Mājas darbi izpildīti 0
“Treniņi saplānoti augstā līmenī, un visa mūsu komanda paveikusi labu darbu,” apmierināts ar gatavošanos skeletona olimpiskajai sezonai ir Martins Dukurs. Nākamā gada februārī Sočos viņš būs Latvijas lielākā cerība uz olimpiskā čempiona medaļu, un, ja liktenim labpatiksies, mastā pacelsies divi sarkanbaltsarkanie karogi, jo par goda pjedestālu cīnīsies arī Martina vecākais brālis Tomass Dukurs.
Murjāņu drupās
Sezona ar Pasaules kausa izcīņas posmu Kalgari (Kanāda) sāksies novembra beigās. Divus mēnešus pirms starta signāla skeletona komandu ar fiziskās sagatavotības treneri Mihailu Arhipovu priekšgalā sastopu Murjāņos. Līst, tādēļ viņi darbojas pasaules klases sportistiem nepiemērotajā sporta ģimnāzijas manēžā, kas špakteli un krāsu nav redzējusi ilgus gadus. Šaurība, mitrs gaiss un nolietots inventārs.
“Neizskatās pievilcīgi, bet man nevajag glaunas tribīnes. Lai tik nelīst uz galvas un ir silts. Te mēs visu galveno varam izdarīt. Šī ir mūsu mājām Siguldā tuvākā sporta bāze, esam pieraduši, un visu ērti apvienot,” Tomass Dukurs nebēdā par blakus apstākļiem. Ja nelīst, viņi trenējas blakus esošajā stadionā. Gaisam kļūstot vēsākam, grupa pārcelsies uz Mālpili, kur ir mūsdienīgs sporta komplekss. Viņi nolēmuši, ka sagatavošanās posmā trenēsies māju tuvumā, jo šķirti no ģimenēm atkal aizvadīs visu ziemu. Pirms sezonas gan būs arī viena treniņu nometne ārzemēs, oktobra beigās Vācijas trasēs Vinterbergā un Altenbergā jātestē jaunā tehnika.
Cits grafiks
Skeletonisti mainījuši fizisko treniņu grafiku. Pērn divas nedēļas bija pa diviem treniņiem dienā, pēc tam divas nedēļas pa vienam treniņam, bet šogad – nedēļa pēc nedēļas. “Pagājušajā gadā jutu, ka uz otrās nedēļas beigām darbam jau zuda kvalitāte. Tagad apjoms sanāk tas pats, bet intensitāte nezūd,” pārmaiņas skaidro bijušais bobslejists Mihails Arhipovs.
Mūsējie svīst jau kopš maija pirmās puses. “Strādājam nedaudz rūpīgāk, Mihails piemeklējis vairākus vingrinājumus tieši skeletonam, jo vairāk izpratis mūsu sporta veidu,” vērtē Tomass. Testi uzrādījuši progresu. “Visur pa kripatiņai, bet ir pielikts – tālumā no vietas aizlēcu 3,19 metrus, septiņu kilogramu lodi aizgrūdu 15,5 metrus, iepriekš bija par pusmetru mazāk. 30 metrus gaitā jau skrienu ātrāk par trim sekundēm. Starta estakādē rekordu neesmu labojis, bet salīdzinājumā ar šo pašu laiku pērn iet labāk,” gandarīts Tomass.
Teikt, ka viss iet kā smērēts, gan gluži nevar. Augustā viņam sācis sāpēt celis, un pārbaudēs atklāts, ka pie vainas menisks. Būtu vajadzīga operācija, taču sagatavošanās posmā nevar atļauties izlaist mēnesi. Pie ķirurga Tomass dosies pēc Sočiem, bet šobrīd var darīt visu, tikai atsevišķos vingrinājumos jāpiesargās vai tie jāizpilda citādi nekā pārējie.
Jauns rekords
Pērnvasar, spēlējot florbolu, celi savainoja arī Martins. Šogad sporta spēles no treniņiem ir izslēgtas, tikai iesildīšanās laikā viņi pabumbo futbolu vai basketbolu. Pēdējos trīs gados Martins bijis neapstrīdams skeletona karalis, tomēr šovasar vaigi piepūsti vēl vairāk: “Darbs notiek visu četru gadu ciklu, pēcolimpiskajā sezonā varbūt mazliet vieglāk, bet pēc tam jau kāpini apjomu, un šovasar strādājam par 20 procentiem vairāk nekā pērn. Spēka ziņā esmu pielicis, ātrumā arī nav sliktāk. Tas gan negarantē, ka pa ledu skriešu ātrāk, bet starta estakādē par vienu simtdaļu savu rekordu esmu labojis. Šobrīd rekordi nav vajadzīgi, bet, ja tie ir, viešas cerības, ka arī sezonas laikā būs labāk.”
Šogad pasaules čempionātā Martinu pieveica niknais konkurents krievs Aleksandrs Tretjakovs. Grūti spriest, ar cik godīgām vai negodīgām metodēm, taču tas vien vairojis siguldieša motivāciju: “Sportā nevar būt tikai uzvaras, ir arī zaudējumi, un jāmāk tos pieņemt, izdarīt secinājumus. Jāstrādā, lai turpmākajās sacensībās būtu jaunas uzvaras, jāmeklē novitātes, lai citiem ietu pa priekšu un tevi ķertu, nevis otrādi.”
Eksperimenti Šveicē
Kā jau allaž, arī šogad Dukuri cītīgi piestrādā tehnikas attīstīšanai. Sportistu tēvs un treneris Dainis Dukurs rasējumos ielicis jaunas idejas, tādējādi dēli tikuši pie divām jaunām kamanām, arī vecās nav aizmestas, un līdz sezonas sākumam jātiek skaidrībā, kurš bērītis būs naskākais. Siguldas trasē ledu uzsaldēs jau oktobra sākumā, divas nedēļas agrāk nekā ierasts. Būs papildu laiks tehnikas testēšanai. “Līdz treniņu nedēļai novembrī Sočos no trim kamanām jāpaliek divām,” teic Tomass.
“Ja jaunās kamanas uzrādīs līdzīgu ātrumu kā vecās, tad izvēlēšos braukt ar jaunajām, jo metāls sagurst,” piebilst Martins. “Jāmēģina kādu mazumiņu no rezultāta nomest nost.” Martā viņš bija Šveicē uz trīsdimensiju skenēšanu un ar lielām cerībām raugās uz šā projekta efektu trasē. Izgatavoti arī daudzi jaunu slieču komplekti.
Martinam prieks, ka talkā nākusi Latvijas Olimpiskā komiteja: “Jau maijā, nevis nedēļu pirms sezonas, mums tur pateica, ka ir tāds un tāds finansējums, un pavaicāja, kas vēl vajadzīgs, lai gatavotos sezonai. Ļoti patīkami, ka tevi uzklausa un rod iespējas palīdzēt – ko palūdzām, to arī izdarīja, nevis tukši parunāja.”
