Mobilā versija
+2.9°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
8. novembris, 2017
Drukāt

Latvieši veido pirmo banku kriptovalūtai (28)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

"FortySeven" jau nākamgad sāks izmēģināt iespējamos produktus, kurus jau 2019. gadā piedāvās visiem kriptovalūtas īpašniekiem. No kreisās: Kristiāna Štaure, Sabira Aleksandra Skoblova un Mihails Skoblovs.

Jau 2019. gadā banka “FortySeven” cer sākt darbību un kā pirmā pasaulē kļūt par banku, kas kriptovalūtas īpašniekiem ļaus izdarīt to pašu, ko klasiskās bankas ļauj tradicionālās valūtas īpašniekiem.

“Šobrīd ir divas pasaules – kriptovalūtas un tradicionālās valūtas –, kuras eksistē paralēli. Pat ja konservatīvākie cilvēki gribētu piedalīties kriptovalūtas tirgū, viņiem būtu grūti atrast atslēgu, lai šīs durvis atslēgtu. No otras puses – tiem cilvēkiem, kuriem jau ir uzkrāta kriptovalūta (kriptovalūtas vērtība augusi septiņas reizes kopš gada sākuma, vakar sasniedzot 6320 eiro par vienu “bitcoin”. – Aut.) un kuri to gribētu izmantot, nav bankas, institūcijas, kas dotu šādu iespēju. Te iesaistāmies mēs, jo gribam uztaisīt ko pavisam jaunu, gribam dot lietotājiem visas tās pašas iespējas, ko piedāvā tradicionālās bankas, – depozītus, kredītus utt. Lai būtu iespēja operēt ar kriptovalūtu kā ar parasto naudu. Apkalposim gan fiziskas, gan privātas personas, gan institūcijas, tāpat gribam sadarboties ar valstīm,” sarunā ar “LA” atklāj projekta “FortySeven” līdzdibinātājs Mihails Skoblovs.

Ja viss noritēs pēc plāna, 2019. gadā “FortySeven” ar latviešiem priekšgalā kļūs par pirmo kriptovalūtas banku. Kā sacīja Mihails, tirgus ir ļoti liels – pasaulē par kriptovalūtu zina 1 – 2% cilvēku, bet izmanto 0,001%. “Potenciāls ir neticams. Gribu, lai Latvija kļūst par finanšu tehnoloģiju Silīcija ieleju. Gribam vienu miljonu klientu pēc trīs gadu darba,” uzsver Mihails.

“FortySeven” komandā ir 13 cilvēki, neskaitot dažādus atbalstītājus un konsultantus, tostarp Rīgas Ekonomikas augstskolas (sauktas arī par Stokholmas) Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu. Ideja nav nemaz tik veca – Mihailam ar partneriem tā radās pirms gada, taču jau tagad uzņēmums aktīvi sācis piesaistīt investīcijas. Nepieciešamā summa ievērojama – pieci miljoni eiro, taču interesenti (gan privātpersonas, gan institucionālie investori) jau esot.

 

Kriptovalūtas vērtību neietekmē ārējie faktori

Kas īsti ir kriptovalūta, ar kuru grib operēt “FortySeven”? Projekta vadošā analītiķe un tehnoloģiju eksperte Kristiāna Štauere uzsver, ka kriptovalūta ir digitāla valūta, kas nav aptaustāma (ir dažādi veidi, līdzīgi kā tradicionālajā valūtām – slavenākā ir “bitcoin”, taču ir arī “ethereum”, ko izmantos “FortySeven”, “litecoin”, “monaro” u. c.). Tad iesaistās tāds veidojums kā “blockchain” jeb blokķēde.

