Artūrs Kučs: Lai aizsargātu Latvijas valsti 5
Autors: Artūrs Kučs, Satversmes tiesas tiesnesis
Vērtējot ārpolitiskos apdraudējumus, Satversmes tiesa secināja, ka tie ir ne tikai saglabājušies, bet, ņemot vērā 2014. gadā Krievijas veikto Krimas aneksiju, tie ir pastiprinājušies.
Satversmes tiesa (ST) 29. jūnijā pieņēma spriedumu lietā “Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Satversmes 1., 9. un 91. pantam”, kura tika ierosināta pēc Tatjanas Ždanokas pieteikuma. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējai Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkts liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās, jo šī persona pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā, kas ir konstatēts 1995. gadā ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šis ierobežojums, kas ir iekļauts Saeimas vēlēšanu likumā, neatbilst Sa-tversmes 1. pantam un 9. pantam, kā arī 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam un ir nesamērīgs, jo tas ir ilgstošs.
Galvenais jautājums, uz kuru bija jāatbild Satversmes tiesai: vai 2018. gadā šāds ierobežojums, kas 1995. gadā tika noteikts Saeimas vēlēšanu likumā, joprojām ir nepieciešams, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas ir samērīgs.
Vispirms ST noskaidroja apstrīdētās tiesību normas saturu un secināja to, ka apstrīdētās normas mērķis līdzīgi, kā jau ST atzinusi iepriekš, ir bijis nevis sodīt personu par dalību normā ietvertajās organizācijās, bet aizsargāt Latvijas valsti un tās demokrātisko iekārtu. ST secināja, ka šī tiesību norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kuriem Latvijas valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus no personām, kas var šos orgānus apdraudēt. Šo normu nevar piemērot formāli, un šobrīd, 2018. gadā, šīs normas mērķis ir aizsargāt Latvijas valsti un tās demokrātisko iekārtu no personām, kuras, darbojoties šajā normā ietvertajās organizācijās pēc 1991. gada 13. janvāra, apdraudēja Latvijas valsti un joprojām turpina apdraudēt gan valsti, gan tās demokrātisko iekārtu. Respektīvi, jāvērtē ne tikai personas rīcība pēc 1991. gada 13. janvāra, bet arī tas, kāda ir bijusi personas rīcība pēc tam un vai persona joprojām apdraud Latvijas valsti un tās demokrātisko iekārtu. ST uzskatīja, ka apstrīdētajai tiesību normai arī 2018. gadā ir leģitīms mērķis – demokrātiskas valsts aizsardzība.
Vērtējot normas samērīgumu, tiesa vērsa uzmanību uz vairākiem faktoriem – gan iekšējiem, gan ārējiem apdraudējumiem Latvijas demokrātiskajai iekārtai. Attiecībā uz demokrātijas iekšējo apdraudējumu ST secināja, ka Latvijas valstī 90. gados viens no lielākajiem izaicinājumiem bija pāreja no totalitāra režīma uz demokrātisku iekārtu, bet atšķirībā no citām valstīm Latvija tāpat kā Igaunija un Lietuva saskārās arī ar jautājumu par okupācijas seku novēršanu pēc 50 gadu ilgstoša okupācijas perioda. Kā rāda citu valstu prakse, šis process nav nedz ātrs, nedz vienkāršs. Arī, ņemot vērā pieaicināto personu viedokļus, ST secināja, ka vismaz daļā Latvijas sabiedrības demokrātija diemžēl joprojām nav pašsaprotama vērtība un demokrātijas ilgtspēja Latvijā joprojām var tikt apdraudēta.
Vērtējot ārpolitiskos apdraudējumus, ST secināja, ka tie ir ne tikai saglabājušies, bet, ņemot vērā 2014. gadā Krievijas veikto Krimas aneksiju, tie ir pastiprinājušies. Tādēļ ST atzina, ka apstrīdētā norma ir samērīga un joprojām ir nepieciešama, lai aizsargātu Latvijas valsti un tās demokrātisko iekārtu. Tā ir atbilstoša Satversmei.
Šobrīd Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir tā, kas svītro kandidātu no saraksta, ja viņš atbilst apstrīdētajā normā ietvertajam saturam. Pēc ST nolēmuma CVK būs jāvērtē ne tikai tas, vai persona pēc 1991. gada 13. janvāra darbojās apstrīdētajā normā ietvertajās organizācijās, kas ir konstatēts ar tiesas spriedumu, bet arī tas, kāda ir bijusi personas rīcība pēc šī datuma un vai persona joprojām darbojas un apdraud Latvijas valsti un tās demokrātisko iekārtu. ST norādīja, ka CVK ir tiesības izprasīt no drošības iestādēm, gan arī citām nepieciešamām iestādēm to informāciju, kas nepieciešama komisijai. Ja CVK lēmums būs personai negatīvs, to var apstrīdēt Administratīvajā apgabaltiesā.
