Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. februāris, 2015
Drukāt

Lauku pupas izdevīgas lopbarībai, lieliski pilda zaļināšanas prasības. Z/s “Ābolkalni” pieredze

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Viedoklis

LLKC Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere: "Ābolkalni" ir saimniecība, kas atvērta dažādām aktivitātēm, tāpēc itin viegli vienojāmies par iesaistīšanos LLKC augkopības demonstrējuma īstenošanā, jo saimniecības īpašnieks Artis Fetlers pēc iespējas vienmēr ir centies apmeklēt dažādas mācības un seminārus, lai iegūtās zināšanas izmēģinātu savā ražošanā. Saimnieks saprot, ka ir svarīgi būt informētam par nozares attīstību, zinātniskiem pētījumiem, tehnikas piedāvātajām iespējām, kā arī citiem jauninājumiem nozarē. Atrodoties saimniecībā, var redzēt, ka šeit saimnieko cilvēki, kuriem patīk strādāt laukos – apsaimniekot zemi un audzēt lopus. Vienmēr ir liels prieks par tām zemnieku saimniecībām, kurās strādā vairākas paaudzes, jo jūtams, ka tur būs attīstība. Arta dēls izvēlējies studēt lauksaimniecību, jo jūtas lepns gan par savu ieguldījumu saimniecībā, gan tās sasniegtajiem rezultātiem. Vēlas neapstāties pie sasniegtā un turpināt saimniecības attīstību. Patīkami, ka viņi prot ne tikai strādāt, bet ir arī kopīga aizraušanās – ceļojumi. Strādīgie, aktīvie un enerģiskie saimnieki ar prieku raugās uz dzīvi un darbu."

Lauku pupas ir izdevīgi audzēt lopbarībai, un tās lieliski pilda zaļināšanas prasības, kas zemniekiem jāievēro no šā gada.

Ventspils novada Piltenes pagasta z/s “Ābolkalni” lauku pupas audzē jau piekto gadu. Pēdējos gados to platība arvien pieaugusi, sasniedzot 50 ha. Arī šogad plānots sēt aptuveni tikpat daudz lauku pupu. Pupas audzē galvenokārt lopiem, lai palielinātu taukus un olbaltumu, stāsta z/s “Ābolkalni” saimnieks Artis Fetlers. Pupas sēj un audzē līdzīgi kā labību, nekādi īpaši nosacījumi neesot jāievēro.

Tiesa, zemnieks piekodina, ka lauku pupas jāsēj laikus, lai tās var paspēt nokult. “Ābolkalnos” lauku pupas pagājušajā gadā iesētas maija sākumā, kas bijis jau par vēlu. “Vajag sēt aprīļa sākumā, lai pupas spēj nogatavoties. Pagājušajā gadā vēlās sēšanas dēļ tās pēc novākšanas bija ilgāk jākaltē, kas radīja papildu izdevumus. Turklāt pavasaris iegrieza, jo pupas aukstuma un sausuma dēļ neauga. Tiem, kas bija agrāk iesējuši, rezultāts bijis labāks,” zina teikt zemnieks.

Lauku pupas ir izturīgas arī pret nelielu salu – līdz mīnus pieciem grādiem īsā laika periodā. Pirmajā gadā pupas labi augušas – zeme bija mēslota tikai ar kūtsmēsliem, un izdevies ievākt 4,5 t/ha. Saimnieks neslēpj, ka saimniecībā pupām pašizmaksa nav rēķināta, bet tām esot viena nelaime – tām ir dārgi augu aizsardzības līdzekļi, ar to jārēķinās. Slāpekli pupām daudz nevajag, bet tām nepieciešams kālijs, fosfors un citi līdzekļi. Saimniecībā audzē zāli, graudaugus un kukurūzu, un viss izaudzētais tiek izmantots lopbarībai.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+