Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. marts, 2016
Drukāt

Skolu pametušie jaunieši vairāk uzsver mācību, nevis finansiālās problēmas

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Teju 50 miljoni eiro – tik liela ir summa, ko tuvāko gadu laikā plānots tērēt, lai skolas padarītu jauniešiem saistošākas un panāktu, ka aizvien mazāk jauniešu pamet mācības, neiegūstot vismaz vidējo un profesionālo izglītību.

Lauvas tiesa minētās summas – vairāk nekā 40 miljoni eiro – nāks no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, vēl 8,6 miljonus eiro problēmas risināšanai piešķirs no valsts budžeta. Kā tieši šī nauda tiks tērēta skolu pievilcības uzlabošanai, valdība lems nākamajā nedēļā. Taču jau martā pabeigts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtīts pētījums par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai. Tajā gan noskaidrots, kādi ir galvenie iemesli, kāpēc jaunieši nolemj neturpināt mācības, gan arī sniegti ieteikumi, kā problēmas risināt.

 

Neizglītoti bezdarbnieki

Pētnieki aptaujājuši gan skolu priekšlaicīgi pametušos jauniešus, gan tos, kuri uz laiku pārtraukuši izglītošanos. Kopumā intervēti 318 jaunieši. ES izpratnē priekšlaikus skolu pametušie jaunieši ir 18 līdz 24 gadu veci, ieguvuši tikai pamatizglītību vai pat to ne un neturpina mācības. Latvijā šādu jauniešu ir 12 procenti, kamēr ES kopumā – pat 14 procenti. Panākt, lai jaunieši mācās, ir viens no ES kopīgajiem mērķiem. 77 procenti pētnieku aptaujāto jauniešu ir pabeiguši 9. klasi, bet pārējie tik tālu nav tikuši. Starp pamatizglītību neieguvušajiem mācības visbiežāk pametuši 8. klasē, taču daži mācības nav turpinājuši jau 5. klasē. Visbiežāk skolu pamet 15 līdz 18 gadu vecumā.

Kādi bijuši galvenie iemesli, kāpēc pamesta skola? Visbiežāk – nav bijusi motivācija mācīties. Otrs biežāk minētais iemesls – vēlēšanās sākt strādāt, taču tajā pašā laikā 35 procentiem aptaujāto nav nekādas darba pieredzes. Lielākajā daļā gadījumu – 36 procenti – šādi jaunieši ir bezdarbnieki, bet 23 procenti skolu pametušo jauniešu ir fiziskā darba strādnieki. Savukārt no tiem, kuri strādā vai ir strādājuši, tikai mazākajai daļai ir pilnas slodzes darbs. Meiteņu vidū pat 55 procenti nav strādājušas – 37 procenti skolu pametušo meiteņu ir jaunās māmiņas un 31 procents teica, ka mācīties pārtraukušas grūtniecības vai laulību dēļ. Piecdesmit četri procenti skolu pametušo jauniešu atzīst, ka lēmums neturpināt izglītošanos bijis pareizs, bet 45 procenti secinājuši, ka tā tomēr nevajadzēja rīkoties, jo bez izglītības nevar atrast darbu, un daļa vēlētos atsākt mācības. Tādā gadījumā jaunieši visbiežāk vēlētos iegūt profesionālo izglītību, bet visretāk – augstāko izglītību. Savukārt tie, kuri nenožēlo skolas pamešanu, 38 procentos gadījumu norāda, ka neredz izglītībai jēgu. Lielākā daļa skolu priekšlaikus pametušo ne tikai neatsāk mācības skolā, bet neiesaistās arī citos izglītojošos pasākumos. Tie, kuri tomēr izglītojas, visbiežāk apmeklē dažādus kursus.

 

Visvairāk – Latgalē

Visbiežāk priekšlaicīgi skolu pamet zēni – arī no aptaujātajiem 59 procenti bija zēni. Vienīgi Rīgā meitenes nedaudz biežāk pamet skolu nekā zēni. Turklāt skolu priekšlaikus vienlīdz bieži pamet kā pilsētu, tā lauku jaunieši. Reģionu griezumā gan redzams, ka pat 39 procenti nepietiekami izglītoto jauniešu dzīvo Latgalē.

Novērots, ka liela daļa jauniešu, kuri nav pat pabeiguši pamatskolu – 61 procents –, nāk no ģimenēm, kurās dzīvo vismaz četras personas. Interesanti, ka lielākā daļa skolu priekšlaikus pametušo ir latvieši – 64 procenti. Tomēr pētnieki norāda, ka nebūtu jāsecina, ka latvieši izglītošanās ceļā sastopas ar lielākām problēmām nekā cittautieši – latviešu skolās esot vairāk, tāpēc arī šādi rezultāti.

Secināts, ka skolas pamešanas risks visbiežāk saistās tieši ar mācību darbu. Sociālās vides un veselības, kā arī ekonomiskie iemesli jauniešus spiež pamest skolu daudz retāk. Tomēr, sevišķi lemjot par skolu tīkla sakārtošanu, jāņem vērā, ka jaunieši minējuši arī šādus iemeslus mācību pārtraukšanai – skolas atrašanās pārāk tālu no dzīvesvietas un līdzekļu vai transporta trūkums, lai tur nokļūtu. Būtiski, ka, jautāti, kāds atbalsts būtu nepieciešams mācību atsākšanai, tikai piektā daļa atbildēja, ka vajadzīgs būtu finansiāls atbalsts. Tāpēc viens no svarīgākajiem darbiem, lai novērstu skolu priekšlaicīgu pamešanu, būtu izglītības satura un metožu pilnveide.

Būtu jāievieš arī priekšlaikus skolu pametušo riska jauniešu reģistrs. Tādējādi šos jauniešus varētu labāk pamanīt, kā arī noteikt, kādi ir biežākie iemesli izglītības neturpināšanai.

Pētnieku intervētie eksperti arī uzsvēruši, ka būtu jāsadarbojas gan valsts, gan pašvaldību iestādēm, lai kopā palīdzētu riska grupas jauniešiem.

Pētnieki secinājuši, ka 88 procenti priekšlaikus skolu pametušo jauniešu pēc mācību pārtraukšanas nav mainījuši dzīvesvietu, tātad viņiem būtu jābūt pašvaldības un attiecīgo dienestu redzeslokā gan tajā brīdī, kad viņiem radās grūtības skolā, gan tad, kad to pameta, gan vēlāk.

 

Viedoklis

Cik bieži un kāpēc mācības pamet jūsu vadītās skolas skolēni?

Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons: “Mums nav daudz tādu gadījumu. Ja jaunieši iet prom no skolas, vismaz tajā brīdī viņi mācības pavisam vēl nepamet, bet izvēlas tās turpināt mājmācībā vai arī dodas uz vakarskolu. Skolēniem, kuri aiziet no skolas, bieži ir uzvedības problēmas vai arī ir grūti tikt citiem līdzi mācībās. Parasti problēmas rodas ne jau veselības problēmu dēļ, bet gan tāpēc, ka trūkst motivācijas mācīties. Lai bērnus noturētu skolā ilgāk, mācībām jākļūst interesantākām, taču būtu vajadzīga arī kāda īpaša motivācijas programma. Pedagoģijas un psiholoģijas speciālistiem jāsniedz padomi skolām, lai mēs saprastu, kā panākt, ka skolēni aptver izglītības nozīmi.”

 

20160330201844_4383

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+