Latvijā
Politika

Mēs atdosim naudu cilvēkiem. Saruna ar Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu 16


Jānis Bordāns
Jānis Bordāns
Foto – Valdis Semjonovs

Ar kādu piedāvājumu Saeimas vēlēšanās nāk Jaunā konservatīvā partija? Saruna ar partijas līderi un premjera kandidātu JĀNI BORDĀNU.

Jūsu partijas nosaukumā ir divi vārdi – jauns un konservatīvs. Par jauniem sevi grib saukt daudzi. Atcerēsimies, ka mums ir bijusi gan Jaunā partija, gan “Jaunais laiks” un citi. Tagad ir parādījusies “Jaunā Vienotība”, par ko gan daudzi ironizē. Bet ar to jaunumu ir tā, ka tas ir tikai uz laiku. Ko darīsiet, kad kļūsiet vecāki – mainīsiet nosaukumu?

Nosaukumā vārdu “jaunā” neielikām, lai piesaistītu vēlētājus, lai gan piekrītu, ka tāda mode ir un arī vecās partijas ar to mēģina sevi “atsvaidzināt”. Mums šis nosaukums radās, latviskojot vārdu salikumu “progresīvais konservatīvisms”. Mūsu ieskatā partiju sistēmai ir jāveidojas pēc ideoloģiskiem principiem – jābūt konservatīvajiem, liberāļiem, sociāldemokrātiem. Latvijā nereti konservatīvisms greizi tiek saistīts ar kaut ko komunistisku vai ulmaniski nacionālistisku, taču pasaulē ar to saprot ko citu.

 

Kas jūsu izpratnē ir konservatīvisms?

Tās ir skaidri definētas tradicionālās vērtības, kuras cilvēce laikā gaitā ir uzkrājusi – personiskā atbildība, privātīpašums, valstiskums jeb patriotisms. Latvijā valstiskuma pamats ir 1918. gada 18. novembra republika, latviski runājoša nācija, arī mūsu garīgais pamats – kristietība un Latvijas tautas garīgās vērtības, ko dažreiz dēvē arī par latvisko dzīvesziņu. Esmu daudz runājis ar konservatīvajiem politiķiem citur pasaulē. Dažreiz tiek pārmests, ka konservatīvisms ir stagnācija, kaut kas saistīts ar “konserviem”. Konservatīvie politiķi parasti “uzsprāgst”, ja tā tiek formulēts. Patiesībā konservatīvie vienmēr ir izaicinošā pozīcijā pret valsts aparātu, pieprasot, ka tam jābūt mazākam un efektīvākam. Konservatīvais nenāk no valsts vai no sociālo labumu dalīšanas, bet no indivīda, no ģimenes, no uzņēmējdarbības. Tā ir vidusslānim raksturīga pozīcija.

Ja jau jūs pieminējāt citu valstu konservatīvos politiķus, vai varat nosaukt kādu piemēru, kuram jūsu partija idejiski atbilst?

ASV Republikāņu partija. Tur konservatīvās vērtības ir vairāk “destilētas”, kamēr Eiropas konservatīvie, piemēram, Vācijā, dažreiz aizraujas ar sociālistiskām tendencēm.

 

Kā vērtējat republikāņa Donalda Trampa politiku?

Jāsaka, ka viņš nav tipisks republikāņu politiķis. Lai gan nav pārsteigums, ka viņš kā uzņēmējs spēja izvirzīties tieši šajā partijā. ASV republikāņi ir vairāk saistīti ar biznesu, kamēr Demokrātu partija – ar akadēmiskām aprindām, kā arī ar arodbiedrībām.

 

Tomēr gan ASV, gan Latvijā joprojām daudzi kritizē Trampa politiku. Vai jūs to atbalstāt?

