Latvijā
Sabiedrība

Mūzikas austiņu vergi – kā apturēt un pasargāt mūsu bērnus?2

Foto: Edijs Pālens/LETA

Autore – LOR klīnikas ausu, kakla un deguna ārste Ilze Sokolova

Nesen Latviju pāršalca traģiska vēsts – netālu no Zolitūdes stacijas vilciens notriecis pusaudzi, kurš vilciena tuvošanos un apkārtējo brīdinājumus diemžēl nebija dzirdējis, jo tajā brīdī austiņās klausījies mūziku.

Par laimi, šādi letāli gadījumi nav ikdiena, tomēr tie notiek, un mēs šo tēmu aktualizējam vien tad, kad jau ir par vēlu, taču to vajadzētu darīt daudz biežāk.

Modernās pasaules sekas

Mani bērni vēl nav tik lieli, taču, vedot viņus uz skolu, diendienā redzu, kā jaunieši pārvietojas tikai un vienīgi ar austiņām ausīs.

Gribu uzsvērt, ka ne jau tikai austiņas ir pie vainas – mūsdienu tehnoloģijas kā tādas.

Feisbukā kādu brīdi populārs bija kļuvis video: mazs puisēns nepamana, ka jau skrien virsū māmiņai, kura stumj bērnu ratiņus, jo viņš neatlaidīgi, acis nenolaizdams, telefonā spēlē spēlīti. Un tā viņš tur arī apstājas – viņam vienalga, vai priekšā siena vai kas cits – viņš turpina spēlēt. Tad kāpēc lai šis bērns apstātos pie luksofora vai gājēju pārejas?

Skaļas mūzikas klausīšanās dzirdi bojā tieši, skarot iekšējās auss struktūras. Normāls skaņas līmenis, kādā mēs sarunājamies, ir apmēram 60–65 decibeli, un viss, kas ir virs 85 decibeliem, bojā dzirdi, ja šādā skaņā klausās ilgstoši.

Mūzikas austiņu maksimālais skaļums ir 105 decibeli, un ne viens vien jaunietis klausās mūziku maksimālajā skaļumā.

Ko lietas labā var darīt vecāki? Visās modernajās viedierīcēs ir iespējams kontrolēt skaļumu ar paroles palīdzību, tas nozīmē, ka vecāki konkrētam skaļumam var uzlikt ierobežojumu un to nomainīt var vien ar paroli, kuru zina tikai vecāki.

Daudzi par šādu opciju nav informēti, bet tā ir reāla iespēja.

Savā praksē šobrīd redzam sekas – problēmas ar dzirdi lielākoties ir cilvēkiem, kuri ilgstoši ir strādājuši mūzikas jomā, piemēram, dīdžeji, skaņu režisori. Vienalga, cik dārgas vai kādas firmas austiņas viņiem ir – skaņas intensitāte jau nemainās.

Tie ir cilvēki vecumā ap 30–40 gadiem, kuri šobrīd pie mums nāk jau ar reālām problēmām. Tie jaunieši, kuri šobrīd intensīvi klausās mūziku, ārsta palīdzību meklēs pēc gadiem.

Un šī tēma ir aktualizējusies tieši pēdējos gados – agrāk jau katrā telefonā nevarēja klausīties mūziku un ne katram cilvēkam bija mūzikas atskaņotājs. Austiņas šobrīd ar atlaidēm var iegādāties pat par vienu eiro, tāpat vai katram viedtālrunim komplektā nāk austiņas.

Aizliegt nav iespējams

Trakākais jau ir tas, ka cilvēks, kas klausās mūziku un nedzird apkārt notiekošo, briesmām pakļauj ne tikai sevi, bet arī apkārtējos.

Labākajā gadījumā tā var būt avārija ar samērā nenozīmīgām sekām, bet sliktākajā gadījumā var būt iesaistīts gan avāriju izraisījušās mašīnas šoferis, gan citās mašīnās esošie cilvēki, gan arī gājēji.

Tad vēl ir riteņbraucēji, kuri brauc un vispār neko nedzird – tikai brauc. Uzskatu, ka tās ir mūsdienu progresa sekas. Un aizliegt to nav iespējams – kā tad to izkontrolēt?

Varbūt gājējs tajā brīdī runā pa telefonu ar brīvroku sistēmas palīdzību. Ko var darīt lietas labā? Tur, kur ir luksofori vai dzelzceļa līnijas, varētu uzstādīt skaņas slāpētājus.

Ir tādas iespējas, ka ar GPS nomāc signālu – to izmanto dažādās novērošanas sistēmās. Tā gan ir tāda globāla mēroga nākotnes lieta un tikai idejas līmenī, bet varētu palīdzēt – kolīdz pieej pie luksfora, mūzika “apstājas”.

Šobrīd reizi gadā Stradiņa slimnīca rīko dzirdes dienu. Tas gan ir tāds brīvprātīgo princips – ir dakteri, kas stāsta, ko un kā labāk darīt. Tāpat ik pa laikam televīzijā parādās kāds sižets, kur stāsta, ka, piemēram, pļaujot zāli, jālieto austiņas, kuras absorbē skaņu, jo citādi skaņas intensitāte ir pārāk liela un var kaitēt cilvēka dzirdei.

Iespējams, ka skolās šo tēmu cilā vien tad, kad notiek šādi nelaimīgi gadījumi.

Jā, “Latvijas dzelzceļam” ir reklāmas, arī CSDD ļoti labi strādā – piemēram, tagad koncentrējoties uz viedierīcēm pie stūres, kas ir ļoti aktuāli, bet par austiņu lietošanas bīstamajām blaknēm nerunā.

Saistītie raksti

Iespējams, tāpēc, ka to gadījumu it kā ir tik maz, bet, no otras puses, cik ir tādu gadījumu, par kuriem mēs nezinām, jo tie gluži vienkārši ir beigušies laimīgi?

Iespējams, ka katru dienu kāds jaunietis ar austiņām ausīs iet pār gājēju pāreju pie sarkanās gaismas un pat nepaskatās, un mašīna nobremzē pēdējā brīdī.

LA.lv