Mobilā versija
+14.5°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
28. jūlijs, 2017
Drukāt

Sirdī palicis rūgtums: daļa tautiešu apzināti atsvešinās no Latvijas (13)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Trešā daļa no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju apzināti atsvešinās no Latvijas, – diskutējot par latviešu valodu un identitāti pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiekošajā pirmajā Eiropas Latviešu kongresā Mieriņa klātesošajiem uzsvēra, ka daudz lielāka saikne ar Latviju ir tiem ārzemēs dzīvojošajiem, kuriem kāds no radiniekiem ir palicis Latvijā, kā arī tiem, kas ikdienā lieto arī Latvijas masu medijus.

“Tiem cilvēkiem, kuriem tuvinieki ir palikuši Latvijā, ir daudz lielāka piesaiste Latvijai. Otra lieta ir mediji – pētījumu datos redzam, ka tie, kas vairāk skatās ārzemju medijus, mazāk domā par Latvijā notiekošo, tāpēc, ja runājam par mūsu tautiešu saturēšanu kopā, mediji ir svarīgs aspekts. Tāpat redzam, ka tie, kam ārzemēs iet labi un viņi labāk nopelna, ir vairāk tendēti tur asimilēties,” norādīja pētījumu centra direktore.

Viņa vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka pētījumu dati rāda ainu, kurā visnegatīvākā attieksme pret valsti ir tiem cilvēkiem, kas aizbraukusi 2009. un 2011.gadā, kad bija ekonomiskā krīze, kas, viņasprāt, nozīmē, ka šie cilvēki aizbrauca ar rūgtumu, tādēļ distancējas no Latvijas. “Trešā daļa apzināti atsvešinās no Latvijas, kas arī ir visciniskākā pret Latvijā notiekošo,” piebilda Mieriņa.

Pētniece domā, ka lielāks atbalsts nepieciešams diasporas bērnu un jauniešu izglītošanai. Pēc Mieriņas domām, latviešu valodas apguve un uzturēšana ir svarīga, turklāt pētījumi parāda, ka piederības sajūta un identitāte veidojas tieši bērnībā. Pētījumu centra direktore sacīja, ka aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir no politiķiem svarīgi redzēt reālu virzību problēmu risināšanā un ar darbiem parādītu atbalstu tiem, kas vēlas atgriezties.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Demokratisks valsts atspogulo cilvek kas tur dzivo. Cilvek kas brauc prom pagaidam nopelnit vairak
    ir pilnig saprotam. Bet tie kas izsmade Latviju un nolem nekad braukt atpakal uz “tadu valst” man ir pilnig
    nesapratam. Tiem cilvekiem trukst izjut prieks tevu zeme ja var tik viegl to pazaudet. Latvija ir tik
    smag cietus. Tikai trukstej tad cilvek kas brauc prom un pasak kautko rupu par Latviju. Tad brauc uz zemu kur iedzivotaji — Irieshi, Angli milo savu tautu un nav atstajus bet cinijushies lai tauta but laba.
    Skudra ar var aizskriet kur ir cukur trauks. Var aizskriet kur citi ir simtgadiem cinijushies prieks derigu
    valstu un kautka piemerojies viniem. Latviesh kas milo tautu paliks ari ja aizbrauceji vinus izsmej jo
    labak saprat ko Latvija ir cietusi un tamdel milot un aizstavet vel vairak — un uzbuvet Latviju no jaunu!
    Es tiem kas paliek Latvija kopa ar tiem no arzemes kas miilo un paleedz novel vis to vislabako un
    apkamp ar milesteeb! Izsmade Latviju == izsmade pat sev. Democracy = government by the PEOPLE. Verteegs cilveks neskrien prom ar rupu vardiem bet stav uz vietu un cinas prieks savu tautu!

  2. Ko tik latvietítis nav gatavs pieciest,lai tik sevi nodëvétu par patriotu.Ja kàds ir spéjius nokratīt verdzíbas vazas un beidzot sàcis domàt par savas gim.labklàjíbu,tà uzreiz nodevéjs un sliñkis.Latviskuma saglabàsana ir katra personígà darísana.Es neprasu,lai tuksà valsts kase rúpéjas par manu patriotisma límeni.Man ir savs tautas térps un karogs svéts,bet tiem nav nekàds sakars ar patreizëjo Latvijas valstisko iekàrtu.Esam lepni,ka àrpusé spëjam nesalídzinàmi àtràk un pilnveidīgàk piepildít savus dzíves sapñus.

  3. Šīs valsts izzadzēji Atbildēt

    nīst drošsirdīgus cilvēkus – tie labprāt redz ka vairāk un vairāk šo valsti pamet. Bet ar drošsirdību, paliekot uz vietas ir iespējams vińus gāst. Mēs būsim tik lieli cik liela mūsu griba.

  4. Man mazdēls pēc 9.klases aizbrauca projām. Strādāja par viesmīli viesnīcā un saņēma trīs reizes vairāk kā viņa tevs, celtniecības speciālists ar 15 gad stāžu. Apmaksāja sev dzīvokli, ēdienu un sūtīja naudu tēvam. Pēc tam pabeidza koledžu un iestājās unuiversaitātē Anglijā. Saņem studiju kredītu, mācās un strādā.
    Viņš nemūžam nebrauks atpakaļ uz zagļu, lemberģiādes zemi, uz oligarhu zemi, kur ņirgājas par tautu, pazemo un piesmej uz katra stūra, pie pirmās iespējas.
    Šī ir Saskaņas ptinistu un NA Maksatnespējas administrācijas advokātu – miljonāru partija, čekistiska tipa partijas, Latviju izlaupa. Vieni kliedz – par putinu, otri – par latvisku Latviju (bez latviešiem?)

    • Tavs pienākums ir Atbildēt

      cīnīties lai te būtu labāk. Neviens tevi nebaros ar karoti. Tev pašam ir pie tā jāpiestrådā. Tavi ienaidnieki mīl głēvułus.

  5. Lūdzu pasakiet, kādu pilsonību Eiropā var visatrāk saņemt, atsakoties no Pastalijas! Uzreiz atsvešināšos uz mūžīgiem laikiem!!

    • tādi vajadzīgi. Velti meklēts. Vienīgi varbūt putinstanijā…. pasaules visgodīgākā valstī.

    • Nevienam tādi kā tu nav vajadzīgi, jo visiem skaidrs, ka arī viņus pie pirmās iespējas pasūtīsi un meklēsi nākamo saimnieku.

  6. Jā!>Ko var gribēt? Atbildēt

    Partiju staiguļi ar grašiem vairs neatpirksies!

  7. Kur nu vēl ciniskāk Atbildēt

    Vai nav jau pietiekami ciniski-divdesmit septiņus gadus iekasēt 21% nodokli rupjmaizei un ienākuma nodokli no “ienākumiem” zem iztikas minimuma?

  8. Kadel seit sedet un bada sprakt uzturet to zaglu bandu ,PALDIES un neviens nevar parmest siem AIZBRAUKUSAJIEM,pat to lai pasaka paldies sie valdibas badmiras kuras doma tikai par sevi,bet tauta lai iet D….

  9. staiguļi paliek staiguļi, tiem pat 30 sudraba grašus nevajag.

Jaunsleiņa mantinieks Kaminskis (1)Pašvaldību "orķestrim" jauns diriģents
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+