Citas valsts politiku ir bezatbildīgi kritizēt. Man, protams, tuvāka ir klasiskā Republikāņu partija, kas nekur nav zudusi, taču acīmredzot šobrīd Amerikas sabiedrībā ir pieprasījums pēc tāda politiķa kā Tramps. Baraks Obama ir simpātisks cilvēks, spēja aizraut cilvēkus ar savu labestīgumu un izcilu oratora mākslu, bet politiku viņš lielā mērā salaida grīstē. Trampa efekts varētu būt pretējs. Republikāņi Trampam aizrāda par puicisku uzvedību, taču, ja skatās reālos soļus – pēc viņa uzvaras vēlēšanās darītāji ir ieraudzījuši gaismiņu un ASV ekonomika ir atdzīvojusies. Tramps ļoti konsekventi cenšas turēties pie saviem solījumiem.

 

Tagad Latvijas politiskajā dienaskārtībā diezgan uzstājīgi tiek vilkti tādi jautājumi kā Partnerattiecību likums, Stambulas konvencija. Noteikti, ka tie parādīsies arī nākamās Saeimas laikā. Vai jums ir skaidra pozīcija par šiem jautājumiem?

Mēs pieturamies pie tradicionālā ģimenes formulējuma. Es apzinos, ka daudzi cilvēki šodien izvēlas dzīvot vienkārši partnerībā, nevis dibināt ģimeni. Man šīs izvēles iemesli nav līdz galam izprotami. Valstij šis fakts, protams, jāņem vērā, taču nekādas likuma izmaiņas mēs neveicināsim.

 

Tātad balsosiet pret partnerattiecību vai, kā dažreiz dēvē, kopdzīves likumu, ja tāds tiks rosināts Saeimā?

Jā. Arī Stambulas konvencijas ratifikāciju neatbalstīsim! Pret vardarbību ģimenē var cīnīties arī bez tās.

 

Drīzumā Rīgā gaidāms tāds pasākums kā “Baltijas praids”. Kāda ir jūsu attieksme?

Mēs tur nepiedalīsimies un nekādā veidā neiesaistīsimies. Taču es arī neatbalstu, ka pret to tiktu vērstas kādas naidīgas izpausmes.

 

Pirms vēlēšanām notiek dažādas sarunas, un kādā brīdī radās iespaids, ka par sadarbību ar jums mēģina vienoties izteikti liberāli spēki, piemēram, “Kustība Par”. Kāpēc tā?

Komunicēt mēģināja daudzi, un tas ir normāli. Es gan te runātu nevis par liberālajiem spēkiem, bet, teiksim, uzplaukstošajiem spēkiem – tiem, kas šobrīd uznāk uz politiskās skatuves vai arī grupējumiem vecajās partijās, kas vēlas progresīvas pārmaiņas. Vecās politikas krīze šobrīd ir vērojama daudzās valstīs, iespējams, pat visā Rietumu demokrātijā. Taču līdz šim pie varas esošie politiķi dzīvo bailēs no pārmaiņām – ka tik kaut kas nenotiek. Viņi kā vēži raujas atpakaļ un mēģina nocietināt savas pozīcijas, noraida tos, kas nāk ar jaunām vēsmām. Taču sabiedrībā pēc pārmaiņām ir pieprasījums. Pirmie to uztvēra populisti.

 

Ļoti populārs vārds politikā, tikai ko katrs ar to saprot?

Vienkārši – populisti ir politiķi, kas izceļ vienu jautājumu kā universālo risinājumu. Tas var būt nacionālisms kaut kādā izpausmē vai sociālisms.

Ja paskatās uz jūsu partiju, tad pirms pagājušajām pašvaldību vēlēšanām jums izteikti dominēja viena tēma – korupcija. Tolaik bijāt populisti?

Galvenais ir tas, vai partija vēlas nopietni strādāt un attīstīties, lai, nonākot pie varas, tai būtu skaidrs piedāvājums un rīcības programma. Populisti parasti nav tam gatavi. Viņi nevēlas reāli strādāt.

 

Bet pārmetumi par populismu bieži tiek veltīti arī Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam. Viņš jūsu raksturojumam nemaz neatbilst, jo vada valsti ilgstoši, un ar katrām vēlēšanām nostiprina pozīcijas.

