Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
21. jūnijs, 2013
Drukāt

Māsu Ezeriņu mielasti 


Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Kandavas novada “Indānus” daudzi iepazinuši uz ekrāna – šajās mājās tapa mākslas filmas “Mazie laupītāji” epizodes un televīzijas šova “Lauku sēta” pirmā sezona. Valodīgajai un ņiprajai saimniecei SIGNEI EZERIŅAI ir pieredze, uzņemot gan laucinieku ikdienu tuvplānā vērot alkstošus ekskursantus, gan palīdzot kāzu rīkotājiem izklaidēt svinību viesus laulību un mielasta starplaikā. Šādās reizēs palīgā ierodas jaunākā māsa SANDRA. 


 

Godi1a-ak

Abām Ezeriņām vēl ir arī vidējā māsa – Sanda rosās pašas izveidotajā privātajā bērnudārzā. Saskan vārdi un vārdadienas tāpat cita aiz citas kā krellītes savērtas no 11. līdz 15. septembrim. Var iecerēt kopīgu svinēšanu vai izpausties apsveikumos un laba vēlējumos, kur allaž sprēgā radošums.

– Tāda īsta māksliniece mums ir Sandra, – skan “Indānu” saimnieces vērtējums, kam seko piebilde: – Virtuves māksliniece tiešā nozīmē. Ar labām pavārniecības zināšanām un ikdienā pilnveidotām iemaņām ne vien pagatavot garšīgu maltīti, bet arī pasniegt tik krāšņi, ka gandrīz žēl apēst.

Taisnība, uz stilizētiem koka šķīvjiem servētais vasarīgais cienasts ir gluži kā mazas glezniņas. Izskatās smalki un dārgi, lai gan patiesībā eksotikas nav. Ja nu vienīgi gaļas ēdienu papildināšanai Sandras iecienītie Stendes selekcionāru kultivētie un plašākā apritē vēl neiegājušie kailie mieži, bez sēnalām. Tos, protams, var aizvietot ar visiem labi pazīstamajām grūbām.

Rudeņos, kad vasaras aktivitātes pieklusušas, “Indānos” mēdz notikt plašāki radu saieti. Tad Sandra pierāda, ka māk pagatavot arī izcilu jēra sautējumu, no kura smaržas vien var apreibt.

Normunda meistarstiķis

Godi1-akSigne ļoti garšīgi stāsta par to, kā viņa, būdama septiņpadsmitgadīga, kopā ar draugu Normundu ieraudzījusi savas ģimenes nākamo mājvietu.

– Kad izlauzāmies cauri brikšņiem, priekšā atvērās ziedošās vīgriezēs pludojoša paleja. Uzreiz iztēlojos tur ganāmies kumeļus un sacīju: lūk, te man gribētos dzīvot! Ko Normunds?… Nē, uz laukiem viņš, pilsētas puisis, neparakstās! Bet acīmredzot kādi augstāki spēki gribēja, lai mēs paliktu kopā, – Signe saka. – Man joprojām vairāk par visu patīk lauki, taču saprotu un atbalstu vīra mīlestību pret tehniku visās viņam tīkamās izpausmēs.

“Indānu” saimnieka pamatdarbi ir Kandavā. Taču pilsētā dzimušajam vīrietim piemīt arī laucinieka talanti. Pērn nolēmis, ka jātaisa pašiem savs siers. Gotiņa Gauja pienīga, recepšu netrūkst un process šķietami vienkāršs. Pirmie mēģinājumi gan sanāca brāķīgi, bet Normunds nepadevās, kamēr noslēpumu atkoda. Pats galvenais – pareiza temperatūra! Nedrīkst strādāt “uz aci”: svaigais slaukums jāuzsilda precīzi līdz plus 96 grādiem. Tad četros litros piena iemaisītā ēdamkarote etiķa esences vai citronskābes grāpīša saturu savelk kvalitatīvā biezumā, no kura, divreiz caurdurī susināta un pēc tam zem sloga paturēta, iznāk ļoti garšīgs siers. Tā šķēles no rituļa, kas viegli ierīvēts ar sāli, ir neatņemama sastāvdaļa brokastīs ceļotājiem, kuri šeit palaikam nakšņo pēc pirtiņas priekiem.

