Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. decembris, 2015
Drukāt

Nelāgs komentārs: Atbildot uz Z. Turčinska komentāru “Nelāgs sākums” (17)

Personīgā arhīva fotoPersonīgā arhīva foto

Šā gada 17. decembra “Latvijas Avīzē” ir publicēts Latvijas vēstures institūta pētnieka Zigmāra Turčinska komentārs, kura autors “nevar saprast – smieties vai lamāties par VDK dokumentu izpētes komisijas zinātniskās izpratnes līmeni”.

Atsaucoties uz vienu, no konteksta izrautu, tīri informatīva rakstura materiālu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas interneta vietnē, Z. Turčinskis izdara tālejošu secinājumu, ka “komisija kopumā nav nolaidusies tik zemu, lai iepazītos ar līdzšinējiem Latvijas vēsturnieku publicētajiem darbiem par attiecīgo tēmu” un tādēļ nonākusi pie “aplamiem secinājumiem”. Tā kā tas ir noticis manis dēļ, jūtos atbildīgs un esmu spiests reaģēt.

Pirmkārt, Z. Turčinska pieminētais Zinātnieka ētikas kodekss, kura neievērošanā viņš apsūdz LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisiju, nepārprotami nosaka, ka “kritikā, diskusijās un polemikā zinātniekam (neatkarīgi no zinātniskā grāda un tituliem) jāievēro vienlīdzības princips, nepieļaujot personīgu attiecību kārtošanu un kritizējamās personas kariķēšanu”. Diemžēl Z. Turčinska komentārā pēdējā ir daudz vairāk nekā kritikas, diskusijas un polemikas, tādēļ šeit atbildu tikai uz to, ko Z. Turčinska komentārā manuprāt iespējams uzskatīt par kritiku.

Otrkārt, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas interneta vietnē atrodamais materiāls, kurš izraisījis Z. Turčinska sašutumu, ir tīri informatīvs, kurš paredzēts tikai tam, lai komisijas interneta vietnē vienkopus būtu atrodama informācija par VDK oficiālā nosaukuma izmaiņām laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam, kā arī šīs institūcijas bijušajiem vadītājiem. Nekādu secinājumu tajā nav vispār. Man nav ne zināms, ne arī saprotams kādēļ Z. Turčinskis šo informatīvo materiālu ir dēvē par “zinātnisko esenci” un “komisijas eksperta atzinumu” (lai gan attiecīgais materiāls ne uz ko tādu pat nepretendē).

Treškārt, materiāls, kuru Z. Turčinskis dēvē par “zinātnisko esenci” un par kuru viņš ir tā sašutis, tika ievietots LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas interneta vietnē aptuveni pirms pusotra mēneša. Ja tajā, pēc Z. Turčinska domām, ir sarakstīts tik daudz aplamību, tad kādēļ viņš visu šo laiku klusēja un nekādā veidā nedarīja savu viedokli zināmu komisijai? Un kādēļ šo viedokli Zigmārs Turčinskis un “Latvijas Avīze” publiskoja dienā, kad Liepājā notika LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas organizētā starptautiskā zinātniskā konference?

Ceturtkārt, 1940. gada 27. augusta “Valdības Vēstnesī” tik tiešām ir publicēta “Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas konstitūcija (pamatlikums)”, kā to norāda Z. Turčinskis savā komentārā. Taču aiz minētās konstitūcijas ir atrodams Latvijas PSR Augstākās Padomes 1940. gada 26. augusta sēdes atreferējums. Tajā minēts, ka V. Lācis iesniedz Augstākās padomes apspriešanai valdības sastāvu. Tajā par iekšlietu tautas komisāru minēts Alfons Noviks. Pēc tam minēts, ka LPSR Augstākā padome pieņem šo valdības sastāvu. Kādēļ minēto atreferējumu esmu pamanījis es, bet nav pamanījis Z. Turčinskis, tas man nav zināms.

Piektkārt, pilnībā piekrītu Z. Turčinskim, ka LPSR Valsts drošības tautas komisāra Šustina vārds bija Semjons. Taču tā laika LPSR presē viņš nereti tiek saukts par Sīmani, ko Z. Turčinskis nevar nezināt. Lai cilvēki “no malas” saprastu, ka presē atrodamais Semjons Šustins ir tas pats Sīmanis Šustins, es atļāvos sagatavotajā materiālā lietot šādu formulējumu: “Sīmanis [arī: Semjons] Šustins”. Var jau būt, ka Semjonu vajadzēja rakstīt pirmo. Taču vai šāds izteiksmes veids ir pamats tam, lai publiski paziņotu, ka es nezinu, kas ir LPSR NKGB “narkoms””? Arī paša Z. Turčinska pētījumos ir iespējams atrast diskutablus formulējumus, taču tas nekad nav bijis par iemeslu, lai es atļautos viņu publiski apvainot “elementāru zināšanu trūkumā”.