“Tā kā kriptovalūta ir digitāls objekts, ir grūti kontrolēt, vai man atsūtītā valūta jau nav nokopēta un aizsūtīta vēl desmit citiem cilvēkiem. Blokķēde to risina tā – ir futbola spēle, pilnas tribīnes un visi zina, ka rezultāts ir 2:2. Taču viens izskrien laukumā un bļauj, ka ir 2:3. Skaidrs, ka ar apgalvojumu kaut kas nav kārtībā. Ja saku, ka man ir divi “bitcoin”, un vienu aizsūtu Mihailam, kurš saka, ka saņēmis divus, blokķēdes sistēma šo transakciju noraida kā neleģitīmu,” skaidro Kristiāna.

Svarīgi saprast, ka kriptovalūtu neviens nekontrolē un tā ir decentralizēta valūta. “Ja gribu aizsūtīt 10 eiro, to izdaru caur banku. Blokķēdē nav vienas bankas institūcijas, nav centrālā faktora, kas apstiprina transakcijas. Informācija atrodas pie visiem blokķēdes dalībniekiem, kuri vienlaikus to apstiprina,” norāda “FortySeven” analītiķe. Viņa skaidro, ka līdz ar “FortySeven” uzlabosies drošība, transakciju apkalpošanas ātrums, jo starptautiskie maksājumi blokķēdē aizņems vien 1 – 2 minūtes. Mihails uzsver, ka arī pašām bankām būs jāiet līdzi laikam un jāmainās. “Banku sfērā 15 gadus nekas īsti nav mainījies. Kad atvēru kontu bankā 17 gadu vecumā, internetbanka jau bija, taču kopš tā laika nekā jauna nav – izskatās labāk, uzlabojusies drošība, procedūras inovatīvākas, taču nav kardinālu jauninājumu,” saka idejas autors.

Kriptovalūtas lielais pluss ir tās decentralizācija, kas nozīmē, ka tās vērtību nevar ietekmēt ārēji faktori – to ietekmē tikai pieprasījums. Ja tas ir zems – vērtība krītas, ja augsts – vērtība aug. “Latvijas Bankai vai ASV Federālajai rezervju bankai ir instrumenti, ar kuriem tās var kontrolēt, cik vispār naudas ir apgrozībā. Var printēt naudu uz nebēdu, radīsies inflācija, un tā zaudēs vērtību. Jebkurš aizdevējs riskē, ka regulators, lai kontrolētu tirdzniecības balansu, izmainīs kursu. Vai arī valūtu var ietekmēt naftas cenas u. c. apstākļi. Kriptovalūtas tā ietekmēt nevar, nav šādu ārēju apstākļu,” sacīja projekta idejas autors. Tāpat idejas autori norāda, ka kriptovalūtas lietošana būtiski samazina birokrātiju.

 

Valstis vēl baidās

Šobrīd būtiskākās problēmas ir ar regulatoriem un pašām valstīm, kuras kriptovalūtu ieviešanā ir pārāk lēnas un bailīgas. “Regulatori un valsts pārvaldes skatās uz kriptovalūtām kā uz pelēku tirgu, taču īstenībā kriptovalūtas ir ļoti caurspīdīgas un samazinātu korupcijas iespējas. Neticu, ka kriptovalūtas iznīcinās tradicionālās valūtas, taču tā būs viena no galvenajām valūtām ar lielu ietekmi. Beigās paredzu, ka katrai valstij būs sava kriptovalūta, kas izskaudīs korupcijas iespēju. Piemēram, ja valsts nolemj investēt 100 miljonus medicīnā, tagad ir tā, ka beigu beigās daļa no summas nonāk kāda kabatā. Blokķēdē var izsekot katra centa kustību,” saka M. Skoblovs, kurš uzskata, ka valstis šobrīd vienkārši nezina, kā kontrolēt kriptovalūtas un kā iekasēt nodokļus.

