Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. oktobris, 2014
Drukāt

Letiņš Ilmārs Miķelsons ar mūziku kopš bērnības

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas šlāgeraptaujā pirmo reizi piedalās Ilmārs Miķelsons ar savu dziesmu “Letiņš”, kas bija iesniegta arī “Baltijas ceļa” 25 gadu jubilejas konkursam “Latvijas Radio 2”.

Aptaujā iesniegtā dziesma “Letiņš” ir Ilmāra pirmā studijā ierakstītā dziesma. Tā tika uzrakstīta pirms vairākiem gadiem un šad tad nodziedāta Ilmāra spēlētajās ballītēs. “Likās, ka publikai patīk. Tad arī nolēmu to ierakstīt studijā. Dziesmu iesniedzu “Baltijas ceļa” 25 gadu jubilejas konkursam “Latvijas Radio 2”. Tomēr radio ēterā tā īpaši bieži neizskanēja. Mani paziņas mūziķi arī atzīst, ka “Latvijas Radio 2″ ir tikai viena radio stacija un visiem tur vietas nepietiek. Gaumes ir dažādas, un ir jāizpatīk visiem klausītājiem. Šo radiostaciju arī visbiežāk klausos, braucot mašīnā. Tā kā mana mīļākā mūzika ir šlāgermūzika un tā sauktais latvian country, tad man likās, ka dziesma būtu piemērota tieši šlāgeraptaujai. Arī stila ziņā saskatīju savu vietu ar straujāku ritmu starp daudzajām balādēm un mīlas dziesmām. Paldies Latvijas Televīzijai par atsaucību videoklipa radīšanā,” teic Ilmārs. Viņš arī neslēpj, ja dziesma patiks aptaujas klausītājiem, tad Ilmārs tuvākajā laikā saņemsies un ierakstīs vēl kādu no savām kompozīcijām. “Citiem kolēģiem muzikantiem arī no sirds iesaku nekautrēties un sniegt plašākas publikas vērtējumam savas dziesmas. Izveidot profesionālu ierakstu ar mūsdienu tehnik nav nemaz tik sarežģīti. Vajag tikai gribēšanu un mazliet naudas. Paldies kolēģiem, kuri mani pierunāja šo dziesmu ierakstīt,” priecīgi stāsta Ilmārs.

Ilmārs neslēpj, ka aptauja dod atpazīstamību, sniedz milzīgu gandarījumu pašam un prieku ģimenei, radiem un draugiem.

Ilmāra hobijs ir mūzika, makšķerēšana un ceļošana ar mašīnu. Viņš dzied un spēlē ne tikai ballītēs, bet arī Ādažos vokālajā ansamblī “Mēs tikāmies martā”. Ilmārs neslēpj, ka jau kopš bērnības interesējies par mūziku. “Klausījos radio, spēlēju skaņu plates, bija arī kaut kur dabūtas kasetes ar Ilmāra Dzeņa un Larisas Mondrusas ierakstiem. Patika dziedāt līdzi. Ģimenē mūzikas instrumentu nebija, ļoti sapņoju par iespēju iemācīties spēlēt. Tolaik kaimiņos dzīvoja komponists Valters Kaminskis un pa atvērtu logu dzirdēju, kā viņš komponēja. Bija reizes, kad Valteronkulis mani paaicināja kā pirmo novērtēt kādu jaunu uzrakstītu bērnu dziesmu. Jā, un mēs arī šad tad gājām kopā makšķerēt, un tikai tagad es sapratu, kāpēc viņam nepatika ar mani kopāiet makšķerēt. Arī man labāk šodien patīk iebraukt ezerā vienam un būt prom no ikdienas kņadas un steigas. Tad arī rodas kāda divrinde jaunam dziesmu tekstam vai kāds motīvs jaunai melodijai,” smaidot saka Ilmārs un piebilst, ka vislielākais prieks bijis, kad vecāki nopirkuši pirmo akordeonu. “Šis instruments man ir vēl joprojām un labā spēlēšanas kārtībā. To tagad spēlē mana meita Elīna. Mūzikas skolas Ādažos nebija, tāpēc spēlēšanas pamatus apguvu pie privātskolotāja. Skolas laikā dziedāju korī, piedalījos Dziesmu svētkos. Par pirmo vasarā nopelnīto naudu nopirku ģitāru.”

Liela loma Ilmāra muzikālajā izaugsmē ir kordziedāšanai. “Daudzus gadus dziedāju vīru korī “Tēvzeme” pie Haralda Medņa, arī vairākos jauktajos koros. Tā bija iespēja tajos gados ne tikai aizbraukt uz ārzemēm, bet arī liela pieredze dziedāšanā un gandarījuma sajūta, ja, piemēram, Itālijas festivālā tika iegūta godalga. Pirmo sintezatoru arī nopirku Somijā, kad bijām vieskoncertos ar kori. Ar kori esmu piedalījies gan dažādu pieminekļu atklāšanā, Latvijas karoga pacelšanas ceremonijā Rīgas Svētā gara tornī (toreiz Ēvalds Valters karogu vilka augšā). Piedalījos janvāra barikādēs, spēlēju akordeonu, uzmundrināju dalībniekus,” atceras Ilmārs.

Pirms vairākiem gadiem Ilmāram radās interese par igauņu valodu, kultūru un arī mūziku. “Kopš bērnības atceros kaseti ar ansambļa “Apelsin” dziesmām. Pirms dažiem gadiem bija bieži jābraukā darba darīšanās uz Tallinu, klausījos turienes radio, mēģināju saprast valodu. Tā pamazām iemācījos valodas pamatus un sāku veidot igauņu popmūzikas ierakstu kolekciju. Tad ienāca prātā pamēģināt arī kādu tekstu atdzejot. Sanāca! Tā sapratu, ka varu ne tikai pats atdzejot, bet arī radīt no jauna dziesmu tekstus. Ballītēs dziedu arī igauniski un labi orientējos kaimiņvalsts popmūzikā,” atklāj Ilmārs.

Runājot par nākotnes plāniem, Ilmārs neslēpj, ka turpinās darīt to, ko prot, un neatteiks, ja būs interesanti piedāvājumi radošajā jomā. “Nerakstīšu mūziku un tekstus pēc pasūtījuma. Tai ir jānāk no sevis. Ir arī kluss sapnis izdot disku, tikai baidos, ka straujas tehnikas attīstības dēļ tāda lieta kā disks pēc pāris gadiem vairs nepastāvēs un būs jāizvēlas cita mediju forma,” nosaka Ilmārs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+