Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. decembris, 2015
Drukāt

Lai tiesa izstrebj radio putru! (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc “Vienotības” ierosinājuma koalīcijas padome vakar vienojusies radiostaciju pāreju uz raidīšanu vienā valodā sākt 2017. gadā, nevis jau no nākamā gada 1. janvāra, kā sākotnēji tika plānots. Atlikšana tiek pamatota ar nepieciešamību sagaidīt Satversmes tiesas lēmumu un nonākt pie kopsaucēja par kārtību, kā šī pāreja notiks un uz kurām raidstacijām tā attieksies.

Pašreiz Latvijā izsniegtas gandrīz 70 radiostaciju apraides atļaujas. Liela daļa no tām paredz iespēju radio raidīt gan latviešu valodā, gan svešvalodā, nosakot arī konkrētu valodas proporciju – cik lielai daļai satura jābūt latviski un cik var būt svešvalodā. Praksē gan šī norma bieži vien nedarbojas, jo raidstacijas vienkārši neievēro noteiktos procentus vai arī prasību pēc latviskā satura izpilda formāli – “sabāž” to nakts stundās, kad radio klausās tikai retais, bet populārākos dienas laikus atvēl krievu saturam. Tādēļ pagājušā gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredzēja no 2016. gada ļaut katrai stacijai raidīt tikai vienā valodā. Tika noteikti arī konkrēti nosacījumi – kuras radiostacijas varētu izvēlēties savu vienīgo valodu un kurām būtu obligāti jāpāriet uz raidīšanu tikai latviski. “Krievu hitu radio” bija iekļauts otrajā kategorijā. Drīz pēc tam parādījās deputāta Armanda Krauzes (ZZS) iesniegtie likuma grozījumi, kas pasargātu šo raidstaciju no obligātas pārejas uz latviešu valodu. Tas sākotnēji radīja aizdomas, ka Krauze mēģina izlīdzēt ZZS ziedotājam SIA “Krievu hitu radio” līdzīpašniekam Ričardam Zaksam. Taisnības labad gan jāsaka, ka parlamentā šos grozījumus atbalstīja arī citu frakciju deputāti – tostarp arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji. Taču pēc pieņemšanas galīgajā lasījumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgrieza šo likumprojektu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot gan uz nepilnībām procedūrā, gan nepietiekamām diskusijām. Prezidents arī atgādinājis deputātiem, ka vēl nesen Saeima pieņēmusi likuma normas par latviešu valodas stiprināšanu, bet tagad rīkojas pretēji agrāk lemtajam.

Tomēr deputāti prezidenta iebildumus īpaši neuzklausīja, un šķita, ka Saeimā lielāks atbalsts ir Krauzes priekšlikumiem nekā Vējoņa nostājai. Vienīgais, kurš Cilvēktiesību komisijā un Saeimas sēdēs atklāti iebilda pret “Krievu hitu radio” lobēšanu, bija deputāts Artuss Kaimiņš (LRA), bet viņam īsti nevedās ar politiskā atbalsta gūšanu Saeimā.

Nespējot tikt galā ar šo lietu, valdošās partijas vakar koalīcijas padomē vienojušās pagaidām nogaidīt līdz Satversmes tiesas (ST) spriedumam šajā lietā. ST ierosinājusi lietu pēc “Super FM” grupā ietilpstošā SIA “Krievu hitu radio” pieteikuma. Uzņēmums uzskata, ka prasība pāriet uz raidīšanu tikai latviešu valodā neatbilst Satversmes 1. pantam (Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika), 100. panta pirmajam teikumam (ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus) un 105. pantam, kurš runā par īpašuma tiesībām. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo tā tiesības uz īpašumu un vārda brīvību, kā arī to, ka likumdevējs nav noteicis saprātīgu pārejas periodu apstrīdētās normas izpildei.

Politiķi apgalvo, ka “status quo” pavilkšana garumā vēl uz gadu esot kompromisa variants, tomēr SIA “Krievu hitu radio” pārstāvis R. Zakss ar šādu notikumu attīstību nav īsti mierā. “Rodas iespaids, ka deputāti sagaida, lai Satversmes tiesa darītu viņu darbu un labotu Saeimas pieļautās kļūdas. Mums ir izsniegta apraides atļauja raidīt līdz 2021. gadam ar valodas proporciju 50 pret 50, un pēc šādiem noteikumiem vēlamies arī turpināt strādāt. Nedrīkst mainīt noteikumus spēles gaitā!” uzsvēra R. Zakss. Viņš arī pauda neizpratni, kādēļ tik saasināta uzmanība tiek pievērsta tieši viņa vadītajām radio stacijām. “Tāds iespaids, ka visas latviešu valodas pozīcijas balstītos uz mums,” ironizēja uzņēmējs.

Epopejai ar “Krievu hitu radio” grozījumiem Saeimā uzmanīgi seko līdzi arī “Super FM” konkurenti. “Tā politiskā liekulība un nekaunība, ar kādu Krauzes grozījumi tika virzīti, neuzklausot ne sabiedrības, ne nozares un pat ne prezidenta viedokli, bija nepatīkami pārsteidzoša. Tādēļ šis kompromisa variants ir solis pareizajā virzienā, jo vismaz iegūsim laiku, lai pilnvērtīgi izdiskutētu šo lietu,” teica A/S “Radio SWH” valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics.

Satversmes tiesas lēmumu “Krievu hitu radio” cer sagaidīt maijā un vajadzības gadījumā esot gatavi turpināt tiesāšanos arī Eiropas līmeņa tiesās.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. un kad varēs abonēt Lattelecom tikai latviski raidošos kanālus???

Draugiem Facebook Twitter Google+