Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. oktobris, 2014
Drukāt

Mācībstunda uz naža asmens

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Vai tas ir filmas temats vai interese par jaunu latviešu režisoru, bet Andra Gaujas debijas spēlfilma “Izlaiduma gads” (filmu kompānija “RIVERBED”, producenti An­dris Gauja un Guna Stahov­ska), apsteidzot ASV kases filmas, nedēļas nogalē kļuvusi par skatītāko filmu kinoteātrī “Citadele”. Internetā savukārt lasāmas atsauksmes ar komentāru “arī mūsu skolā bija līdzīgs gadījums”.

“Izlaiduma gada” angliskais nosaukums “The Lesson” daudz precīzāk atklāj stāsta par skolotājas un vidusskolas beidzējklases attiecību ietilpību. Mācību stunda, dabūt labu mācību, nolasīt kādam morāli – visi šie jēdzieni piepilda kinolentes saturisko musturu.

Prieks par brīnišķīgās aktrises Ingas Alsiņas-Lasmanes debiju ekrāna galvenajā lomā. Viņas atveidotā skolotāja Zane Sirmā ir caurcaurēm dabiska un pievilcīga, kādēļ skatītājs viņai piedod brīžiem kļūmīgo rīcību. Zane vēl nav īsti pieaudzis un nobriedis cilvēks, kaut jau pārdzīvojusi šķiršanos no vīra un apguvusi profesiju. Varbūt tādēļ viņa tik labi jūtas kopā ar savu izlaiduma klasi, gan iedzerot vīnu, gan dabiski uztverot jauniešu ālēšanos un savstarpējās partnerattiecības. Arī skolas direktore (Marina Janaus) nepalīdz jaunajai skolotājai ar amatā ievadīšanai nepieciešamo neuzkrītošas kontroles devu.

Zanes dabiskā pievilcība piesaista visus filmā redzamos vīriešu tēlus – mūzikas skolotājs Uldis (Gatis Gāga) viņu labprāt ņemtu par mammu savam mazajam puikam Olafam, skolnieka Makša bandītveidīgais tēvs (Andrejs Smoļakovs) piedāvā privātas krievu valodas stundas, bet Zani iekarot ar pacietīgu neatlaidību izdodas viņa dēlam Maksim, kuram, pretēji paša paustajam, tēva gēnu iedarbības spēks, šķiet, diktēs savus noteikumus arī turpmākajā dzīvē.

Filmas notikumu atrisinājuma dzenskrūve ir greizsirdība. Vidusskolniece Inta (Ievas Apines ļoti veiksmīga ekrāna debija) un ķīmijas skolotāja Ināra (kā no dzīves norakstīto tēlu precīzi atveido Liene Šmukste) ir kā vienas ābeles atvases. Pat izskatā tās ir līdzīgas un abas uzcer puišus, kuri izvēlas citas meitenes. Aizvainoto sieviešu savstarpēji nesaistītā atriebība laimīgākajai sāncensei izprovocē neizbēgamo skandālu.

Režisors (Andris Gauja līdzās ar pieredzējušo kinodramaturgu Lauri Gundaru ir arī scenārija autors) prasmīgi saliedējis vienā ekrāna kolektīvā profesionālos aktierus un kino jaunpienācējus, radot dokumentāli ticamu stāstu un varoņus. Filmā atainotās attiecības ir ļoti mūsdienīgas, jaunais režisors pārzina jauniešu attiecību “iekšējo temperatūru” un leksiku, un diemžēl nav nejaušība, ka skolēnu skolas vai ballīšu sarunās līdzās ikdienišķām standartfrāzēm ne reizi neieskanas kādas dziļākas pārdomas vai interese par kultūru vai mākslu.

Filmas ģeogrāfija skatītājus aizved uz Parīzi un Magņitogorsku, un jāatzīst neuzkrītoši gaumīgais šo pilsētu ieskicējums, kurā neredzam banālus pastkartīšu kadrus, lai filmas lentē gluži kā soliņā vai kokā iegrebtu “es te biju!”. Abās vietās svarīgāks par tūrisma skatiem ir skolotājas un skolēna attiecību stāsts un abu pilsētu simbolizējošos objektus mēs ieraugām vien caur logu.

Filmas profesionālā vizuālā rinda (operators Aleksandrs Grebņevs) ir atmosfēriski ticama un godīga. Labi veidota arī neuzbāzīgā skaņu partitūra, kur dzirdam režisora un mūziķa (“Suņa stundas” taustiņinstrumentālists un ģitārists) Andra Gaujas oriģinālmūziku, kas organiski iekļaujas gandrīz nemanāmajā jaunu cilvēku ikdienas fona mūzikā, kur izplatījumā ap viņiem skan gan “Prāta vētra”, gan Gačo, gan “The Hobos” un “Dzeltenie pastnieki”.