Signe smejas, ka tagad vīram āķis lūpā: nu jau gatavs izgriezt pogas ar šokolādi glazētā “Kāruma” ražotājiem!… Normunds var ņemties neapnicis – vēl gluži siltu svaigā siera masu pēc pirmās notecināšanas caurdurī viņš sablenderē, pievienojot pūdercukuru un kausiņu svaiga krējuma, tad ieliek formā, pārlej ar izkausētu šokolādi un… Jau klausoties vien, siekalu pilna mute. Bet Signe turpina: Normunda pēdējais meistarstiķis esot sūkaliņās izmērcētu žāvēto augļu pievienošana siera masai.

 

“Indānos” pasniegtās maltītes – ar Sandras māksliniecisko piegājienu tapušās un Signes brokastu galds sētā nakšņojušajiem viesiem – galvenokārt komponējas no pašu audzētajiem un vietējiem produktiem. Svaigi kultajam sviestam nav laupīta paniņu skābenuma nots, bet no saldētavas izceltās un pareizi atkausētās bērzu sulas arī jūnija vidū garšo tāpat kā vizbulīšu ziedēšanas laikā.

Vēl tikai jāpiebilst, ka Signei un Normundam ir divi pašu un trīs audžubērni. Bet sava darbīguma avotu un dzinējspēku māsas Ezeriņas nosauc bez minstināšanās:

– Mums ir ļoti čakli vecāki un tādi paši vecvecāki.

Pēc tik izsmeļoša raksturojuma jautājums par dzīves garšas noslēpumiem, manuprāt, ir pilnīgi lieks.

Godi6-ak

Vasarīga uzkoda īpaši svinīgam brīdim Sandras Ezeriņas izpildījumā

Godi3-ak

Sviesta un medus maisījumā viegli karamelizētas ogas izkārto uz izvēlētas plaknes.

No košākajām (šajā gadījumā tās ir zemenes) ar blenderi pagatavo pesto, pievienojot olīveļļu, sāli pēc garšas, tāpat medu un kādu lapiņu bazilika.

Šo mērci iepilda konditorejas maisiņā (var izlīdzēties ar jebkuru mājās pieejamu, tam nogriežot galiņu) un izspiež uz ogām un izvēlētā trauka laukuma.

Visu paleti bagātina ar svaigā siera “sainīšiem”.

Zaļie akcenti ir piparmētru pesto lāsītes.

Cūkas cepetis uz lavandas tepiķa ar kailajiem miežiem

Godi2-ak

Lavandas šovasar skaisti saaugušas Signes Ezeriņas siltumnīcā. Cepeša tepiķim, protams, var izmantot arī citus ziedošus stiebrus, vienīgi jāskatās, lai nebūtu rūgti un nesamaitātu gaļas garšu.

Cepetim piemērotu apmēram 1 kg smagu cūkgaļas gabalu iegriež, ierīvē ar sāls, ķiploka un melno piparu maisījumu. Ļauj kādu laiciņu ievilkties un, griezumu vietās bagātīgi sapildot iepriekš izvārītus kailos miežus vai citus putraimus, cep ne ilgāk par pusotru stundu, palaikam aplaistot.

Pasniedz ar tvaicētiem un viegli apceptiem dārzeņiem.

 

Sandras padoms zaļo salātu cienītājiem:

* dažādu vasaras mikšļu pārliešanai blenderī var ātri pagatavot ļoti garšīgu mērci – gaišais balzametiķis+ ķiploks +cukurs + olīveļļa + sojas mērce; proporcijas – pēc katra gaumes.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+