13. maijā, izcilās latviešu rakstniecības personības Dzintara Soduma dzimšanas dienā, ziedoņa ieskautajā Ikšķilē otro reizi tika pasniegta viņa vārdā nosauktā prēmija par novatorismu literatūrā, ko nodibinājusi, attīsta un finansē Ikšķiles novada pašvaldība kopā ar žūriju – redaktoriem Gundegu Blumbergu un Arturu Hansonu, rakstniekiem – ikšķiliešiem Noru Ikstenu, Roaldu Dobrovenski un šo rindu autori, pašvaldības vadītāju Induli Trapiņu un mūsu novada kultūras ministri – jā, tieši tā mēs viņu saucam ‒ Dzintru Čudari.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178

Lasīt citas ziņas

Šogad pasākuma ievadā pirmo reizi tika nolasīta Gundegas Blumbergas uzrakstītā leģenda par Sodumu, te fragments: “Vienmēr bijis savs un pats, un pretnis. Nav runājis laipni stipram un dīrājis vāju. Tāpēc nav spēlējies ar varu, bet gan ar vārdiem, pusgadsimtu jaunradīdams latvisko “Ulisu”. Tāpat kā Džoiss,­ kura “Ulisa” manuskriptu atraidīja 14 izdevēji, bijis tik novatorisks savam laikam, ka bieži nesaprasts. Smējis par trimdas romantisko – lai līgo lepna dziesma – muldoņu. Skaidrām acīm lūkojies uz tāltālo dzimteni, kā Latvija turas kopā ar mūžību. Nav turējis galvā vecas drazas un novirzījis domas uz niekiem. Ja mācis dvēseles izmisums, dziedājis vai apguvis elektroniku un matemātiku. Piejaucējis smadzenes, lai liktu tām strādāt, ko ieprogrammējis. Radīt rakstos. Tāpat kā Džoiss uzskatījis – pasaulē nav gudrības. Ja kāds spēj būt gudrs, tas ir viņa paša sasniegums. Rakstu valoda ir tālab, lai vienkāršoti skaidrotu dzīves daudzveidību, ne lai to nevajadzīgi sarežģītu. Uzskatījis sevi par valodas fiziķi un literatūras tehniķi.” Paldies izdevniecībām un autoriem, kas iesniedza savu prozu, dzeju, tulkojumus, pagodinot konkursu ar savu piedalīšanos un uzticību. 29 iesniegtās grāmatas ir bagāta un spēcīga viena gada literārā raža. Ja būtu prēmijai nominēto saraksti vai prēmijas kandidātu īsais saraksts – 
tas izskatītos pietiekami garš. Tomēr žūrijai nebija ne mazāko šaubu, kam šoreiz pienākas balva. Divas grāmatas vispilnīgāk atbilda galvenajam Soduma balvas kritērijam, jo tām piemīt neapstrīdams, spožs novatorisks raksturs. Šogad prēmiju saņēma divi mūsu prozas žanra izcilnieki – Andris Zeibots par psiholoģiskās fantastikas stāstu “Okeāniskais ES” un Inga Ābele par romānu “Klūgu mūks”. Abi lielformāta darbi atšķirīgi. Zeibots savas apziņas spēlē un tās mākslinieciskajā izpētē investējis desmit dzīves gadus. Saturiski Zeibota darbam latviešu literatūrā pagaidām nav analoga, jo tas mūsu literatūrā ieviesis apziņas filozofijas diskursu. Nesen savas vizītes laikā Rīgā dalailama teica, ka valstīm jāinvestē zinātnē, un precizēja savu prioritāti: jāinvestē cilvēka prāta un apziņas izpētē, jo tā sevī slēpj milzīgu neizzinātu potenciālu. Mākslinieki ‒ vizionāri nereti savās radošajās atklāsmēs apsteiguši savu laiku un arī zinātni, bet Zeibots šo grāmatu ir uzrakstījis savlaicīgi, tā ir aktuāla šodien un tāda būs arī rīt. Mērogā un saturiski viņa darbs ir patiešām okeānisks un kā liela mūsu nacionālās literatūras vērtība paliekošs nākamajām latviešu lasītāju paaudzēm. Inga Ābele “Klūgu mūkā” bijusi valodas novatore un radītāja, saplūdinot latgaliešu un latviešu valodu. Romāns ir aizraujošs stāsts par Latvijas “trešo zvaigzni”, kas simbolizē Latgali, par šīs Latvijas daļas kultūras, pašapziņas tapšanu, ticību, Franci Trasūnu, pirmajiem gaisa balona pilotiem, vēsturisko ceļu, kas dots caur dzīvo cilvēku, personību likteņiem. Pirmoreiz Latgale ar visu savu vienreizību ieraudzīta un, var teikt, atklāta no “Baltijas latviešu” puses, ieraudzīta ar mīlestības un zinātkāres pilnām acīm. Šī grāmata ir ne vien gada notikums, bet arī kļuvusi par Latgales un Latvijas vēstures un kultūras daļu kopš savas parādīšanās brīža. Apbalvošanas ceremonija ar laureātu uzrunām, dzejnieku Jāņa Vādona un Arta Ostupa intelektuālo eseju lasījumiem, kultūras ministres Daces Melbārdes un Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieces Daces Kļaviņas jēgpilnajām uzrunām, Laimas Jansones un Raimonda Tigula muzicēšanu padarīja to par intelektuālām dzīrēm un bagātinošu ideju pasaulē pavadītu laiku visiem, kas bija sabraukuši no Latvijas malu malām. Dzintara Soduma gars bija klātesošs. Viņam šogad paliktu deviņdesmit divi.