“Baltijas valstu debesis nav drošas!” Lietuvas prezidents saviem tautiešiem nemelo un pasaka, ko domā 0
Atkārtotu gaisa telpas pārkāpumu fonā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka Baltijas valstu debesis šobrīd nav pietiekami drošas. Tāpēc, pēc viņa teiktā, ir pienācis laiks pāriet no vārdiem pie konkrētiem darbiem, lai stiprinātu reģiona drošību, vēstī “Lrytas”.
“Krievija ir tā, kas uzsāka brutālu un nelikumīgu karu pret Ukrainu. Tāpēc šodien mums jārunā nevis par atsevišķiem incidentiem, bet gan par jaunu drošības realitāti Eiropā. Baltijas valstu debesis šobrīd nav pietiekami drošas. Eiropas Savienības austrumu robeža ik dienu saskaras ar pieaugošu spiedienu – sākot no bezpilota lidaparātu ielidojumiem un elektroniskās traucēšanas līdz kiberuzbrukumiem un sabotāžas draudiem pret kritisko infrastruktūru,” preses konferencē Prezidenta pilī sacīja Nausēda.
“Mēs augstu vērtējam Eiropas Komisijas skaidro solidaritātes vēstījumu Baltijas valstīm. Taču šodien ar solidaritāti vien nepietiek – tai jāizpaužas konkrētā rīcībā. Eiropai jārīkojas ātri un izlēmīgi. Tikšanās laikā vienojāmies, ka Eiropai būtiski jāstiprina drošība austrumu flangā. Mums pēc iespējas ātrāk jāīsteno iniciatīva “Eastern Flank Watch” (‘Austrumu flanga uzraudzība’), kas paredz stiprināt gaisa telpas novērošanu, pretdronu sistēmas, pretgaisa aizsardzību, militāro mobilitāti un situācijas monitoringa spējas visā austrumu flangā,” viņš piebilda.
Šos izteikumus Nausēda pauda pēc otrdien notikušās tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, kura bija ieradusies vizītē Lietuvā, kā arī ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Prezidents arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropas Bezpilota lidaparātu aizsardzības iniciatīvu.
“Pēdējo nedēļu incidenti skaidri parādījuši, ka Eiropa vairs nevar atļauties lēni reaģēt uz jauna veida draudiem. Mums nepieciešami moderni radari, sensori, pārtveršanas sistēmas un cieša reģionālā koordinācija,” sacīja Nausēda.
“Ne mazāk svarīga ir kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Enerģētikas tīkli, starpsavienojumi, sakaru sistēmas un transporta infrastruktūra ir jāpasargā gan no hibrīddraudiem, gan fiziskiem uzbrukumiem. Tas ir visas Eiropas drošības jautājums,” viņš turpināja.
Papildus tam prezidents uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropas noturību pret dezinformāciju un informatīvajām operācijām.
“Krievija sistemātiski izmanto melus, manipulācijas un iebiedēšanu kā informācijas kara instrumentus, tādēļ mūsu atbildei jābūt koordinētai, tehnoloģiski attīstītai un ilgtermiņa,” paziņoja Nausēda.
Kā ziņo ELTA, pēdējā laikā Baltijas valstīs fiksēti vairāki gaisa telpas pārkāpumi. Kamēr Ukrainas bruņotie spēki turpina bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas teritorijā, Kremlis apsūdz Baltijas valstis par it kā savu teritoriju pieļaušanu izmantot Ukrainas militārajām operācijām.
Prezidents Nausēda uzsvēra, ka nevar pieļaut trešo valstu militārus manevrus pret kaimiņvalstīm no Lietuvas teritorijas. Pēc valsts vadītāja teiktā, šādi mēģinājumi tiktu uzskatīti par rupju starptautisko tiesību un Lietuvas suverenitātes pārkāpumu.
