Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. jūlijs, 2012
Drukāt

Latvāņi uzvarējuši?


Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

“Latvijas Avīzes” 10. jūlija numurā M. Briedes rakstā aktualizētā latvāņu tēma ierosināja mani pievērst sabiedrības uzmanību vairākiem aspektiem, saistītiem ar latvāņu apkarošanu.


 

2003. – 2006. gadā Zemkopības ministrijas paspārnē darbojās darba grupa (“latvāņu padome”), kurā piedalījās zinīgākie augkopības speciālisti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un tās institūtiem, kā arī agronomi praktiķi. Brošūra “Latvānis, tā izplatības ierobežošana” (R., 2007.) ar darba grupas secinājumiem tika nogādāta visām tālaika rajonu centrālajām bibliotēkām.

Rakstā kā ierēdniecības veikums piesaukta latvāņu izplatības karte. Pieļauju, ka, ievērojot straujo latvāņu izplatību, tā vairs neatbilst esošajam stāvoklim. Savas programmas ir gan ceļiniekiem, gan organizācijai “Vides projekti”, diemžēl dabā nav pamanāms kaut neliels latvāņu audžu samazinājums. Tieši pretēji – tie izplatās arvien vairāk.

Nav izmantotas iespējas skaidrot sabiedrībai problēmas nopietnību, turpretim lielā vienaldzība un neizpratne veicina aktīvu latvāņu areāla paplašināšanos. Piemēri nav tālu jāmeklē: pirms dažiem gadiem, pārbūvējot Bauskas šosejas un Rīgas apvedceļa krustojumu par apļveida brauktuvi, tika norakti un sabērti krautuvē apvedceļa malā palieli grunts apjomi no vietām, kas piesārņotas ar latvāņiem un to sēklām. Latvāņi pateicībā par izcelšanu saulītē plaukst un zaļo uz šā sabēruma.

 

Bet ceļinieki šo grunts rezervi norok un pārvieto pēc saviem ieskatiem, tieši veicinot kaitīgā auga izplatību. Latvāņi zeļ un zied cieši līdz asfalta malai pat gar valsts galvenajiem autoceļiem.

 

Nevaru piekrist vairākām rakstā paustām atziņām par latvāņu apkarošanas metodēm. Kopā ar rakstu publicēts foto, kurā redzams, kā zemes īpašnieks cenšas latvāņus iznīcināt, tos aparot. Tāda metode var izdoties un ir atbalstāma vienīgi tad, ja augsnes virskārta, kurā ir milzīgs daudzums (1,5 līdz 2 tūkst. uz kv. m) latvāņu sēklu, tiek kvalitatīvi apvērsta un ieguldīta pietiekamā dziļumā (vismaz 20 – 25 cm). Tikai tad var cerēt, ka sēklas nespēs uzdīgt. Sekls arums vai nepilnīga augsnes apvēršana tikai stimulē latvāņu dīgstus, izceļot tos gaismā un siltumā.

Zinātnieku pētījumi gan mūsu valstī, gan citur pierādījuši, ka, tikai appļaujot, latvānis nav iznīcināms. Nepareizu paņēmienu popularizācija, manuprāt, var nodarīt postu tādējādi, ka, negūstot panākumus, cilvēks nolaiž rokas, padodas.

Latvāņu apkarošanas metodes nav vienkāršas un nepavisam nav lētas, tālab risinājums jārod nevis sodot, bet meklējot atbalsta iespējas, piemēram, samazinot nekustamā īpašuma nodokli, protams, ar nosacījumu, ka saimnieks tiešām cīnās ar latvāņiem. Iespējams, jāpiesaista Eiropas fondu līdzekļi vides sakopšanai.

 

Latvāņu iznīcināšana daudz intensīvāk jāveic valsts monopoluzņēmumu – “Latvenergo”, “Latvijas gāzes”, “Latvijas valsts ceļu”, “Latvijas valsts mežu” – un pašvaldību piederībā un valdījumā esošajās teritorijās. Šo organizāciju rīcībā ir gan pietiekami materiālie, gan finanšu resursi reālai kaitīgā auga apkarošanai.

 

Manuprāt, lai latvāņu iznīcināšana būtu veiksmīga:

pirmkārt, latvāņu skartajos reģionos jāorganizē kvalificētas apmācības vietējo pašvaldību un reģionālo Satiksmes ministrijas uzņēmumu amatpersonām;

otrkārt, vismaz VARAM līmenī jālemj par atbalsta mehānismiem tiem zemju īpašniekiem, kuri reāli apkaro latvāņus;

treškārt, apmācītiem pašvaldību darbiniekiem jārīko vienas dienas semināri ar praktiskiem demonstrējumiem ieinteresētajām personām.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+