Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. marts, 2016
Drukāt

Kristīgā pasaule svin Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētkus (9)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Šodien, 27.martā, kristīgā pasaule svin Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.

Lieldienas ir lielākie kristīgās baznīcas svētki, liturģiskās dzīves kulminācija, Jēzus augšāmcelšanās godināšana.

Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

Šogad pareizticīgo baznīcā Lieldienas tiks svinētas 1.maijā.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. “Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies”,” raksta evaņģēlists Lūka.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci – augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko “aleluja” dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā Sestdienā un Lielajā Piektdienā ir klusējušas.

Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma – “Gods Dievam augstumos” laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.

Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot “Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!”

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Nu kristīgā pasaule; sakiet man , šis ir vistiešākais pagānisma rituāls;
    “”””””””Ola kopš senseniem laikiem ir kosmisks simbols, kas tāpat kā Visums ir bez sākuma un beigām. Ola līdzinās saulei, tā ir auglības un dzīvības nesēja, kas pierāda, ka dzīvība nav atkarīga no matērijas, bet spēj to radīt. Olu izmanto maģiskos rituālos un zīlēšanā. Savukārt, lai iegūtu veselību un skaistumu, Lielajā dienā cilvēki cēlās pirms saullēkta un steidzās nomazgāt muti avotā.
    Sarežģītā situācijā atliek spilgti iztēloties, ka jūs aptver zeltīta olas čaumala, un jūs jutīsieties pasargāts un stiprs. Olu enerģētiskais spēks īpaši pastiprinās Lieldienās. Tās der nolikt pie mājas, ziedojot dievībām, kas pasargā māju no burvjiem un raganām. Lieldienās mājās noteikti jāizvāra kāda ola, lai būtu laba satikšana un mīlestība. Lai olas būtu skaisti spīdīgas, tās pēc vārīšanas vēl karstas apsmērē ar speķa gabaliņu vai eļļu.

    Olas zīlēšanā var izmantot cauru gadu. Ola ļauj noteikt, vai uzlikts lāsts, skāris noskaudums, ļauna acs vai cita līdzīga nepatikšana. Dariet tā. Glāzē ar ūdeni iesitiet nevārītu olu un nolieciet naktī zem gultas. Ja no rīta ola peldēs ūdenī, viss ir kārtība; ja ir sakūlusies ar ūdeni – nav labi. Derētu apmeklēt kādu šīs jomas speciālistu, aiziet uz baznīcu, palasīt Tēvreizi. Vēl viena zīlēšanas metode. Pirms vārīšanas olā ieskrāpē tuva cilvēka vārda pirmo burtu un padomā par šo cilvēku. Ja ola vāroties ieplīst, cilvēka smalkie ķermeņi ir bojāti, cilvēka enerģijas laukā ir kaut kas svešs, un jāmeklē palīdzība. Ja, lobot olu, čaumala nenāk nost, arīdzan ieteicams cilvēkam enerģētiski attīrīties.””””

    Tad nu beidziet mānīt sevi un cilvēkus, kas nezin kas ir kas..
    Kristus upuris ir viena lieta, bet nekādi nesaderas ar šo padaŗīšanu.. !!!!! viena akā nav 2 ūdeņi vai nu tīrs vai netīrs…
    Cilvēks attīra savu dvēseli ar Dievu nevis ar olām!!! Ar grēka nožēlu un piedošanu ik dien, ik stundu..
    Ak , saucamā kristīgā tauta; vai redzat , kas notiek uz zemes? Vai redzat Bībeles pēdējos pravietojumus ; TĀ KUNGA ATNĀKŠANA IR TUVA PĒC VISĀM ZĪMĒM; ko tad teiksit , cik olas sasitāt??

    • Lieldienu svētku maltīte nav iedomājama bez olām. Katoļi un pareizticīgie nes groziņos olas (arī maizīti, sviestu, gaļu, sāli) uz baznīcu, kur to svēta ar Lieldienu vigīlijā svētīto ūdeni. Šis ēdiens ir ļoti veselīgs. Baznīcā svētītās olas un pārējais ēdiens garšo pavisam savādāk un nesalīdzināmi garšīgāk nekā nesvētītais. Ticiet man, jo es to saku no SAVAS PERSONĪGĀS PIEREDZES.

    • žel-to pieredzei Atbildēt

      Lai Dievs pasarga mani no šādas pieredzes-kādas muļķības tik jums tie mācītāji neiestāsta-nest uz baznīcu
      ēdamo; ēdienu var katrs cilvēks pats svētīt mājās-lūdzot Dievu lai svētī.. kā gribas cilvēkiem veselu saprātu…bet ko padarīsi ka meliem tic vairāk kā Dieva Vārdam..

  2. visi mācītāji, kas sēdās augstos krēslos solīdami kristīgas vērtības ieviest tautā?? kur palika paši kā Šleseris piemēram un visi mācītāj partija; kur palika jūs dotais vārds Dievam; kalpot Viņam visos apstākļos un nest Gaismu? kāpēc tumsa parāva jūs ???

    saka kristīgā pasaule-kas tā? kas izvirtības pieņem, viendzimumus, kas Dievam ir pretīgi, nežēlība , ļaunums.. vai tas ir kristīga pasaule?
    Pat nav neviens , kas aizstāvētu Kristus mācību, kur nu vēl dzīvot pēc tās… KUR ESAT KRISTIEŠI??? Ko dod vienu dienu māžoties un citas dzīvot uz nebēdu… vai tas ir kristietis?

  3. es gribētu piedzīvot , ka ; “”atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.””””
    Kur jūsu darbi???? Runāt no Bībeles ik svētdien jau katrs var -bet darbi rāda ko citu-vai tāds ir kristietis??

  4. kāds sakars Kristum ar olām????
    Vai tā svin lieldienas kristieši??? Nē- olu rituāli ir ņemti no saulgriežu rituāla -no pagānisma, ko baznīcas ieviesušas sen jo sen-pagānismu apvienojot ar kristietību, bet vai tas ir apvienojams??? nē!!
    Citēšu kādu vietu no vēstures; “”…bet pagānu ierašas guva virsroku baznīcā, ko apstiprina 7 baznīcas 7.koncils 787.g pēc Kristus…
    Un nekur nav Bībelē teikts, lai svinētu Kristus augšāmcelšanos, bet gan pats Kristus saka; pieminiet manu nāvi..””, jo tieši Kristus upurim; Viņa nāvei ir jēga mūsu dzīvei, nevis augšāmcelšanās… kāpēc jāsagroza Kristīgā mācība un vēl saka kristīgā pasaule; tā ir nekristīgā pasaule, kas ar olām svin lieldienas..!! nevienam nav aizliegts svinēt , ko grib, bet tad nevajag Kristu tur jaukt..
    Kāpēc baznīcas ievieš to, kas nav no Dieva nolikts -tā ir elkdievība, māžošanās, pagānisms-tad kada kristīga pasaule???
    Pamatojiet to uz Bībeli ko darat!!

  5. latviešiem pavasara saulgriežu nosvin kopā ar ziemas saulgriežiem, vai arī tā īstā diena ir Pūpolsvētdiena, kad jāšūpo zaķi?

    • ak kādas tur leģendām sakars ar Kristu???? Paķer kādus murgus un darās; domādami, ka tas Dievam par godu- velnam par godu to darat..

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+