Mūzikas izcilību zvaigznājs Liepājā 0
Nedēļas nogalē sācies, Liepājas koncertzālē “Lielas dzintars” līdz 24. martam dzirkstīs 26. Starptautiskais zvaigžņu festivāls. Tā kodols – Liepājas Simfoniskais orķestris – koncertos uzmirdzēs meistarīgu diriģentu – Luca Kēlera, Māra Sirmā, Atvara Lakstīgalas un sava mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Gintara Rinkeviča – vadībā.
“Festivālā aicinām nokļūt noslēpumainajā ģeniālas mūzikas pasaulē, ļaujoties tās iedvesmojošajam gravitācijas laukam. Haidns un Bēthovens, Brāmss, Dvoržāks un Bartoks, Čaikovskis un Rahmaņinovs, Britens un Gēršvins ir radījuši mūziku, kas pieder pie cilvēces augstākajiem sasniegumiem. Tiekoties jaunā programmā ar Raimondu Paulu un pieminot kamermūzikas koncertā Pēteri Plakidi, sastapsim īstus, paliekošus mūsu tautas skaniskos dārgumus,” festivāla programmas pieteikumā teic LSO valdes loceklis Uldis Lipskis.
Piektdien, 9. martā, plkst. 19 koncertā “Aleksandrs Kašpurins un Liepājas Simfoniskais orķestris” muzikālais baudījums sagaida visus, kam tuva krievu romantisma mūzika. Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO), diriģents Atvars Lakstīgala un pianists Aleksandrs Kašpurins šajā vakarā šķirs krievu lirikas spožākās lappuses – skanēs Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts un Pētera Čaikovska Trešā simfonija. Aleksandra Kašpurina vārds Latvijā nav svešs – pirmo reizi tas izskanēja pērn rudenī, kad 21 gadu vecais pianists no Sanktpēterburgas uzvarēja Jāzepa Vītola 7. starptautiskajā pianistu konkursā un ieguva “Grand Prix”.
Sestdien, 10. martā, plkst. 18 festivāla programmu krāšņos ciemiņi no Lietuvas – Klaipēdas kamerorķestris ar austriešu diriģentu Franku Štadleru un japāņu tautas pūšaminstrumenta sjo meistari Tomoko Kibu. Būs iespēja dzirdēt līdz šim mazāk atskaņota austriešu komponista – Mihaela Haidna – vijoļkoncertu Sol mažorā. Vīnes klasikas tēmu turpinās Ludviga van Bēthovena Stīgu kvartets fa minorā un noslēgumā – Bendžamina Britena Variācijas par Franka Bridža tēmu. Interesants piedzīvojums būs izjust japāņu pūšaminstrumenta sjo skanējumu – Japānā to mēdz dēvēt par fēniksa balss saucienu, un sjo bijis viens no trim galvenajiem koka pūšaminstrumentiem, kas izmantoti Japānas imperatora galma mūzikā. Tam ir 17 stabules, bet skaņa rodas, mūziķim gan ieelpojot, gan izelpojot, tādējādi radot iespēju veidot ilgstoši nepārtrauktu skanējumu.
Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla izlase
16. martā plkst. 19 – koncerts “Raimonds Pauls” (piedalās arī LSO un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”). Diriģenta Māra Sirmā interpretācijā skanēs jaunas, oriģinālas maestro dziesmu apdares komponistu Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras, Jēkaba Jančevska, Artura Maskata un Viļņa Šmīdberga aranžējumos korim un orķestrim.
23. martā plkst. 19 Kamerzālē – “Veltījums Pēterim Plakidim”. Programmā – meistaram tik tuvā Johanesa Brāmsa skaņdarbi, viņa leģendārais “Veltījums Brāmsam”, kā arī dažādu paaudžu latviešu komponistu – Imanta Zemzara, Gundegas Šmites, Līgas Celmas-Kursietes un Edgara Raginska – veltījumi Plakidim. Piedalās mecosoprāns Ieva Parša, čelliste Guna Šnē, pianiste Agnese Egliņa un klarnetists Egīls Šēfers, kā arī muzikologs Orests Silabriedis.
24. martā plkst. 18 – koncerts “Noslēgums. Nakarjakovs. Šimkus” (solisti – latviešu pianists Vestards Šimkus un krievu “trompešu Paganīni” Sergejs Nakarjakovs; programmā – Džordža Gēršvina Rapsodija blūza stilā un Otrā rapsodiju, kā arī Jozefa Haidna Pirmā čellkoncerta līdz šim nedzirdēts pārlikums trompetei).PUBLICITĀTES FOTO
Anita Meldere, “Vētras krasta ekspresija II.” 2017.