“Lai varētu saskaitīt nodokļus, jāzina, par cik esi nopircis un pārdevis, taču “bitcoin” bieži izmanto kā maiņas līdzekli, taču valstis neredz dzīvokļa maiņu pret “bitcoin”. Savukārt, ja gribi pārdot savu dzīvokli pret “bitcoin”, nekur papīros tas nebūs redzams, jo pēc likuma tā nav nauda. Bet tas ir laika jautājums, līdzko izdomās veidu, kā valstīm gūt labumu,” saka Mihails.

Kriptovalūtas riskus savā mājaslapā aprakstījusi Latvijas Banka, norādot, ka šobrīd “bitcoin” vērtība var strauji mainīties vai pat zust, jo tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālai valūtai. Tāpat patērētājus, kas izmanto “bitcoin”, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā ES tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētos darījumos, kā arī no “digitāla maka” nozagtus “bitcoin” praktiski neesot iespējams atgūt.

 

Japānā kriptovalūtu jau pieņem

Jau šobrīd dažas t. s. elektroniskās naudas iestādes (angļu val. – electronic money institutions) dod iespēju izmantot kriptovalūtas norēķinos, piesaistot kredītkarti kriptovalūtas makam, taču tās nav bankas. Kad maksā un izmanto “bitcoin”, pārdevējs var saņemt naudu, nemaz nenojaušot, ka darījums īstenībā noticis kriptovalūtā. Japānā kriptovalūta jau ir legāls maksāšanas līdzeklis, taču pārdevējs var izvēlēties, vai kriptovalūtu pieņemt, jo jēna joprojām ir galvenais maksāšanas līdzeklis. Tāpat austrumu valsts apsver iespēju izveidot savu oficiālo kriptovalūtu “J-Coin”.

Svarīgs solis kriptovalūtu nozares attīstībā ir arī Eiropas Savienības Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva. “Direktīva domāta, lai labotu konkurenci un palīdzētu inovācijai. Visām bankām Eiropā būs jāatver pieeja savai infrastruktūrai un datubāzei caur API programmu (angļu val. – Application program interface) trešajām personām. To var salīdzināt ar Stīvu Džobsu un “Apple”. Pirms viņa nebija tādas lietas kā “AppStore”, kas ir platforma, uz kuras jebkurš izstrādātājs var augšupielādēt savu lietotni. Nokļūstot “AppStore”, ir pieeja pie visas “Apple” klientu bāzes, kas ir miljoniem cilvēku. Apmēram to pašu iespēju dos direktīva, tikai finanšu sektorā. Zem licences, kas būs “FortySeven”, cilvēki un jaunuzņēmumi ar mazu vai vidēju kapitālu varēs mierīgi strādāt, jo tiks noņemtas esošās barjeras un nevajadzēs licenci, tāpēc ka to nodrošināsim mēs vai kāda cita banka,” stāsta Mihails.

Būtiski, ka licenci darbam “FortySeven” saņems no Lielbritānijas un strādās pēc Eiropas un Lielbritānijas likumiem, kas apstiprinātas Lielbritānijas “Financial Conduct Authority” regulatorā, nevis Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. “FortySeven” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Sabira Aleksandra Skoblova norāda, ka Lielbritānijā ir visinovatīvākais regulators, kurš atbalsta interesantas iniciatīvas, kas saistītas ar kriptovalūtām un jaunām tehnoloģijām.

 

Uzziņa

Izstāde “Riga Comm”

9. un 10. novembrī Ķīpsalas izstāžu centrā notiks ikgadējā tehnoloģiju un inovāciju izstāde “Riga Comm”.

Izstādes darba laiks 10.00 – 18.00.

Biļetes cena šobrīd – 20 eiro, tā derīga abām izstādes dienām.

Šogad dziļāk apskatīs jaunākās digitālā mārketinga tendences, mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta ietekmi uz dažādām nozarēm, lietu interneta jaunumus, blokķēdes aktualitātes u. c. šobrīd aktuālas tēmas.

Piektdien diskusiju par to, kā blokķēde mainīs banku sektoru, vadīs arī “FortySeven” komanda.

