Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. septembris, 2014
Drukāt

Kā audzēt majorānu un raudeni. Ar ko tie atšķiras? (1)

1. Saldais majorāns

1no2
Raudene. Foto - ShutterstockRaudene. Foto - Shutterstock

“Vai majorāns un oregano ir vienādi augi? Tiem ir dažādi latīniskie nosaukumi. Vai atšķiras to audzēšana un izmantošana?”
 V. LINDE

Pēc izskata dārza majorāns jeb desu zāle ir līdzīgs parastajai raudenei, kas ir daudzgadīga un Latvijā sastopama arī savvaļā. Lai gan šie garšaugi ir radinieki, tie tomēr atšķiras.

Majorāns ir panātru dzimtas lakstaugs, kas savā dzimtenē Vidusjūras reģionā ir daudzgadīgs augs. Mūsu klimata apstākļos tas atklātā laukā nepārziemo, tāpēc majorānu audzē kā viengadīgu. Tas ir 30–60 cm augsts krūms ar zarotiem stublājiem, kas pie pamatnes pārkoksnējušies. Lapas ir nelielas, vienkāršas, olveida. Ziediņi – balti vai purpurrozā, sakopoti zaru galos. Zied no jūnija līdz augustam. Tas ir lielisks nektāraugs. Sēklas ir ļoti sīkas.

Daudzās valstīs majorānam ir citāds latīniskais nosaukums – Origanum majorana (Latvijā – Majorana hortensis). Ir selekcionēta šķirne ‘Esperanta’ – 40 cm augsta, pēc garšas atgādina timiānu, bet smarža ir maigāka un saldāka. Ir vēl citi nosaukumi – itāļu, grieķu, franču majorāns, bet tie ir citas sugas augi.

Majorāns ir siltumprasīgs garšaugs, to audzē saulainā, no vējiem pasargātā, pietiekami mitrā vietā un vieglā, labi iekoptā, trūdvielām bagātā augsnē. Pavairo ar sēklām, no tām vispirms izaudzējot dēstus. Sēj martā, aprīlī siltumnīcā, dēstu kastītē. Laukā stāda tikai pēc salnām. Majorāns rūpīgi jākopj. Lai iegūtu lielāku ražu, augiem nodrošina vienmērīgu mitrumu, sausā laikā laista mēreni, bet regulāri. Pārmērīgs mitrums un sabiezināts stādījums nav vēlams, jo tad majorānu apdraud slimības.

Ražu vāc pēc vajadzības līdz ziedēšanas sākumam. Visvairāk vērtīgo vielu ir pumpuru veidošanās laikā. Augs satur ēterisko eļļu, rūgtvielas, miecvielas, flavonoīdus, C vit­amīnu, karotīnu, rutīnu. Majorānam raksturīga salda, nedaudz kamparam līdzīga, bet nepārspējama smarža, kas neizzūd arī kaltētam augam, un izsmalcināta, vircota garša.

Majorānu pazina jau senie ēģiptieši, kuri ar to dezinficēja brūces. Augu izmanto arī mūsdienu medicīnā. Svaigus vai kaltētus lakstus nelielās devās var pievienot salātiem, dārzeņu zupām, sieriem, pastētēm, zivju, mājputnu gaļas, dārzeņu, it sevišķi pākšaugu ēdieniem, kā arī sāļajiem biezpiena ēdieniem. Majorāns īpaši noder desu gatavošanā. Auga lapas un ziedus izmanto smaržīgo augu kompozīcijās un spilvenos, lai aromatizētu gaisu dzīvojamās telpās.

  1. Saldais majorāns
  2. Parastā, grieķu un Sīrijas raudene

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Uzrakstīts viss pareizi, bet bildes sajauktas.

Draugiem Facebook Twitter Google+