Interesantas saturiskas paralēles “Izlaiduma gadam” veidojas ar 2014. gada Krievijas kinobalvas “Nīke” ieguvēju, režisora Aleksandra Veledinska filmu “Ģeogrāfijas skolotājs nodzēris globusu” (“Географ глобус пропил”), kurā cilvēciski simpātiskais bioloģijas skolotājs Služkins attiecības ar klasi salaiž pilnīgā dēlī jau pirmajā stundā, atzīstot skolēnus par stulbiem un neinteresantiem. Skolotājai Zanei audzēkņi šķiet interesanti, varbūt tieši tādēļ viņa tik viegli pārkāpj trauslo pedagoģiskās distances robežu.

Otra filma, kuras sižeta motīvi neviļus ieskanas arī Andra Gaujas darbā, ir Pēterburgas režisora Iļjas Averbaha dziļi morālā drāma “Svešās vēstules” (“Чужие письма”, 1975). Abās filmās skolotāju pažēlotas skolnieces nelietīgi izmanto viņu uzticēšanos, iejaucoties to privātajā dzīvē.

Uz skatītāju jautājumu par filmas atvērto finālu Andris Gauja viennozīmīgu atbildi nesniedz – tiem, kas noticēja Zanes un Makša mīlestībai, beigas šķitīs skumjas, bet tiem, kas filmas garumā domās čukstēja: “Zane, attopies!” – tās izskanēs nenovēršami likumsakarīgi. Jo vislabākais novēlējums filmas simpātiskajai varonei būtu – iemācīties teikt “nē”, saņemt savu dzīvi rokās un droši vadīt to uz priekšu pašai. Un tad “būs labi!”, kā skolotāja Zane visas filmas garumā satraukuma brīžos apgalvo citiem.

Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekta “Kino visiem un visur Latvijā” (atbalsta VKKF un NKC “Latvijas filmu maratons”) ietvaros spēlfilmu “Izlaiduma gads” jau tuvākajā laikā demonstrēs šādās reģionālajās kultūras iestādēs:

Jēkabpils kultūras centrā (20. – 23.10.), Vecpiebalgas kultūras namā (22. 10.), Daugmales pagasta kultūras centrā (24. 10.), Doles tautas namā, kā arī Vecumnieku, Ogresgala, Ciemupes, Salacgrīvas un Alsviķu kultūras namos. 25. 10. seansi notiks Baložu, Līgatnes, Jumpravas un Dobeles kultūras namos; 26. 10. Ogres kultūras namā, 29. 10. Mālpils kultūras namā, 20.10. Alojas kultūras namā, 31. 10. Kokneses un Krimuldas kultūras namā un Katlakalna tautas namā, 1. 11. Garkalnes kultūras namā, Birzgales tautas namā un Salaspils kultūras namā “Rīgava”, 2. 11. Vangažu kultūras namā, 4. – 5. 11. Viesītes kultūras pilī, 5. 11. Liepupes tautas namā un Ropažu kultūras un izglītības centrā, 6. 11. Zaķumuižas kultūras namā, 8. 11. Rojas kultūras centrā, 15.11. Bērzaines tautas namā, 18.11. Dunalkas kultūras namā, 22. 11. Ķeguma tautas namā, 26. 11. Rūjienas kultūras namā, 11. 12. Limbažu kultūras namā, 12. 12. Lēdurgas kultūras namā.

Vārds skatītājiem

Līga Rozentāle, datorgrafiķe: “Uz filmu devos ar lielām cerībām. Patika tās “garša”, noskaņa un I. Alsiņas-Lasmanes aktierspēle. Ļoti patika un smīdināja Ulda puika! Šķita, ka ir par daudz tuvplānu. Pēc filmas palika daudz neatbildētu jautājumu – kas notika ar Maksi, ko iesāks Zane, vai piekautais puisis izdzīvoja, kā ar to sadzīvos Inta… Labi varēja just, ka filma tapusi četrus gadus – tā sākās ar “Nokia” telefoniem un beidzās ar “iPhone”. Kopumā prieks, ka savējie darbojas un rada!”

Līga Zīverte, pedagoģijas studente: “Filmas gaitām sekoju līdzi jau tapšanas procesā un gaidīju iznākumu. Un neesmu vīlusies. Filma uzrunāja, jo tā ir tik reāla un īsta. Visi personāži ir tik spilgti, neraugoties, ka viņu vidū ir neprofesionāļi. Mani viņi pārliecināja. Kā topošo skolotāju tā mani rosināja daudz ko pārdomāt.”

Inga Pizāne-Dilba, dzejniece un tekstu redaktore uzņēmumā “Jānis Roze”: “Manuprāt, filma vēsta par mazāku vai lielāku izvēļu cenu katra cilvēka dzīvē. Par ļaušanos dzīvei un emocijām, pēkšņi attopoties uz naža asmens, kad sagriešanās ir nenovēršama. Tāpat tā atspoguļo mūsdienu cilvēka (ne obligāti tikai skolotāja) izmisumu un apmulsumu, visiem spēkiem cīnoties par atzinību vai cieņu, aizmirstot par robežām un – to vai citu iemeslu dēļ – visbiežāk piedzīvojot sakāvi. Daudz pārdomu, un kopumā patika gan filmas kvalitāte, gan sižets un aktieri, taču dažos brīžos tomēr nespēju noticēt galvenās varones naivumam un bezatbildībai.”

Sagatavojusi IEVA GRŽIBOVSKA

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+