Bet es nesaucu Orbānu par populistu… Taču, ja runā par JKP pirms pašvaldību vēlēšanām, mums bija programma par pilnu spektru, nevis tikai par korupcijas apkarošanu. Tas, ka šī tēma pirmsvēlēšanu laikā bija tik nozīmīga, skaidrojams ar to, ka partijā iesaistījās cilvēki, kas ir reāli strādājuši ar šo problēmu un ir spējuši iziet no savas komforta zonas, lai par to runātu arī politiskā līmenī. Turklāt es uzskatu, ka cīņa pret korupciju Latvijā šobrīd tiešām ir aktualitāte numur viens.

 

Jūs tomēr neatbildējāt, kāpēc ar jums kā konservatīvu partiju grib sadarboties liberāļi?

Turpinot domu par politiskajām pārmaiņām – populisti bija pirmie, kas uztvēra to nepieciešamību, taču tagad to jau ir sapratuši arī citi, un arī vēlētāji ir kļuvuši kritiskāki savā izvēlē. Arī Latvijā pirms četriem gadiem vēlēšanās daudzi balsoja par populistiem. Šoreiz, domāju, būs citādi, jo cilvēki vērtēs, kuri varētu būt darītāji. Domāju, ka arī liberālās partijas meklē sadarbības partnerus pēc šī rādītāja. Kopsaucējs mums ir tas, ka esam uznākošs spēks, kas izaicina esošo sistēmu. Taču mēs arī uzreiz skaidri pateicām, ka mums ir sava vērtību sistēma un identitāte, un īslaicīgu ieguvumu dēļ mēs no tā neatteiksimies. Vietas Saeimā nevar būt pašmērķis. Mūsu mērķis ir izveidot lielu, ilglaicīgu partiju, kurā apvienotos visi Latvijas konservatīvie.

 

No visām Latvijas partijām ideoloģiski tuvākās pozīcijas jums ir ar Nacionālo apvienību. Tajā pašā laikā rodas iespaids, ka jūs arī visvairāk viens otru apkarojat.

Es neesmu pamanījis, ka mēs kādu apkarotu…

 

Runa, protams, nav par ielu kautiņiem, bet par neklātienes vārdu kaujām, pārsvarā interneta sociālajos tīklos vai intervijās.

Es vairāk esmu pamanījis, ka apmelojumi no Nacionālās apvienības politiķiem tiek vērsti pret mani. Piemēram, šīs partijas valdes locekle izplatīja viltus ziņu par mani un pat viltoja dokumentus. Jaunajai konservatīvajai partijai ar NA ir tikai viena līdzība programmā – patriotisms. Bet es domāju, ka NA politiķi ir pseidopatrioti!

 

Jūs, protams, varat izmantot iespēju turpināt arī šajā intervijā karot ar NA, vienlaikus to noliedzot, bet jautājums bija par to, vai jūs spēsiet arī sadarboties? Ja ne, tad tā arī sakiet.

Rīgas domes darbs, kur JKP ir spējusi saliedēt visu opozīciju, ļoti labi parāda, ka mēs spējam vienoties ar citām partijām kopīgā darbā. Ir atsevišķi cilvēki vienā vai otrā partijā, kuriem atšķiras domas, bet tas netraucē.

 

Tas ir citādāk – Rīgas domē jums ir kopīgs politiskais pretinieks – Nils Ušakovs, kurš turklāt vēl koncentrējis savās rokās varu, opozīcijai nekas cits neatliek. Pēc Saeimas vēlēšanām aina būs cita, jo īpaši, ja balsis sadalīsies līdzīgi. Tad būs vajadzīgs cits kritērijs, un pirmajam it kā vajadzētu būt ideoloģiskajai tuvībai.

Būs konservatīvi noskaņoti deputāti gan “Vienotībā”, gan ZZS, gan Nacionālajā apvienībā…

 

Mēģināsiet vispirms sašķelt citas partijas?

