Medniekus aicina nebendēt pīļu mammas 0
Autore: Linda Dombrovska, žurnāls “Medības”. Ik pa laikam nākas dzirdēt, ka agrāk pīļu bijis vairāk, tagad to palicis pavisam maz. Ja mednieks pats neievēro svarīgus pamatprincipus, tad nav ko cerēt, ka pīļu būs vairāk. Šogad tieši ir tas gads, kad medniekiem vajadzētu medīt gudri, lai pīļu populācijai nenodarītu skādi un zaudējumus.
Ieilgušā pavasara dēļ, kad Engures un Kaņiera ezerā ledus izgāja vien ap 20. aprīli, arī pīlēm perējumi vēlāki. Pēdējie pīlēni šķīlās vēl jūlija beigās. Cekulpīlēm un brūnkakļiem šogad tas ir visvairāk izteikts, arī mežapīlēm, kuras zaudējušas savu pirmo perējumu.
Ūdensputnu šaušana uz ūdens ir pretlikumīga. Šī prasība attiecas ne tikai uz drošību medībās, bet šogad arī nodrošinās to, ka netiek nošautas pīļu mammas, kas vadā savu perējumu. Kā uzsver pīļu mednieks un pētnieks profesors Jānis Vīksne, izvadāt perējumu ir māksla, kas padodas ne visām pīļu mammām, tādēļ būtu grēks apšaut tās, kas rūpējas par saviem perējumiem. Nošaujot pieredzējušu cekulpīles mammu, kura vēl vadā perējumu, ar vienu šāvienu tiek iznīcinātas teju vai 12 pīles. Un tas medību saimniecībai par labu nenāks!
Pīlēm jau tā ir daudz naidnieku, pīļu mammām jāizvairās no Amerikas ūdeles zobiem, jāatgaiņājas no vārnām un niedru lijām, un medniekam nevajadzētu kļūt par vēl vienu ienaidnieku, kas apdraud perējumu. Interesanti, ka tām pīļu mammām, kuras ir veiksmīgas mazuļu audzēšanā, arī bērni būs tādi paši. Ir arī pīles, kurām gadu no gada perējumi iet postā, pīlēni pazūd. Šā iemesla dēļ ir jo svarīgi raudzīties, lai par mednieka upuri nekļūst tās, kurām ir vislielākie panākumi mazuļu izvešanā.
Profesors uzsver, ka netrūkst mednieku, kas šauj uz ūdens sēdošus putnus, it īpaši Babītes ezerā, kur katru gadu tiek apšauti vēl nelidojoši popu cāļi. “Par laimi, šo šāvēju kļūst arvien mazāk, bet es viņus visus sejā pazīstu Engures ezerā,” tā putnu pētnieks.
Pīļu cāļiem, lai izaugtu par cienīgu pīli, jau tā ir dažādi šķēršļi, kas jāpārvar, sākot ar laika apstākļiem un beidzot ar plēsējiem. Ja mednieki vēlas daudz pīļu, viņiem jāievēro tikai daži pamatnoteikumi. Profesors uzsver: “Lielākā mirstība ir cāļu pirmajā dzīves nedēļā, it īpaši tad, ja pavasaris ir auksts un nav kukaiņu izlidojumu, kā tas bija šogad. Ievērojot principu nešaut ūdenī, ir iespēja izvairīties no veco mammu apkaušanas, ļaujot izdzīvot vēlajiem perējumiem.”
Profesors Jānis Vīksne saviem ieroču brāļiem novēl: “Ne pīles spalvu neredzēt!”
Svarīgi!
Nešaut pīļu mammas, kas izliekas ievainotas un vedina prom no saviem cāļiem.
Nešaut uz ūdens nedz vecus putnus, nedz nelidojošus. Vienīgais gadījums, kad drīkst šaut uz ūdens, – lai piešautu ievainotu putnu.
Ievērot saprātīgas šaušanas distances, lai šāviens būtu pēc iespējas efektīvāks.
Vislabāk pīlēs ņemiet līdzi medību suni, kurš palīdzēs atrast medījumu. Ir mednieka necienīgi nošaut pīli un to pamest tikai tādēļ, ka nav pa rokai suņa.
Neesi pārliecināts par šāvienu, nešauj! Būs citas pīles!
