Kristīna Opolais – spoža Manonas Lesko lomā Londonā 0
Vakar, 17. jūnijā, Karaliskajā operā Londonā notika Pučīni operas “Manona Lesko” pirmizrāde ar soprānu Kristīnu Opolais titullomā. Britu presē parādījušas pirmās recenzijas, kuras neviennozīmīgi vērtē izrādes režiju, taču vienbalsīgi slavē izrādes “zelta pāri” Jonasu Kaufmanu (de Grijē) un Manonu Lesko (Kristīna Opolais).
Laikrakstā “The Independent” Maikls Čērčs raksta: “No brīža, kad Kaufmans un Opolais – neizsakāmā maigumā – sāk savu emocionālo ceļojumu, kļūst pilnīgi skaidrs, ka šīs vokālās “laulības” slēgtas debesīs.”
Pirms Pučīni operas “Manona Lesko” pirmizrādes soprānu Kristīnu Opolais portālam theartdesk.com intervēja Devids Naiss. Intervijā operdziedātāja dalās savās domās par to, kā mainījusies viņas attieksme pret Manonas Lesko lomu, par operām, kurās noteikti gribētos dziedāt, un par lomām, no kurām atteikusies uz visiem laikiem.
Kristīna Opolais stāsta, ka pirmajā cēlienā viņai vienmēr ir grūtības ar balsi, jo “man vēl nav emociju, man vispirms jāstrādā ar emocijām, tās palīdz dziedāt. Nav runa tikai par tehniku. Ja esmu ļoti nomākta vai emocionāli iztukšota, es nevaru sasniegt augstu tehnisko līmeni. Reizēm tas ir bīstami, jo esmu ļoti atkarīga no saviem partneriem un diriģenta – man vajadzīgi cilvēki, kas mani atbalsta, kas mani vada, tad es jūtos labi”.
Jautāta, par Manonas Lesko lomu, Kristina Opolais teic, ka sākotnēji to redzējusi melnbaltu, un nu tā ir varavīksne: “Es dzirdēju apbrīnojamu mūziku, bet domāju – hmm, kāpēc visi apgalvo, ka tā varētu kļūt par manu mīļāko lomu? Mana mīļākā loma ir Toska, un es tā jutos vēl pirms divām dienām. Šodien (pirmizrādes dienā, 17. jūnijā) esmu pilnīgi mainījusi savas domas.”
Dziedātāja norāda, – ja klausītājam nepatīk Pučīni mūzika, viņš nevar izjust nekādu līdzcietību pret Manonu, turklāt vēl jāpiedomā klāt, kas noticis ar Manonu laikā starp pirmo un otro cēlienu, lai no jaunas, skaidras, ļoti naivas meitenes pārtaptu pilnīgi sagrautā personībā.
Uz jautājumu, vai viņai nav radies vēlēšanās izlasīt stāstu par Manonu Lesko, dziedātāja atbild noraidoši, sakot – viņai to gribētos izlasīt dzimtajā valodā, taču latviski grāmata nav tulkota. Jāpiezīmē gan, ka šeit Kristīna Opolais kļūdās, jo 1990. gadā iznāca abata Prevo “Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko”, taču nav zināms, vai dziedātājai būtu laiks to šobrīd lasīt, jo: “Kad tev nav bērnu un ir divi projekti sezonā, vari izbaudīt dzīvi un lasīt, un domāt vairāk. Man vispirms jāpārzina mūzika. Tā man sniedz idejas un vielu iztēlei par lomu.”
Intervijā Deividam Naisam Kristīna Opolais atzīst arī, ka nekad vairs nedziedās Jenūfas lomu: “Pēc savas uzstāšanās “Jenūfā” Cīrihē es nolēmu, ka vairs nevēlos dziedāt šo lomu un atteicu vairākus kontraktus. [..] Varbūt tā ir mana problēma, bet šī profesija ir mana dzīve. Es nespēju but tikai profesionāle, es izjūtu tādas sāpes par Jenūfu, ka pārstāju but profesionāle”.
Tāpat dziedātāja patlaban nav gatava izpildīt Salomes un Mcenskas apriņķa lēdijas Makbetas lomu, norādot – iespējams, vēlāk, kad meitiņa (patlaban viņai ir 2,5 gadi) kļūs nobriedušāka un viņu tik ļoti neietekmēs mātes noskaņojums, pie šīm divām lomām viņa varētu atgriezties, taču pie Jenūfas – vairs nekad.