Nē, mēs viņus pārliecināsim par savu ekonomisko risinājumu izdevīgumu. Ja runā par Nacionālo apvienību, tad ekonomiskajos jautājumos mums tieši varētu rasties grūtības sadarboties, jo mēs esam labēji un vēlamies īstenot labējas reformas, bet NA politikā es saskatu citas tendences. Bet mēs, protams, runāsim. Galvenais, kas būs jāizdara citām partijām, – jānorobežojas no koruptīviem darījumiem. Protams, mums nebūs sarunu ar “Saskaņu”!

Esmu pārliecināts, ka vēlēšanu rezultāti būtiski atšķirsies no tiem rezultātiem, kādus šobrīd mēģina uzspiest Ventspils domes klienti SKDS savos aptauju datos. To jau pierādīja Rīgas domes vēlēšanas – pirms vēlēšanām medijos izplatītie reitingi ļoti atšķīrās no vēlētāju balsojuma.

 

Interesants JKP piedāvājums ir jauna nodokļu reforma. Jūs solāt minimālo algu 500 eiro, neapliekamo minimumu algai – 500 eiro un neapliekamo minimumu pensijai – 500 eiro, kā arī ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā pašreizējo 100 eiro vietā. Jautājums – vai jums ir konkrēti skaitļi un aprēķini, ko šādas izmaiņas prasītu?

Mums ir aprēķini. Tas, protams, nozīmēs zināmu budžeta deficīta veidošanu, bet ekonomiskās iespējas to šobrīd pieļauj. Dzelžainas pārliecības konservatīvie varbūt varētu iebilst, ka JKP piedāvā arī sociālas lietas, kas, piemēram, attiecas uz pensijām. Tomēr sociālā situācija Latvijā atšķiras no Amerikas, un to mums vajag ņemt vērā. Konservatīvai politikai atbilst tas, ka mēs atdotu cilvēkiem naudu, lai viņi paši to liek ekonomikā, nevis subsidētu kādas atsevišķās nozares.

Tāpat Latvija var iegūt līdzekļus, atsakoties no vairākiem nevajadzīgiem projektiem, piemēram, dzelzceļa elektrifikācijas – arī tas būtu nozīmīgs ietaupījums. To, kā tiek šķiesta nauda, mēs tagad labi redzam Rīgas domē – uz aplikāciju autovadītājiem tērē astoņus miljonus eiro! Tas pats bieži notiek arī valsts līmenī.

Mēs piedāvājam kotēt tirgū atsevišķu valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Nevis visu uzņēmumu, bet, piemēram 20% no to vērtības. Tā varētu gan piesaistīt papildu līdzekļus, gan ieviest normālus tirgus ekonomikas un labas pārvaldības principus šajās kapitālsabiedrībās.

Un, protams, līdzekļus var iegūt, padarot efektīvāku valsts pārvaldi.

Līdz šim viss iepriekšminētais netika darīts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās bija bailes uzņemties ambiciozus plānus. Otrkārt, budžets tika apgrūtināts ar daudziem nevajadzīgiem tēriņiem.

 

Nevajag aizmirst arī par iebildumiem no sabiedrības. Piemēram jūs solāt minimālās algas paaugstināšanu, bet pret to parasti protestē uzņēmēji, kuri norāda, ka tas ir sāpīgs sitiens viņu biznesam. Vai jūs, izstrādājot savus reformu plānus, konsultējāties ar uzņēmējiem?

Šo programmu arī sastādīja uzņēmēji. Un vēlāk mēs to prezentējām auditorijā, kur bija plaši pārstāvēti uzņēmēji, tajā skaitā Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadība, kā arī pārstāvji no vairākiem lielajiem uzņēmumiem, piemēram, “Latvijas Finieris”, “SAF Tehnika”, “Capital” un citiem.

 

Bet iebildumi tieši ir no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Lielajiem varbūt arī minimālās algas paaugstināšana nav tik sāpīga problēma.

