Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. jūnijs, 2015
Drukāt

Millers: Vairāki LZA pārstāvji apzināti kavē koncertzāles “Rīga” attīstību (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Juris Millers

Vairāki Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji (LZA) ar nodomu kavē koncertzāles “Rīga”, kura ierīkota LZA ēkā, attīstību, aģentūrai LETA pauda koncertzāles producents Juris Millers.

Viņš vērsies pie valdības, lai lūgtu tiesības pašam apsaimniekot to LZA daļu, kurā atrodas koncertzāle. Arī līdz ugunsgrēkam 1972. gadā zāles pārvaldīšanu bija uzņēmušies tieši filharmonija, kas rīkoja koncertus.

Kā stāstīja Millers, vairāki LZA pārstāvji ēkas lietu pārvaldnieka Vitālija Kozlovska vadībā bremzē koncertzāles stratēģisko attīstību un ikdienas funkcionēšanu. Esot kavēta sieviešu tualešu ierīkošana, sākotnēji piekrītot producenta ierosinātajam plānam, bet pēc tam atsakot telpu izīrēšanu tualešu ierīkošanai. Tās pēc tam ierīkotas citur.

Koncertzāles producents sācis arī sarunas par autonoma siltuma ievilkšanu koncertzālē, jo nav izdevies sarunāt ar LZA, ka varētu veikt esošās sistēmas remontu. Vienu reizi apzināti esot arī bloķēta invalīdu uzbrauktuve, kuru koncertzāles darbinieki pēc tam atbrīvojuši.

Koncertzāles vadītājiem tiek uzkrauta arī liela birokrātija, piemēram, trīs dienas pirms katra koncerta esot jāuzrāda visi transporta līdzekļi, kuri vedīs koncertam nepieciešamo skaņu tehniku.

Koncertzāles pastāvēšanas astoņu mēnešu laikā tajā notikuši vairāk nekā simt pasākumi, piesaistot aptuveni 100 000 apmeklētāju. Tas, pēc Millera domām, ir labs rezultāts. Visi ieņēmumi pašlaik tiekot novirzīti koncertzāles remonta pabeigšanai. Pašlaik aktuālākais esot bēniņos esošo būvgružu iztīrīšana un siltināšana. Koncertzāles remontā esot ieguldīti tikai privāti līdzekļi.

Koncertzāle “Rīga” LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20. septembrī. Telpu atjaunošanā tika ieguldīti privātie līdzekļi 300 000 eiro apmērā. Kā stāstījis Millers, 1955. gadā būvētā ēka un tajā iekārtotā zāle savulaik izcēlās ne tikai ar īpaši grezno interjeru, bet arī ar vienīgo amfiteātri Latvijā, izcilu akustiku un pat orķestra bedri. Kultūras dzīve šajās telpās pārtrūka 1972. gadā, kad īssavienojuma dēļ ugunsgrēkā tika sabojāta daļa skatuves un tās iekārtu.

Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgums ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Elektriķis Fedots Atbildēt

    Konkrēts cilvēks ir ieguldījis naudu un darbu, lai Rīgā būtu par vienu labu koncertzali vairāk! Pirms tam tur bija miskaste tiešā LZA paspārnē! Miller, turi buru! Lai veicas!

  2. Nu, kur Millers, tur atkal kašķis! Nezinu, kurš tieši vainīgs, taču bija jau brīnums, ka tik ilgi viss noturējās bez preses iesaistīšanas savstarpējā izskaidrošanā.

  3. Valsts un Zinātņu Akadēmija veltīgi atdevusi šo koncertzāli privātai personai .
    Summa , ko vajadzēja koncertzāles atjaunošanai nebija tik liela , lai valsts nespētu šo projektu finansēt !

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+