Viktors Valainis: “Tradicionālas vērtības un moderni risinājumi!” 0
Ko ZZS šobrīd piedāvā vēlētājiem?
Es pa īstam, pats no savas dzīves pieredzes izprotu, cik svarīgas cilvēkiem ir pamatlietas – mājoklis, darbs, veselība, ārsta pieejamība, pārtikas un degvielas cenas. Mēs piedāvājam pieredzi, spēju pieņemt lēmumus un prasmi strādāt. Latvija nevar atļauties eksperimentus, sapņošanu, cīņu ar izdomātām problēmām vai politiku, kas balstīta tikai ideoloģijās.
Vajadzīgi cilvēki, kuri saprot ekonomiku, reģionu attīstību un valsts drošību. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, esam tautsaimnieku partija ar vairāk nekā simt gadu pieredzi, spējam apvienot tradicionālas vērtības ar moderniem risinājumiem. Un šobrīd mēs redzam, ka sabiedrība arvien vairāk novērtē tieši pragmatisku un atbildīgu politiku.
Vai Viktors Valainis un ZZS ir gatavi uzņemties valdības vadību?
Jā. Mēs to pasakām ļoti skaidri – ZZS nākamajā Saeimā neplāno vienkārši piedalīties valdībā. Mēs esam gatavi valdību vadīt, un mēs panāksim reālus uzlabojumus valstī. Šobrīd valstij ir nepieciešami cilvēki, kuri spēj pieņemt sarežģītus lēmumus un nest par tiem atbildību. Mēs esam pierādījuši, ka to spējam. Ir pienācis saimnieku laiks.
Jūs esat aktīvi pievērsies dzīves dārdzības mazināšanas jautājumam. Ko valsts var darīt šajā situācijā?
Valsts nevar vienkārši noskatīties no malas. Tāpēc mēs iestājāmies par PVN samazināšanu vairākām pārtikas grupām – pienam, maizei, olām, svaigai putnu gaļai. Jau šobrīd ir samazināts PVN medikamentiem un atcelts pacientu līdzmaksājums. Uzskatām, ka arī degvielas jautājumā valstij jābūt aktīvākai. Cilvēki nedrīkst būt situācijā, ka viņiem nav alternatīvu, bet cenas turpina augt. Tāpat svarīgi bija panākt 98 miljonu eiro atbalstu demogrāfijai un 60 miljonu lielu atbalstu lauksaimniekiem. Tas ir ieguldījums Latvijas nākotnē.
Jūs bieži pieminat administratīvi teritoriālo reformu kā vienu no lielākajām kļūdām valstī. Kāpēc?
Tāpēc, ka tā tika īstenota bez cieņas pret reģioniem un cilvēkiem. Reforma sašķēla novadus, radīja konf liktus un vājināja vietējo identitāti. Mēs uzskatām, ka valsts spēks rodas novados, pilsētās, laukos – tur, kur cilvēki dzīvo, strādā un audzina bērnus. Šobrīd redzam sekas – reģioni daudzviet jūtas atstāti novārtā, bet centralizācija nav devusi solīto efektu. Latvijai vajag stiprus novadus, nevis birokrātiju, kas visu mēģina vadīt no centra.
Pēdējos gados Zaļo un Zemnieku savienība bijusi gan valdībā, gan opozīcijā. Kā šobrīd raksturotu partijas attīstību?
Es domāju, ka mēs esam izgājuši ļoti nopietnu pārbaudījumu. Bija laiks, kad ZZS atradās varas virsotnē, un tajā brīdī tika pieļautas arī kļūdas. Daļa politiķu kļuva pārāk atrauti no cilvēkiem. Nonākšana opozīcijā pēc 2018. gada vēlēšanām bija smags brīdis, taču tas deva iespēju paskatīties uz sevi kritiski un sakārtot prioritātes.
Tieši opozīcijas laikā mēs atgriezāmies pie pamatvērtībām, pie darba, reģioniem un saimnieciskas domāšanas. Mēs kļuvām stiprāki. Cilvēki redzēja, ka ZZS ir nepieciešama Latvijas politikā, jo bez šīs pragmatiskās pieejas valstī rodas haoss un stagnācija.
Kā jūs vērtējat ZZS darbu valdībā pēdējos gados?
Par ZZS veikumu liecina konkrēti rezultāti. Mēs ienācām valdībā, kad ekonomika stagnēja, budžetā bija milzīgs iztrūkums, protestēja skolotāji, mediķi un zemnieki. Tā nebija komfortabla situācija. Tomēr mēs nebaidījāmies uzņemties atbildību. Jau pirmajā gadā tika nodrošināts skolotāju algu graf iks un izglītībai papildus piešķirti 120 miljoni eiro. Veselības papildus panācām 275 miljonus eiro, savukārt iekšlietu un drošības sektoram – 92 miljonus.
Vienlaikus tika pieņemti lēmumi ekonomikas stimulēšanai. Saglabājām reinvestētās peļņas nodokļa atvieglojumus, samazinājām darbaspēka nodokļus, ekonomikā novirzot apmēram 250 miljonus eiro. Mēs arī panācām to, ko ilgi neviens nespēja, – bankas ir atsākušas aktīvu kreditēšanu. Ekonomikā pērn papildus ieplūda aptuveni divi miljardi eiro. Tas ir ļoti būtiski, jo bez kreditēšanas nav iespējama attīstība.
Vai redzat jau konkrētus rezultātus ekonomikā?
Jā. Investīciju apjoms ir ievērojami pieaudzis. Eiropas Savienības fondu ieguldījumi tautsaimniecībā no aptuveni 700 miljoniem pieauguši līdz pusotram miljardam eiro. Ar LIAA starpniecību investīcijās sasniegts viens miljards eiro, kas ir par vairāk nekā 50 procentiem lielāka summa nekā iepriekš. Mēs arī esam būtiski samazinājuši birokrātiju būvniecībā, ir atviegloti vairāk nekā 60 regulējumi. Tas ļauj celtniecības projektus, kuri iestrēga uz vairākiem gadiem, īstenot daudz ātrāk. Tas viss kopā dod rezultātu, un Latvijas ekonomika pakāpeniski iziet no stagnācijas.
Jūs nereti asi kritizējat vairākas valsts nozares. Vai tas neliecina par trūkumiem valdības darbā?
Mēs nebaidāmies runāt tieši. Ja redzam problēmas, tās ir jāsauc vārdā. Nevar samierināties ar to, ka Stradiņu slimnīcas būvlaukums gadiem stāv uz vietas vai ka Daugavā gadiem stāv nepabeigts infrastruktūras projekts bez skaidra redzējuma.
Latvijā pārāk bieži pietrūkst drosmes pieņemt lēmumus. Ir nepieciešama daudz stingrāka pārvaldība un atbildība par rezultātu. Tieši tāpēc mēs sakām – valstij vajag saimniecisku pieeju. Nevis tukšus lozungus, bet konkrētu rīcību. Tāpēc ir beidzies muldētāju laiks, un ir pienācis saimnieku laiks. Ir laiks, lai ZZS vadītu valsti, un es esmu gatavs ar tautas atbalstu būt par Latvijas premjeru.