Arī no mazajiem esam saņēmuši atbalstu. Iebildumiem nav pamata, jo mēs gatavojamies samazināt neapliekamo minimumu. Tātad mēs samazinātu arī uzņēmēju izdevumus. Visa mūsu darbība būs vērsta nevis uz to, lai ar administratīvām metodēm piespiestu Valsts ieņēmumu dienestam izsist naudu, bet dot iespēju uzņēmumiem strādāt un maksāt naudu legāli.

Bet jūs zināt, kas notiek, kad uzņēmējs parēķina un saprot, ka nespēs realizēt to, ko politiķi tur augšā pieņēmuši. Viņš uz papīra samazina slodzes, atlaiž darbiniekus, kaut kā mēģina izlīst…

Mūsu piedāvājums ir komplekss. Līdz šim valdības tikai uzlika uzņēmējiem jaunus slogus, bet mēs nāksim ar sabalansētu piedāvājumu. Mūsu galvenā ideja ir atdot naudu cilvēkiem, lai viņi paši to liek ekonomikā, nevis lai atdot valstij, kas tālāk lemj, kur to virzīt, un diemžēl ne tiem labākajiem mērķiem.

Kreisie bieži piedāvā samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, bet palielināt to īpašumam. Savukārt jūs devīgi solāt atbrīvot no īpašuma nodokļa par pirmo mājokli. Ka tik neiznāk vēl viens “kā var nesolīt” variants…

Konservatīvais princips ir samazināt nodokļus.

 

Realizējot konsekventu konservatīvo politiku, būtu jāapņemas arī samazināt sociālos maksājumus, bet jūs to nedarāt, jo labi zināt, ka tas izsauks neapmierinātību.

Esmu pārliecināts, ka darbaspēka nodokļa samazinājums dos efektu ekonomikā. Nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana ir riskantāks solis, taču arī tas ir iespējams, ja visu dara plašākas reformas ietvaros, tajā skaitā mainot budžeta veidošanas principus un ieviešot tā saukto nulles budžetu.

 

Jūs esat solījuši samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 30%, taču neesat konkretizējuši, kurus tieši ierēdņus plānojat atlaist. Tagad viņiem visiem jābaidās.

Taču uz šo apņēmību var paskatīties arī no otras puses – JKP atzīst, ka 70% ierēdņu Latvijā strādā labi, un, es piebilstu, ka 20% no viņiem strādā izcili.

 

Kā ierēdnis var zināt, vai Bordāna acīs viņš ir labs vai nē?

Mūsu vērtējumā valsts aparāts ir uzblīdis par 30%, jo diemžēl ilgstoši bijusi arī tāda kaite kā savējo ņemšana darbā. Līdzīgi kā mēs veicināsim cilvēku pašiniciatīvu un konkurenci ekonomikā, to pašu darīsim arī valsts pārvaldē. Tai ir jābūt liesai, spēcīgai, ar iekšējo konkurenci. Sāksim ar augstākajos amatos esošajiem. Ja viņi labi strādā, viņiem būs iespēja tālāk novērtēt arī savus darbiniekus, kurus viņi ļoti labi zina. Man, piemēram, ir ļoti labs priekšstats par Tieslietu ministriju vēl kopš laika, kad to vadīju.

 

Bet jūs jau nevarēsiet šādu priekšstatu īsā laikā gūt par visām ministrijām un iestādēm, ja tās nebūs jūsu partijas pārraudzītas.

Pāris mēnešos to var noskaidrot. Mēs šo programmu ieviesīsim, ja JKP būs premjerministra amats. Ja būs sarunas par koalīcijas valdības izveidi, un citas partijas piedāvās atstāt esošos ministrus, mēs vērtēsim arī viņu līdzšinējo darbu.

 

Vai ir jau kādi ministri, par kuriem jūs jau šobrīd teiktu: “Nekādā gadījumā!”

