Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. augusts, 2012
Drukāt

Latvijas meža vērtību ir iespējams palielināt

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas mežu vērtību, mērķtiecīgi saimniekojot, ir iespējams palielināt aptuveni 2,5 reizes, ceturtdien diskusijā “Meža nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem” atzina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis.

“Pašlaik meža kapitālvērtība saimnieciski izmantojamajos mežos ir aptuveni trīs miljardi latu, taču, mērķtiecīgi saimniekojot, meža kapitālvērtību iespējams palielināt aptuveni 2,5 reizes,” sacīja Dubrovskis.

Viņaprāt, zemes izmantošanai mežsaimniecībā ir daudz priekšrocību. “Ja salīdzina zemes izmantošanas alternatīvas starp lauksaimniecību un mežsaimniecību, tad jāsecina, ka, izmantojot zemi lauksaimniecībā, lai arī tiek gūti regulāri ienākumi no platības vienības, ir daudz risku, kas apdraud ražu, lauksaimniecībai ir liela darbietilpība un sezonalitāte, savukārt mežsaimniecībā ir periodiski ienākumi reizi 20–30 gados, maz risku, jo apdraudēts ir vien dažu gadu pieaugums. Tāpat mežsaimniecībā ir salīdzinoši mazāka darbietilpība un nav sezonālas darbības ierobežojumu,” paskaidroja Dubrovskis.

Taču viņš norādīja, ka subsīdiju ziņā mežsaimniecība nav vienlīdzīga ar lauksaimniecību. “Lauksaimniecībā ir plašas subsīdiju iespējas, un ja nākotnē domājam par zemes izmantošanas alternatīvām, meklējot izdevīgāko zemes izmantošanas veidu, mežsaimniecība zaudē lauksaimniecībai. Līdz ar to domāju, ka Eiropas Savienības atbalsta maksājumu sadalē jābūt sabalansētai pieejai, kas sekmētu līdzvērtīgu atbalstu uzņēmējdarbībai neatkarīgi no zemes lietošanas veida,” atzina meža nozares eksperts.

Tāpat viņš uzsvēra, ka pašlaik aptuvenie ikgadējie tīrie ienākumi uz hektāru gadā būtiski neatšķiras lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. “Lauksaimniecībā, ja zeme tiek izmantota graudu audzēšanai, gadā no hektāra tiek gūts 80–150 latu ienākums plus 44,3 latu vienotais platību maksājums, taču mežsaimniecībā, izdalot ienākumus pa gadiem, ir no 20 līdz 180 latu par hektāru atkarībā no meža audzes,” sacīja Dubrovskis.

Viņš arī klāstīja, ka pašlaik mīkstajiem lapu kokiem – apsei un baltalksnim – ir salīdzinoši mazs noieta tirgus, līdz ar to arī šādu audžu īpašniekiem ir salīdzinoši mazāki ienākumi. “No apses un baltalkšņa ienākumi gadā uz hektāru ir aptuveni 20–40 latu, taču skuju koki ir dārgāki. Tas ir skaidrojams ar to, ka mīkstajiem lapu kokiem nav noieta tirgus. To arī parāda tas, ka Latvijā uzkrājušās saimnieciski mazvērtīgās pieaugošo un pāraugušo mīksto laupu koku audzes ir aptuveni 81,16 miljoni kubikmetru 312,7 tūkstošu hektāru kopplatībā,” teica Dubrovskis un piebilda, ka, likvidējot mīksto lapu koku audzes, var atbrīvot zemi perspektīvāku mežu audzēšanai.

Meža nozares eksperts arī pastāstīja, ka, uzlabojot meža atjaunošanas kvalitāti, ir iespējams radīt papildu darbavietas. “Pašlaik tikai 10% no meža īpašniekiem, izņemot valsts mežu apsaimniekotājus, mežu atjauno mākslīgi. Aprēķini liecina, ka, mākslīgi atjaunojot 10 tūkstošu hektāru izcirtumu, tiktu radītas 496 sezonas darbavietas uz trijiem mēnešiem,” informēja Dubrovskis un piemetināja, ka tāpat vairāk cilvēku varētu nodarbināt arī jaunaudžu kopšanā. “Nepieciešamie neatliekamās jaunaudžu kopšanas ikgadējie apmēri mežos, kas nav valsts meži, pašlaik ir vērtējami aptuveni 130 tūkstošu hektāru kopplatībā, kas varētu papildus nodrošināt 1040 sezonas darbinieku uz deviņiem mēnešiem,” atzina LLU Meža fakultātes dekāns.

Jau ziņots, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā “Meža nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem” nozares eksperti pārrunā, kā mežu nozarei, kurai būtiska loma atvēlēta Latvijas Nacionālā attīstības plāna projektā, pilnvērtīgi izmantot tās potenciālu, efektīvi ieviest inovācijas, veicināt eksportu, gūt lielāku valsts atbalstu un veikt citus nozares attīstību veicinošus soļus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+