Sestkārt, Z. Turčinskis savā komentārā lieto tādus terminus, kā “Latvijas PSR NKVD” un “narkoms”. Publicistikā nereti ir sastopami gan šādi, gan arī dažādi citi termini Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta un tās vadītāja apzīmēšanai. 1940. gadā šīs institūcijas oficiālais nosaukums latviešu valodā bija “Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts”, bet krievu valodā “Народный комиссариат внутренних дел Латвийской ССР” (saīsināti: НКВД ЛССР). Tādēļ tieši šādi termini šīs institūcijas apzīmēšanai attiecīgajā valodā ir jālieto, turklāt, nejaucot tos kopā. Kāda iemesla dēļ Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta saīsinājumu Z. Turčinskis raksta vispirms minot “Latvijas PSR” latviešu valodā, savukārt pēc tam lieto krievu valodas saīsinājumu “NKVD”, turklāt ar latviešu valodas burtiem man nav zināms.

Septītkārt, atsauces uz Latvijas PSR oficiālajiem izdevumiem minētajā materiālā ir izmantotas apzināti, jo tieši no tiem iespējams uzzināt oficiālos (uzsveru: oficiālos) VDK nosaukumus latviešu valodā un to izmaiņas laika gaitā. Protams, tie nav vienīgie avoti, taču es neko tādu arī neapgalvoju. Nekādā veidā neesmu mēģinājis noliegt, ka faktiskos lēmumus par LPSR VDK oficiālo nosaukumu maiņu un šīs institūcijas vadītājiem pieņēma Maskavā. Kādā veidā no atsauces uz “Valdības Vēstnesi” Z. Turčinskis ir secinājis, ka es PSRS drošības dienestu neuzskatu par okupācijas režīma drošības dienestu, man nav saprotams.

Astotkārt, Z. Turčinska komentārs liecina, ka viņam nepatīk veids, kādā LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas interneta vietnē ir izklāstīta minētā informācija par VDK. Piekrītu, ka varbūt arī cits veids būtu piemērotāks un šo informāciju būtu nepieciešams izklāstīt savādāk, vai kā citādi uzlabot. Ja Z. Turčinskis tiešām vēlējās uzlabot šo materiālu, tad neapšaubāmi visefektīvākais veids būtu vērsties vai nu pie tieši G. Zelmeņa, kā šīs informācijas autora, vai arī pie komisijas vadības ar konkrētiem priekšlikumiem. Z. Turčinska izvēlētais veids, izmantojot publiskus apvainojumus presē, pilnīgi noteikti ir visgarākais veids un akadēmiskajā vidē, uz piederību kurai pretendē arī pats Z. Turčinskis, nepieņemams veids.

Ja Zigmārs Turčinskis vēlas uzskatīt Gintu Zelmeni par “diletantu un nekompetentu”, tad manis pēc viņš to var darīt arī turpmāk. Taču savā komentārā Z. Turčinskis, bez jebkāda pamata, ir publiski apšaubījis arī visas LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas kompetenci. Tādēļ, uzskatu, ka Zigmāra Turčinska pienākums ir publiski atvainoties komisijai.

No savas puses turpmāku publisku šā jautājuma apspriešanu ar Zigmāru Turčinski uzskatu par izbeigtu.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Zelmenim nav paškritikas un tas jau ož pēc “vienīgā pareizā viedokļa”. “Es esmu liels un pareizs, tāpēc
    man ar tādu Turčinski nekāda turpmāka publiska apspriešana nav vajadzīga!” Cilvēks nav pieradis, ka kāds viņam var kaut ko arī aizrādīt. Ir ieņemta smieklīga gaiļa poza un komentāri te lieki.

  2. Nekas tur nesanāks, čekisti ir ieņēmuši visas stratēģiskās pozīcijas un komandē parādi.

  3. vienreiz izpētiet 25 gados un nopublicējiet ( jā, finansējums tad beigsies)………..abi vienādi

  4. Process bija, jo vācu okupantiem neizdevās īstenot savus iecerētos plānus par latviešu tautas iznīcināšanu.
    Vācu okupanti Ostlandē nekādas vēlēšanas nerīkoja 1941.g. – un nekādus jau 4.maija deklarācijas 1990.g. nebūtu iespējams pieņemt:
    “LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS
    AUGSTĀKĀS PADOMES DEKLARĀCIJA
    Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu (..)
    Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:….( Sk. visu vietnē LIKUMI.LV)

  5. Zelmen, būtu labi, ja tu LPSRu sauktu par okupēto Latviju. Jo lietojot padomju terminoloģiju izklausās tā, ka neatkarīgās Latvijas valsts pāreja uz padomju Latviju bija dabisks un demokrātisks process, un nekādas okupācijas nebija.