Izstādē varēs apskatīt īpašu raķeti, kas radīta par godu Latvijas simtgadei un ko izstrādājis Andrejs Puķītis sadarbībā ar ZINOO centru, kā arī daudz ko citu.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Tādas bankas jau eksistē un nav nepieciešamības veidot savu, igaunijai un lietuvai ir šāda banka un ja izmanto bitcoin šāda banka nav nepieciešama,un bankas funkcijas izpilda bitcoin. Un rakstā minēts ka esiet pirmie tas vien liecina, ka nesaprotiet ko runājat un darat. Pietiek vienkārši ar bitcoin tā ir banka.

  2. Precēm bankas nava vajadzīgas. Atkal finansisti iejaucas – tas veinkārši ir unkiāli. IT cilvēki izgudro kaut ko pārsteidzoši efektīvu, bet finansisti gūst labumu pametot IT cilvēkam sīkumus. Kurš šajā ķēdē ir muļķis?
    Atbilde: IT cilvēks !!!

  3. Kripto nav valūta. Tikai prece.

  4. Ja ar angļu licenzi, tad kas saņems nodokļus. Mumsīm gar degunu?

  5. Karteejaa krievijas zveeriba pret planetu??

  6. Domāju, ka komanda ir normāla un publicēta info ir korekta. Citādi nopietna un kompetentā avīze LA to nepublicētu, un sen zināma organizācija BT1 neaicinātu tos publiski diskutēt!
    Tēma nav vienkārša, tāpēc gan mūs aicina uz izstādi – izglītoties! 🙂

    • LA publicē ne tādas vien muļķības, atbilstoši savam kompetences līmenim (skatīt kaut vai šī gada rakstus).
      Tomēr no žurnālistiem nevar prasīt pārāk daudz!!!

      Uzsākta diskusija nesaista ar atbildību! (Piem. bankas Baltija finanšu piramīdai aicināja uzticēties vesels bars nejēgu, kas ieņēma augstus valsts amatus)!!!! Cilvēki to arī darīja.

      Līdzīgi šeit – veca shēma, jaunā iesaiņojumā!!!

  7. Kriptovalūtām zudīs jēga, ja tās sāks kontrolēt un regulēt. Tad atkal būs jāizdomā kaut kas jauns…

  8. FortySeven grib kļūt par pirmo kriptovalūtas banku, tad lai turpina gribēt.
    Tas, ko es gribu – redzēt, kā viņi dabūs licenci no tādas nevarīgas un negribīgas iestādes kā FKTK.
    Bez tam, ASV jau pasteigusies priekšā ar šādas bankas izveidi, tāpēc tituls pēc noklusējuma jau atkrīt. 😉

    • Viņiem mājaslapā ir redzams, ka viņi grib dabūt licensi no Financial Conduct Authority (FCA) Anglijā, bet ne no FKTK.

    • Viņiem mājaslapā ir redzams, ka viņi grib saņemt licensi ne no FKTK, bet no Financial Conduct Authority (FCA) Anglijā.

  9. “Svarīgi saprast, ka kriptovalūtu neviens nekontrolē un tā ir decentralizēta valūta”.

    Tas iedrošina, jo skaidrs, ka neviens arī nenes nekādu atbildību!!!
    Burvīga mahinācija!!!
    Protams, viss nopietnām sejām!!!

    • varetu padomat ka teikim eiro tev kāds jelko garantē Atbildēt

      tieši tikpat lab vienā dienā valuta var nobrukt un visi plātis rokas un taisnosies ka mēs tā negribējām.

      • Kā tu to savā galviņā iztēlojies???

