Likumdevēji mudina Britāniju pārapbruņoties, atbildot Krievijai 0
Pieaugot globālajam apdraudējumam, tostarp no Krievijas, Britānijai steidzami jāatjauno aizsardzības spējas, kuras pēc aukstā kara atstātas novārtā, atzinusi britu likumdevēju komiteja.
Apakšpalātas Aizsardzības komiteja, kas uzrauga Aizsardzības ministrijas tēriņus un politiku, secinājusi, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina atturēšanai vajadzīgi kodolieroči, tanki, karakuģi un lidmašīnas. “Pasaule ir bīstamāka un nestabilāka nekā jebkad iepriekš pēc aukstā kara beigām,” teikts ziņojumā, atsaucoties uz Krimas aneksiju un grupējumu “Islāma valsts” un “Boko Haram” īstenoto teritoriju sagrābšanu. “Bet Britānijas pašreizējie aizsardzības mēri neatbilst šai izmainītajai videi. Britānijai ir jāatjauno savas konvencionālās spējas, kas izirušas kopš Aukstā kara.”
Komiteja atzinusi, ka Britānijai vajadzētu pieturēties pie NATO apņemšanās atvēlēt aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta, taču “tas nav pietiekami”. “Ir vitāli nepieciešams pārskatīt mūsu aizsardzības plānošanas pamatpieņēmumus, ja mēs gribam novērst nonākšanu haosā, kas tiecas izplesties no Vidusjūras rietumiem līdz Melnajai jūrai,” teikts paziņojumā.
Dokumentā atzītas NATO vājās puses, norādot, ka Krievija 150 000 karavīru var izvietot 72 stundu laikā, bet NATO tam vajadzīgi seši mēneši. NATO jaunie ātrās reaģēšanas apvienotie spēki varētu pārvietot 5000 karavīru 48 stundās, taču tie nebūs gatavi ātrāk kā 2016. gadā. Ziņojumā atzīts, ka ir grūti mobilizēt “kritisko masu” gaisā, jo Britānijas Karaliskie gaisa spēki no 33 eskadriļām samazināti līdz septiņām eskadriļām. Vienlaikus Karalisko jūras spēku fregašu un mīnu kuģu flote kopš 1990. gada samazināta uz pusi.
Tomēr aizsardzības ministrs Maikls Falons ziņojumu noraidījis un pavēstījis, ka Deivida Kemerona konservatīvā valdība “aizbāzusi melno caurumu” aizsardzības budžetā. “Britānijai ir otrais lielākais aizsardzības budžets NATO un lielākais Eiropas Savienībā,” sacījis Falons. “Mēs esam lielākie ASV partneri gaisa spēku koalīcijā pret grupējumu “Islāma valsts” un esam veikuši lielāku triecienu daļu Irākā, nekā veicām abos Persijas līča karos.”
