Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. decembris, 2015
Drukāt

Dzimtenē pārved 236 1944. gadā Krievijā kritušo latviešu leģionāru pīšļus (19)

Foto - LETAFoto - LETA

Lestenes brāļu kapi.

Vairāk nekā 70 gadus viņi svešā purvainē gaidīja uz savu atgriešanos dzimtenē – bet tagad, ja viss rit, kā paredzēts, tieši pirms Ziemassvētkiem ar Brāļu kapu komitejas gādību Latvijā no Krievijas atgriezīsies 236 Otrā pasaules kara gados Austrumu frontē Vācijas armijas rindās karojušie un kritušie latviešu karavīri.

Viņi ir no Rīgas, Kuldīgas, Bauskas, Rēzeknes, Jelgavas un daudzām citām vietām visos Latvijas novados. Vecākie – Krišs Akmanis no Nīkrāces un Jānis Pinka no Taurenes – dzimuši 1904. gadā. Jaunākie – Aleksandrs Tolks un ilūkstietis Edgars Riekstiņš – nāk no 1926. gada. Bet viņi visi krituši 1944. gada martā – aprīlī un līdz nesenam laikam viņu atdusas vieta bija aizaugusi karavīru kapsēta Pleskavas apgabala Puškinogorskas rajona Voronkovas ciema tuvumā, netālu no Opočkas. “Tā bija pulka kapsēta, kurā apbedīja arī vāciešus. Tāda kā piekalnīte, jau pārpurvojusies, turklāt vienu kapsētas galu bija pārrakuši mantrači,” stāsta Brāļu kapu komitejas (BKK) pārstāvis Arnis Āboltiņš. Darbs pie ekshumācijas aizsākās 2013. gada vasarā, taču sagatavošanas procesa sarunas BKK priekšsēdētājs Eižens Upmanis uzsāka vēl agrāk. Jāņem vērā, ka leģionāri bija Vācijas bruņotajiem spēkiem piederīgi, līdz ar to viņu atdusas vietas statusu nosaka attiecīgi Vācijas un Krievijas līgumi. Jebkurš jautājums par leģionāru kapavietām juridiski jārisina Vācijas un Krievijas vienošanās kontekstā. BKK meklētājiem bija jāstrādā kopā ar Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības speciālistiem. 2013. gadā ekshumētos pēc karavīru žetoniem, tā sauktajām “erkennungsmarkām”, identificēja Vācijas arhīvos. Diemžēl vācu kara laika kritušo sarakstos nacionalitāte netika norādīta – piederību Latvijai var noteikt tikai pēc kritušā vārda vai dzimšanas vietas. Savējos no Voronkovas vācieši pārveda uz tuvējām reģionālajām kopkapsētām, savukārt latvieši sarunas par iespējām vest tautiešus mājup risināja atbilstoši 2007. gadā panāktajam starpvalstu līgumam par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. BKK informācijā teikts, ka Krievijas piekrišana identificēto latviešu karavīru pārapbedīšanai Latvijā saņemta šā gada jūlija vidū. Novembra beigās saņemta arī Krievijas federālās muitas pārvaldes piekrišana latviešu karavīru mirstīgo atlieku pārvešanai pāri robežai.

Atgriešanās attiecas tikai uz 236 identificētajiem leģionāriem. Vairāki kritušie, kuriem pēc dokumentiem vajadzētu atrasties kapos pie Voronkovas, netika uzieti. Savukārt pieci ne­identificētie latviešu karavīri tiks apbedīti vācu karavīru kopējā kapsētā netālu no Sebežas. Tur kopā ar vairāk nekā 10 tūkstošiem vācu karavīru jau atdusas arī iepriekšējo gadu laikā Pleskavas apgabalā atrasto vairāk nekā 100 latviešu pīšļi. Viņu vārdi ierakstīti kapsētas piemiņas plāksnēs. Arnis Āboltiņš teic, ka pie Voronkovas pastāv vēl vairāki apbedījumi, turklāt vienā no tiem apglabāti 1941. gada vasarā kritušie 24. teritoriālā strēlnieku korpusa (bijušās Latvijas armijas) karavīri. Kritušie tērpti Latvijas armijas formās. Āboltiņš atzina, ka šos karavīrus ļoti grūti, praktiski neiespējami identificēt. 2014. gadā BKK tur uzlikusi piemiņas plāksni.

