Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. septembris, 2016
Drukāt

Latvijas politiskais “tviteris” – mazs, bet nikns. “LA.lv” tvitertops (1)

Kolāža no politisko partiju un politiķu "Twitter" kontos publicētajām bildēm.Kolāža no politisko partiju un politiķu "Twitter" kontos publicētajām bildēm.

“Mums jauna dzīve, sekojiet!” – ir kādas partijas pirmais un arī vienīgais tvīts sociālajā tīklā “Twitter”. No politiķiem sekotāju skaita ziņā nepārspēts ir Nils Ušakovs (“Saskaņa”), un eksperti min iemeslus, kāpēc – daudzie amati, kaķi un “popsīgums”. Iespējams, tas veidojies vēsturiski un daudzi vairs tviteri nelieto, jo tā popularitāte iet mazumā. Tomēr, kā uzsver zinātāji – “Twitter” auditorija varbūt nav liela, bet tā ir kvalitatīva, tāpēc politiķiem svarīga.

Ušakovam pietuvojas tikai Kaimiņš

Portāls “LA.lv” izveidoja politisko partiju līderu “Twitter TOP” pēc sekotāju skaita (ņemot vērā partijas, kas parādās politisko partiju ikmēneša reitingā):

Create column charts

Citiem laikam arī vajag kaķus, pajoko pētījumu centra SKDS direktors sociologs Arnis Kaktiņš, komentējot Ušakova popularitāti. “Domāju, ka Ušakovam par labu spēlē tas, ka viņš ir ne tikai partijas līderis, bet lielākā mērā tas, ka viņš ir Latvijas lielākās pilsētas galva. Viņam ir daudz krēslu. Viņš no vienas puses ir partijas vadītājs, no otras puses – Rīgas mērs. Turklāt ilgstoši. Ir ļoti aktīvs, nevis garlaicīgi formāli aktīvs, bet tāds interesants un popsīgs, ar kaķiem un vēl visādām lietām,” viņš saka.

Sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis vērš uzmanību, ka, iespējams, Ušakovam sekotāju skaits veidojies vēsturiski, un varbūt daļa sekotāju vairs nav aktīvi “Twitter” lietotāji. “92 tūkstoši izklausās gandrīz vai visi “Twitter” lietotāji Latvijā. Manas aplēses, ka tviteri lieto 125 līdz 130 tūkstoši, ne vairāk. Ja tie ir sen jau piesekojušies, tad daļa, iespējams vairs nelieto tviteri, bet konti joprojām ir. Ir tāds jēdziens “social proof” – cilvēkiem ir tieksme izvēlēties vairākuma viedokli. No tāda viedokļa šis skaitlis ir ļoti svarīgs. Ja pie Ušakova kāds brauc, politiķi un mēri izmanto aktīvi tviteri, īpaši Eiropā un Amerikā· Ja kāds paskatās, – ko? Ušakovam [proporcionāli] ir tikpat sekotāju cik Londonas vai Ņujorkas mēram!” komentē Mednis.

Retvītojam, neguļam: No partijām birst pamatā retvīti

Politiskajām partijām ir krietni mazāks sekotāju skaits un, apskatot pēdējo nedēļu aktivitātes, secināms, ka pamatā saturu veido retvīti – intervijas televīziju kanālos, avīzēs un partiju biedru “čivināšana”. Saturu veido arī ministrijās tapušās preses relīzes. “Vienotība” izplata arī partijas valdes lemto. Sociologs A.Kaktiņš aicina nepretnostatīt partijas un to līderus, jo līderi ir tie aģenti, kas reprezentē politiskos spēkus. Bet A.Mednis atzīst – šo kanālu partijas varētu izmantot labāk. “Ja stratēģija ir – nodot tālāk, ko par mums raksta, tad nekā slikta tur nav. Bet varbūt cilvēki gaida kaut ko unikālu, interesantu, ko nevar medijos izlasīt? Varbūt jāizmanto kanāls, lai mediji mūs pamana un tā var iegūt papildus publicitāti. Donalds Tramps raksta tādas muļķības, bet mediji to citē. Tā rezultātā, ko viņš izdara, viņš visu laiku ir apritē. Tur ir izdomāta stratēģija,” viņš komentē.

Vai vīterošana ko dod?

Būtu maldīgi domāt, ka soociālie tīkli ir ar nulles nozīmi, bet tos nevajag arī pārvērtēt, komentē reitingu veidotājs, SKDS direktors. Sociālo tīklu eksperts A.Mednis saka – tiešā sasniedzamība varbūt ir maza, bet auditorija kvalitatīva. “Šobrīd jau vairāk cilvēku izmanto “Instagram” nevis tviteri. Gada laikā “Twitter” ir zaudējis aptuveni 3% Latvijas lietotāju, un šobrīd to izmanto 9%. “Facebook” gada laikā ir audzis par 10%, un šobrīd tie ir 58%, aptuveni 750 tūkstoši cilvēku mēnesī lieto “Facebook”. No auditorijas sasniedzamības viedokļa tviteris nekad nav bijis īpaši liels, bet, ņemot vērā, lietošanas ērtumu, tas ir ļoti pateicīgs dažādiem medijiem, zīmoliem. Auditorija netiek sasniegta liela, bet interesanti ir tas, ka auditorijas kvalitāte ir augsta, jo tviteri izmanto žurnālisti, tviteri izmanto mediji. Tas ir svarīgi, it sevišķi politiķiem. Lielu masu nevar ietekmēt, bet var sasniegt cilvēkus, kas ir viedokļu līderi,” pauž eksperts.

Ko tvīto pats un ko par tevi citi?

Pētījumu par politiķu komunikāciju sociālajā tīklā “Twitter” pagaidām vēl neesot, portālam “LA.lv” atzina Latvijas augstskolās. Kas politisko partiju pārstāvjiem licies svarīgs pēdējās dienās?

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai Piebalgs ir ticies ar Bono?

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+