    • Ja Tev kaut kas izklausās, būs vien Tev pašam jātiek ar savām problēmām galā. Priekš īpaši apdāvinātiem ir speciālas iestādes.

  6. Nu, atvēru periodika.lv, Valdības vēstneša 27.08.1940. numuru. Tur 4.lappusē melns uz balta rakstīts, ka par Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisāru tiek apstiprināts Alfons Noviks.
    Acīmredzot Turčinska kungam ir pavāji ar redzi. Un kā viņam ir ar veselo saprātu?

    • Citēju: “Balsojot par katru kandidātu atsevišķi, Latvijas PSR Augstākā padome vienbalsīgi pieņem Latvijas PSR Komisāru padomes priekšsēdētāja deputāta V. Lāča priekšlikumu par jaunās valdības sastāvu.”
      Priekšlikuma pieņemšana un valdības sastāva apstiprināšana nudien nav viens un tas pats. Pat, ja sēdes beigās “klātesošie piecēlušies nodzied Internacionāli”.

  7. Ar ko tā VDK izpētes komisija nodarbojas, ja cilvēks no malas (cik noprotu Turčinskis nav komisijas loceklis) ir pamanījis neprecizitātes, par kurām komentētājs sniedz ļoti bērnišķīgu taisnošanos?Tas izskatās pēc mēģinājuma novērst uzmanību no mērķa, ar kuru komisija tika izveidota – skaldīs matus meklēs utis utt., laiks iet, nauda nāk, muļļās kaut kādus terminus.
    Vai tad bez raksta autora tur neviena vēsturnieka nav tajā komisijā, kurš varēja rediģēt viņa rakstu, pamanīt novirzes un novērst to publicēšanu atklātībā? Vai varbūt nepamanīja tīšām?
    Izskatās, ka no šīs komisijas mēs lustrāciju nesagaidīsim. Skandāli un nesaprašanās tai jau ielikta šūpulī (neuzticību izraisīja jau tās tapšanas epopeja). Kas vispār ir šie cilvēki, kuriem uzticēts tik svarīgs pienākums?

    • Turčinski neuzaicināja darboties komisijā – tāda tā sāpe. Tādēļ viņš arī ņemās.

      • Nu, OK, bet vai Turčinska aizrādījumi ir nepatiesi? Galvenais jau ir fakti. Ja Turčinskis melo, tad vajag viņam aizbāzt muti.
        Bet, ja melo Zelmenis, tad no viņa jāprasa atbildība, jo viņš ir komisijas loceklis, kas pilda konkrētu uzdevumu un no viņa darba būs atkarīgs komisijas uzdevuma izpildes rezultāts.

  8. “ir tīri informatīvs” – informatīvi mētājamies ar greizu terminoloģiju. Kāda jēga no tādas informācijas, kas nav precīza? Sludinājumos tak norāda precīzu informāciju.
    Semjons vai Sīmanis… Ja runājam par kādu personu, tad kuru interesē, kā vakara ziņās informatīvi nosauc kādu personu? Protams, iesaukām vai kādiem latviskojumiem ir savs informatīvais raksturs. Tomēr Valsts nolīgtai personu grupai, kas sevi dēvē par ekspertiem tā neklātos darīt. It īpaši saistbā ar konkrēto tēmu. Tas nav skolas sacerējums, bet darba rezultāts, uz kuru iespējams atsauksies nākotnē. Matemātika, policija un vēsture (pat iepriekš piesauktie sludinājumi) parasti operē ar precīziem nosaukumiem un cipariem, lai nerastos sajukums un būtu saprotama lietu/notikumu secība.
    Piesiešanās transkripcijai šinī gadījumā jau sāk liecināt par argumentu trūkumu, jo šoreiz ir tas gadījums par informatīvo raksturu. Latviešu valodas burti nebūtu pieļaujami НКВД darbinieka apliecībā.

    P.S. Informatīvi ziņoju, ka manā vārdā (ari skolas laika iesaukā) nav neviena Z burta (arī pēc pases datiem). 🙂

    • Tā visa tāda matu skaldīšana ,mūsu tautietis Alksnis arī vārdā bija Jēkabs ,bet PSRS rakstīja Jakovs un tik varētu turpināt ,literatūrā raksta par Francijas karaļiem ,vienā vietā raksta Šarls,otrā Kārlis un citur pat Čārlzs ,Tāpat pie mums Ivanu Bargo dēvē par Jāni Briesmīgo karali Henrihu par Indriķi un tamlīdzīgi, Bizantiju par Vizantiju, Teofanu par Feofanu ,Žečpospoļitu par Rečpospoļitu

  9. Kursa biedrs (Zigmāra) Atbildēt

    Gint! Aizej un Zigmāram iedod bietē (akadēmiski, ne fiziski)…

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+