Latvijā
Politika

NA: jānosaka datums “`čekas maisu” atvēršanai nākamgad 9


Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija Stūra mājā – bijušajā Valsts drošības komitejas jeb čekas ēkā.
Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija Stūra mājā – bijušajā Valsts drošības komitejas jeb čekas ēkā.
Foto – LETA

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) šodien valdes un frakcijas kopsēdē vienojās, ka likumā ir nepārprotami jānosaka datums no kura “čekas maisu” saturs jāpadara publiski pieejams.

Pēc partijas pārstāvju domām, tas nevar notikt vēlāk par nākamo gadu, aģentūrai LETA sacīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. “Tas ir jāatrisina nākamā gada laikā,” akcentēja politiķis. Viņaprāt, šāds regulējums ir jāpieņem pašreizējam parlamenta sasaukumam, bet par to, vai “čekas maisi” jāatver pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām, viedokļi ir atšķirīgi.

VL-TB/LNNK plāno uzrunāt koalīcijas partnerus, lai rastu atbalstu šādai idejai. Piemēram, 8.janvārī, VL-TB/LNNK plāno tikties ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani un Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Iepriekš koalīcijas partiju pārstāvji pauda, ka par šo ierosinājumu vēl būtu jādiskutē. Brigmanis iepriekš paudis, ka ir atvērts priekšlikumiem, ko izstrādātu profesionāļi. Pēc tam, kad dažādu jomu profesionāļi būs sagatavojuši savu piedāvājumu, ZZS par to būs atvērta diskusijām, norādīja ZZS frakcijas vadītājs.

“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka partijas valde par šo jautājumu vēl diskutēs. Viņš skaidroja, ka šis jautājums ir saistāms ar atbildīgās vēsturnieku komisijas darbu, kuram pašlaik nav pieejami nepieciešamie līdzekļi.

Kā ziņots, saskaņā ar komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera pārstāves, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāres Martas Starostinas vēstīto aģentūrai LETA, VDK zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai.

Kangeris atgādināja, ka komisija jau 2015.gada vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā esot jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī Satversmes aizsardzības birojā esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.

LA.lv