Latvijā
Sabiedrība

Ķuzis: Darbaspēka trūkums ir gana būtiska Valsts policijas problēma 0

Foto: LETA/Ieva Čīka

Darbaspēka trūkums ir gana būtiska Valsts policijas problēma, šorīt intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis.

Ķuzis uzsvēra, ka policijai nav pārpārēm pieejama darbaspēka, tāpēc iekšlietu dienestu izdienas pabalstu ieviešana policijai ir būtiska. Policijas vadītājs atgādināja, ka normas par šiem pabalstiem tika pieņemtas jau 2013.gadā, tāpēc nevajadzēja veidoties situācijai, kad 2019.gada budžetā nav skaidrības par to izmaksāšanu.

Valsts policijas vadītāja vērtējumā, pabalstu jautājums neesot tik daudz par naudas piemaksām, cik par ticību mūsu valstij.

Tas ir goda jautājums, vērtēja Ķuzis.

Aizejošais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) iepriekš informēja, ka ir nepieciešami 41,2 miljoni eiro, lai no nākamā gada 1.janvāra policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un cietuma amatpersonām izmaksātu izdienas pabalstu, un šo finansējumu būtu jāparedz jau pagaidu budžetā.

Pagaidu budžetā tomēr šis jautājums atrunāts netika, tomēr Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) apgalvoja, ka šim mērķim nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts.

Kozlovskis iepriekš pauda viedokli, ka gadījumā, ja netiks rasts finansējums pabalsta izmaksai, radīsies būtiski riski, kas saistīti ar negatīvu personāla mainību, tiesiskās paļāvības un reputācijas zaudēšanu ne tikai iekšlietu un tieslietu sistēmām, bet visai valsts pārvaldei kopumā. Tāpat iestāsies neatliekami tiesvedības riski, tiesvedība radīs papildus fiskālo ietekmi un administratīvo slogu, kura kompensēšanai valdībai būs jārod vēl ievērojamāki finanšu resursi, norāda Kozlovskis.

Iekšlietu ministrs vērsa uzmanību, ka jau 2013.gada novembrī pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz, ka Iekšlietu ministrija (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

Šie grozījumi stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī, bet vienlaikus Atlīdzības likuma pārejas noteikumi papildināti ar normu, ka izdienu minētā pabalsta saņemšanai sāk skaitīt no 2014.gada 1.janvāra un šo pabalstu izmaksā, sākot ar 2019.gada 1.janvāri.

Izdienas pabalsta izmaksas nodrošināšanai IeM un Ieslodzījuma vietu pārvaldei papildu nepieciešamā finansējuma apmērs tika prognozēts 2019.gadā – 31 930 776 eiro, 2020.gadā – 2 466 725 eiro un 2021.gadā – 1 393 175 eiro.

Ievērojot to, ka papildu finansējums izdienas pabalsta izmaksas nodrošināšanai nepieciešams, sākot ar 2019.gadu, IeM sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) gadskārtējā un vidējā termiņa budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā vairākkārt virzīja attiecīgu pieprasījumu gan pie “bāzes” izdevumu precizēšanas, gan kā jauno politikas iniciatīvu, taču tas netika atbalstīts, atgādināja Kozlovskis.

Savukārt pagājušā gadā martā valdība nolēma jautājumu par nepieciešamo finansējumu izskatīt 2019.gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021.gadam sagatavošanas procesā.

Saistītie raksti

Ievērojot doto uzdevumu, IeM sadarbībā ar TM šogad augustā iesniedza Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu. Atbilstoši precizētajiem aprēķiniem, kas saistīti ar jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu, tostarp, mēnešalgu palielināšanu ar 2017.gada 1.janvāri, izdienas pabalsta izmaksas nodrošināšanai ar 2019.gadu, IeM un Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir nepieciešams papildu finansējums, proti, 2019.gadā – 41 293 879 eiro, 2020.gadā – 1 945 858 eiro, 2021.gadā – 2 458 415 eiro.

Ievērojot to, ka tiesības saņemt iepriekš minēto pabalstu iestāsies jau 2019.gada 1.janvārī, proti, brīdī, kad gadskārtējais valsts budžeta likums vēl nebūs stājies spēkā, nepieciešams jau pie pagaidu budžeta sagatavošanas paredzēt finansējumu minētā pabalsta izmaksai, uzsver Kozlovskis.

LA.lv