Es neredzu efektīvu darbu no pašreizējā satiksmes ministra, tieslietu ministra, iekšlietu ministra… Taču es varētu uzslavēt izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. Viņš nav baidījies atbalstīt programmu, kas ir laba bērniem un Latvijas nākotnei. Neviens ministrs nav bijis tik drosmīgs, aizstāvot lēmumu, pat neskatoties, ka pret viņu rīko demonstrācijas, met akmeņus logos un apsaukā.

 

Tas nozīmē, ka JKP atbalstīs arī tālāku krievu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā?

Jā.

 

Pirms pašvaldību vēlēšanām Jutai Strīķei kādā televīzijas diskusijā tika uzdots šis jautājums, lūdzot pacelt plāksnīti “jā” vai “nē”, bet viņa pacēlusi abas.

Neatceros šo situāciju, taču partijas pozīcija ir skaidra – mēs atbalstām krievu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā.

 

Interneta sociālajos tīklos var atrast kādu video, kur jūs esat atnācis uz LTV7 raidījumu un uzstājaties krievu valodā. Pat krievu redakcijas žurnālists par to izsaka pārsteigumu, jo esot bijis pārliecināts, ka jūs kā nacionāli noskaņots politiķis runāsiet valsts valodā. Vai arī turpmāk ar krievu žurnālistiem runāsiet krieviski?

Tas manā politiskajā pieredzē ir bijis tikai vienu reizi. Tā bija sabiedriskā televīzija, un tāda toreiz bija vienošanās, kad mani aicināja uz raidījumu, tāpēc žurnālista pārsteigums bija mākslīgs. Taču citas reizes es ar žurnālistiem Latvijā konsekventi esmu runājis un runāšu valsts valodā.

 

Tā kā Latvijas vēlētājiem nav iespēju vēlēt Valsts prezidentu un viņi Saeimas vēlēšanās faktiski dod mandātu partijām, būtu ļoti svarīgi noskaidrot, kāda būs JKP pozīcija.

Mēs izvirzīsim savu prezidenta kandidātu, bet es pagaidām nevaru nosaukt uzvārdu. Latvijai nepieciešams drosmīgs prezidents, kas pārī ar premjeru būtu valsts līderi – palīdzētu valstij sapurināties un attapties. Es nebaidos arī no tautas vēlēta prezidenta. Esmu pārliecināts, ka tauta neievēlētu ne Aivaru Lembergu, ne Nilu Ušakovu, un arī pārējie šķēršļi, ko parasti nosauc idejas pretinieki, ir vairāk piedomāti.

 

Raimondam Vējonim sakāt nē? Kāpēc?

Pamatojums ir viņa saistība ar Lembergu. Te nav domātas kādas nelikumīgas saistības, bet politiskas saistības, kas mazina pašreizējā prezidenta autoritāti.

 

Vizītkarte

Jaunā konservatīvā partija

Partija dibināta 2014. gadā, daļa tās dibinātāju iepriekš darbojušies biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, kā arī politiski sadarbojušies ar Pilsonisko savienību un Nacionālo apvienību.

Partijas līderim Jānim Bordānam ir vēl ilgāka politiskā pieredze, jo viņš jau agrāk bijis “Latvijas ceļa” biedrs un neilgu laiku (1994. gadā) arī 5. Saeimas deputāts no šīs partijas, bet no 2012. līdz 2014. gadam bija tieslietu ministrs un Nacionālās apvienības biedrs, no kuras ticis izslēgts.

12. Saeimas vēlēšanās par JKP nobalsoja 6389 vēlētāji (0,7%), taču jaunu elpu tā ieguva pēc bijušo KNAB darbinieku Jutas Strīķes un Jura Juraša pievienošanās 2017. gadā. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā JKP ieguva 33 553 balsis (13,42%) un šobrīd tās līderi aktīvi darbojas opozīcijā Rīgas domē.

Partijas deklarētās vērtības: 1) 18. novembra republika; 2) latviski runājoša nācija, 3) demokrātija un tiesiskums; 4) ģimene; 5) labklājības valsts; 6) ģeopolitiskā piederība Rietumiem.

LA.lv