiku – ideālos apstākļos vienmēr var darīt vairāk. Mēs esam viena no trim spēcīgākajām nācijām, kas ir iesaistījušās Baltijas valstu aizsardzībā. Vācijā gan nezina, kāda ir tās politiskā vīzija attiecībā uz Krieviju. Vācijai vajag jaunu Krievijas politiku.

– Kāda būtu jaunā vēlamā Vācijas politika attiecībā uz Krieviju?

– Nekādas modernizācijas partnerības. Tā būtu atturēšanas politika ar lieliem iesaistes elementiem. Mums ilgtermiņā ar Krieviju jāveido reālpolitika – jāizvērtē, kur iespējama sadarbība un kur sakām “nē”, lai mēs nestrādātu Krievijas labā. Šajā ziņā Sīrija bija labs piemērs – rietumvalstis teica, ka nav militāra risinājuma, pirms tam Putins īstenoja kampaņu Ukrainā un tad piedāvāja militāru risinājumu Sīrijā, atkal sajaucot kārtis. Mums no tā ir jāmācās, lai nepieļautu kļūdas nākotnē.

– Daudzi eksperti teic, ka Putins esot neprognozējams…

– Viņš ir taktiķis, kura mērķis ir ASV spēku aizvākšana no Eiropas, jaunas kārtības ieviešana – jauni Helsinki, Jalta vai Vīnes kongress. Pasaule ar ietekmes zonām, kā arī ES šķelšana un vājināšana. ES pašlaik saskaras ar draudiem – Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no ES, eirokrīze, Ukrainas krīze, migrācijas krīze, Sīrija… Jebkurš logs, kas atveras, tiek izmantots, un propaganda spēj ļoti ātri pārslēgties no vienas kampaņas uz citu. Tagad Krievija ļoti sekmīgi izmanto bēgļu krīzi. Ja “Oskaru” varētu piešķirt par veiksmīgāko politisko sniegumu, par 2014. un 2015. gadu, to saņemtu Putins. Kāpēc? Krimu jau uzskata par Krievijas teritoriju, uz Austrumukrainu neviens vairs neskatās, un tur ir izvietoti Krievijas spēki, Eiropā ir krīze, trūkst solidaritātes. Notiek Rietumu pašiznīcināšanās, un mēs ievainojam paši savas vērtības.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. relīģija ir bailes un tā kristiešiem līdz pastardienai būs jādzīvo,jo vēsturē ir tik daudz nelabu lietu izdarīts,ka apstāties nevar

  2. ” Tipiskais Austrumeiropas rusofobijas fenomens” nelika uz sevi ilgi gaidīt , lai no fobijas pārvērstos par realitāti. Miera ostā 70 gadus dzīvojošā brīvā Eiropa nespēja saredzēt , kas īstenībā notiek nesen no padomju okupācijas atbrīvojušajās zemēs . Ko gan šiem “brīvlaistajiem “vajag – visas robežas uz Eiropu taču vaļā ?Bet jautājums , kā jūtas pati sabiedrība , kas tikko daļēji tikusi no okupantu armijas , ES politiķu aprindās nemaz netika cilāts , un baltiešu atgādinājumi par Krievijas politikas agresivitāti attiecībā uz Baltiju un Poliju , viņu acīs bija nekas cits , kā bailes no Krievijas .Jauki dzīvot un sapņot , ja pilns vēders un miers savās mājās , bet,
    kad skaistās ilūzijas zūd , tad nākas mest acis arī uz to , kas notiek ārpus mājas .

  3. nu ko , eksperte Jana, vai špricmašīna šaudās visos “caurumiņos”? Un cik penši tev maksā?

  4. pamatīgs rasols, no visa teiktā sapratu, ka neskatoties uz sankcijām, Pūķins ir kolosāls politiķis, NATO ir nespējnieku klubiņš un gribam vai nē būs jādzīvo draudzīgi, ja gribam vispār dzīvot.

  5. Ja skatās kartē tad tas rāda, ka Vācijas un Krievijas robeža ir par Oderu ? Dīvaini, jo tur ir arī Polija,Cehija, Slovākija,Baltija un pat Baltkrievija? Kaimiņš ir tepat aiz robežu žodziņa… Tā ir divu ūsaiņu pakta jauna uztvere vai klusībā jauns pakts?

  6. Putins ir īsts burvis,būdamas kapitālisma garants Krievijā ,kur ,pateicoties viņam ,pastāv milzīga sociālā nevienlīdzība vienlaikus viņš muļķo vientiesīgos vāciešus ka ir cīnītājs pret kapitālismu.
    Atceļot sankcijas ,Vācijas uzņēmēji saņems vieglu , lielu naudu no Krievijas un palīdzēs modernizēt Krievijas armiju.

  7. Rietumeiropieši saprot nacisma briesmas un par tām vēl arvien šausminās, jo paši (kaut īslaicīgi) ir dabūjuši no vācu nacisma ciest. Viņi krievu nacisma/imperiālisma briesmas nesaprot, jo nav bijusi personīga saskarsme ar tām. Tāpēc tie var muldēt par “līdzsvarotu pieeju” un tā tālāk. Toties Austrumeiropas valstīm — no Somijas līdz Ukrainai — ir bijusi tieša saskarsme ar Krievijas brutalitāti un tās krievu mentalitāti ļoti labi izprot. Bet rietumeiropieši ir aroganti un no visādiem tur “čuhņām” padomus pieņemt negrib…

  8. tad būs teksti: tautas griba, bet kauties grib tikai pūlis, sevišķi reliģiozais. Būs iespēja laupīt.

  9. ................... Atbildēt

    putinam kā ēst vajag lai mēs sakaujamies ar arābiem

Draugiem Facebook Twitter Google+