Pārvestos 236 vīrus, no kuriem kādiem 30 zināmi piederīgie mūsdienu Latvijā, apbedīs Lestenes brāļu kapos. Pagaidām nav skaidrs, kad tas varētu notikt. “Ievērojot reālo laiku, kad latviešu karavīri pārvesti, šobrīd Brāļu kapu komiteja pieņēmusi lēmumu, ka mirstīgās atliekas tiek novietotas glabāšanā šim nolūkam atvēlētās telpās līdz galīga lēmuma pieņemšanai. Lēmums par iespējamo pārapbedīšanas laiku, procedūru un ceremoniju tiks pieņemts kopīgi ar Aizsardzības ministriju un Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, kā arī citām Latvijas iestādēm un organizācijām,” teikts BKK paziņojumā. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija teic, ka vēlētos, lai leģionāru guldīšana Lestenē notiktu pēc iespējas ātrāk: “Mēs parūpēsimies, lai tas notiktu ar atbilstošu godu. Tomēr tā ir viņu atgriešanās mājās.”

Uz Latviju pārvesto 236 latviešu karavīru vārdi un zināmie personas dati pirmdien, 28. decembrī, tiks publicēti “Latvijas Avīzē”.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. ja legjionaari ir varonji kas ciiniijaas par Latvijas neatkariibu,tad ko vinji dariija
    pleskavaa kas nav LV teritorija?Un zveerasts hitleram arii liek aizdomaaties par tiem varonjdarbiem

  2. Aizmirstam, ka latviešu Waffen SS leģionāri pēc būtības bija latviešu izcelsmes Vācijas bruņoto spēku karavīri. Viduslaikos tādus sauktu par karakalpiem. Viņi aizstāvēja Latvijai svešas intereses, tā laika Latvijas okupantu intereses, pat ja viņiem bija iegalvots, ka viņi cīnās par Latviju. Bet to atzīt ir ļoti, ļoti sāpīgi, tāpēc vēl tagad tiek uzturēts mīts , ka viņi cīnījās par Latviju.

  3. Tie ir mana tēva pulka biedri. Mūžīga piemiņa kritušajiem,paldies tiem ,kas savu pienākumu pilda tagad,dodot iespēju viņu pīšļiem atdusēties Dzimtenē.

  4. Slava nemirstīgajam latviešu leģionāram ! Atbildēt

    Latviešu tauta šos varoņus nekad neaizmirsīs.

  5. Kad vācieši samaksās visai Latvijai par okupāciju?? Atbildēt

    Lai kā gribētu Raivis Dzintars un NA – leģionāri nebija varoņi!

    • Draudziņ Tu ļoti kļūdies!Sēžot mājās pie datora Tu esi varonis.Bet kaujas laukā 100 procenti pamperu pieliktu !Man kauns par tevi!Latviešu leģions bija labākais visā Vermahtā!

  6. a ko viņi darīja Krievijā?var kāds paskaidrot?Legionāri it kā aizstāvēja SAVU dzimteni?

    • Baltu zemes stiepjas līdz pašai Maskavai. Savukārt Maskava uzbūvēta uz somugru zemes. Krievi mūsdienu Krievijas teritorijā ir ienācēji un nav pirmiedzīvotāji.

    • Ja tu esi nepraša vēl līdz šai dienai, tad kā nepraša arī nomirsi. Ko pirms tam Staļina slepkavnieki bija darījuši Baltijas valstīs? Kas viņus te aicināja? Tūkstošiem nevainīgu Baltijas valstu iedzīvotāji bija izvesti uz Krievzemes nāves nometnēm daudz tālāk nekā bija aizgājuši latviešu un igauņu leģionāri.

    • “Ko darija sarkanā armija Latvijā?”Jo kirilici bija tālu no savas dzimtenes?Tad tu dunduks nonāksi pie kaut kāda secinājuma un būsi par pakāpi augstāk par gorillas līmeni.

  7. Randy, Latvija & BR-Deutschland, €U Atbildēt

    Es shodien ESMU DZIIVS tikai taapeec, ka JUUS BIJAAT, Latviijas Legjionaari, kuri ciiiniijaas pret sarkano vanjku meeri! Tikai taapeec! Muuuzhiiga slava 15. un 19. ‘Lettische Waffen SS’!!!

  8. “Dzimtenē pārved 236 1944. gadā Krievijā kritušo latviešu leģionāru pīšļus”- stop, tā neviens neraksta, divus skaitļus kopā. Vai nebūtu pareizāk: Dzimtenē pārved 1944. gadā Krievijā kritušo 236 latviešu leģionāru pīšļus.

  9. Lai mūsu LEĢIONĀRIEM mūžīga slava un gods.Visu cieņu arī tiem kas palīdzēja viņiem atgriezties savā dzimtenē jo lai to panāktu ir bijuši nepatīkami šķēršļi.Nolieksim galvas mūsu vīru priekšā

  10. Uz celjiem vinju prieksha!

Draugiem Facebook Twitter Google+