        • tur nav ko izteloties Atbildēt

          sen jau aprakstiti 101 iespejamie scenāriji. atceries ka sākumā naudu “atvienija”no zelta rezervēm, un tai vairs nebija nodrošinājuma zeltā, bet nu to vel vareja pamatot ka segumsm izmanto teikim valsts ikp, bet pēc tam jau vairs ne ar ko naudas masu nesedz. jau uz 8 gadu kad sākās krīze valstu parādi bija 200 un pat 300 % no ikp. praktiski viss bija 2-3 reizes jau pārdots. kopš 8 gada naudu drukā vagoniem papīra veidā, un vel vairāk elektroniski kā ciparu exel tabulā. reāli šobrid mes dzivojam finanšu piramīdā, un jebkura tāda piramida agri vai vēlu sabrūk. sprāgst kātrejais uzpūstais burbulis, norgimst pietiekoši daudz finanšu institūciju, sabrūk akciju tirgi….. un tavs rēķins bankā nav nekā vērts, un ar naudaszīmem vari izlimet sienas ja līmi būs par ko nopirkt

          • Ar ko piedāvātais produkts ir savādāks??
            Riski lielāki, kontrole nekāda, brīnišķīga finanšu piramīda!!!!

            Katrai valūtai vismaz ir daļējs segums + vienošanās ar aizdevējiem. Te nav nekā. Vispār!!!

  10. Afēristi ir pieteikušies!!!
    Galvenā problēma, kā tik pie naudas, jeb kā bitcoinus samainīt pret naudu (kā jebkuru preci)!!!

  11. Kārtējā finanšu piramīda!!!

    Pirmie, kaut ko nopelnīs, bet burbulim sprāgstot ….

    Publiski redzami mahinatori!!!

    Seguma ne kāda!!!!

  12. Latvijā esošām bankām ir arī liels bankrota risks, kā piemēri tam ir Banka Baltija, Parekx u.c.
    Pensiju fondi izskatās naudas izkrāpšanas forma, jo sakrāto naudu izņemot pēc trīs gadu uzkrāšanas jāzaudē ap 20 % – pensiju fonda administratore teica, ka neesot bijuši labvēlīgi biznesa projekti.
    Es atbalstu šo formu un piedalīšos “FortySeven” darījumos. Patreizējās bankas nav spējīgi veidot manas naudas labvēlīgu vidi: naudas noguldījuma peļņas procents ir mazs; par nadas izņemšanu dažas bankas pat piepasa makšājumus; Latvijas perifērijas bankomātos brīvdienās bieži nav naudas.
    Kristiāna, Sabira un Mihail esmu gatavs ieguldīt savu pensiju jūsu bankā un varu piedalīties jūsu darbības popularizēšanā. FortySeven Latvijai ir perspektīvs uzņēmums.

    • vari vinnet, vari zaudet. tā kā pret kibervalutu ļoti aktīvi cīnās un daudzās valstīs tā pat ir aizliegta, tad pastāv risks ka piežmiegs (risks ka vienā dienā beidz pastavet ir adekvets un attiecas uz jebkuru valūtu, tāpec nev būtisks)
      turpretim ja valutai izdodas attīstīties un ieņemt stabilu vietu, tad ieguveji būs tie kas ar to ātrāk sāka nodarboties

  13. Lai veicas cilvēkiem!!!!!!!

  14. Pamazām izlaupa visu – latu, tagad to pašu eiriņu, tāpat valtsti, kur citiem (viens Dievs zina kam) noteikšna par visu , kas un cik tavā valstī dzīvos, kādā valodā runās utt., ko sēs, ko zvejos, ko nē, lopiņiem piekar nummurus, cilvēkiem plastmasas medāļus ar vārdiem, bez uzvārda, lopiņus kastrē un pavairo ar mākslīgo apaugļošanu, bērniņiem iedveš, ka tev nav dzimuma …

  15. Igaunija jau sen izveidoja … Polybus ta ka ka var but pirmie ?

    Un vel ir citi vairaki kas to sak veidot

  16. sasapņojušies, …………

  17. Vai Skele un Slesers ari ir prieksgala…..?

  18. par to jāliek cietumā-valsts ek. graušana

Draugiem Facebook Twitter Google+