Latvija Eiropas saimē. 30 svarīgākie notikumi Latvijai 0
Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.
2003. gada 20. septembrī notika referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), un vairākums Latvijas iedzīvotāju – 66,97% jeb 676 700 – balsoja par. 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti.
Toreizējais Ministru prezidents Indulis Emsis, 1. maijā svinīgajā pasākumā Balvos uzrunājot Latvijas iedzīvotājus, sacīja: “Šis ir izšķirīgs brīdis, kad Latvija ar cerībām skatās nākotnē, redz savas tautsaimniecības izaugsmi, redz savas dzīves kvalitātes pieauguma iespējas. Mēs esam jauna ceļa sākumā. Varbūt mums ir drusku žēl savas neatkarības, bet tā nu vienreiz ir, ka nākotne mums ir tālāk ejama ar 25 citām valstīm. Lai šī diena paliek mūsu un mūsu bērnu atmiņās.”
Savukārt politologs Jānis Peniķis “Latvijas Avīzē” toreiz rakstīja: “Eiropas Savienība nav tā garīgi vienotā Eiropa, ko dažādos laikmetos meklējuši Eiropas ideālisti. ES ir trokšņains saimniecisko un politisko interešu forums, kur Latvijas pārstāvjiem un valdībai būs jāmācās gudri un pacietīgi aizstāvēt valsts intereses. Un tomēr – tā ir arī kaut kas vairāk nekā tirgus vieta. (..) Tā ir arī likumu un paražu darbnīca, kur no vecām filozofijas un reliģijas monētām un jauniem tirgus grašiem tiek pamazām veidotas Eiropas kopējās tiesību vērtslietas. ES ir forums, kur diskusiju kultūra un iecietība arī pret mazu valstu uzskatiem kļūst par civilizācijas sastāvdaļu. Vai tagad mēs esam eiropieši? Esam gan – tik tālu, cik esam ar mieru atzīt, ka Eiropa vēl nav gatava un ka gribam piedalīties tās veidošanā.”
Par darvas karoti 1. maija Eiropas svētku medus mucā parūpējās izglītības reformas pretinieki, Rīgā pie Uzvaras pieminekļa pulcējot ap divdesmit tūkstošiem atbalstītāju un gānot Latvijas izglītības sistēmu un iestāšanos Eiropas Savienībā. Toreiz protesta garu no skatuves uzkurināja Tatjana Ždanoka, kura pēc šīs gānīšanās izteica vēlēšanos kandidēt par deputāti Eiropas Parlamentā.
Ja Latvija nebūtu iestājusies Eiropas Savienībā, kāda tā izskatītos šobrīd?
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete: “Es to varu iedomāties ļoti konkrēti, jo manā atbildībā ir Austrumu partnerības valstis, un, turp aizbraucot, pat uz Gruziju, jāteic, ka šajās valstīs nav labākā situācija. To ir smagi skatīties. Lai kā mums cilvēkiem klājas Latgalē vai Kurzemē, kur atsevišķās vietās arī ir bezdarbs, tas nav salīdzināms ar šīm Austrumu partnerības valstīm.”
Vai pa šiem gadiem ir audzis Latvijas sabiedrības atbalsts ES?
S. Kalniete: “Toreiz cilvēki balsoja bez konkrēta priekšstata – viņiem šķita, ka tur varētu būt apmēram tāpat kā Vācijā vai Zviedrijā. Iespējams, ka šodien cilvēki balsotu emocionālāk, jo viņiem ir uzkrāta konkrēta pieredze.
Bieži vien ir tā, ka pieredze, kas ir negatīva Latvijā kāda ierēdņa neizdarības vai citu iemeslu dēļ, nereti tiek asociēta ar Eiropas Savienību. Tomēr daudzas lietas mēs varam atrisināt tepat Latvijā un daudz kas tiek patiešām labi izdarīts. Jāņem vērā, ka Eiropas Savienības institūcijās ir dažādas intereses, kas krustojas, un ne jau vienmēr viss tiek izdarīts pēc godprātības principa.
“Eirobarometra” aptaujas rāda, kā mainījusies cilvēku attieksme pret Eiropas Savienību – atbalsts pa šiem gadiem nepārtraukti aug.”
