Mobilā versija
+14.9°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
2. marts, 2017
Drukāt

Neuzticas sistēmai: Iedzīvotājiem bažas, ka nesaņems visu pensijas apjomu (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Nodrošināt sev cienīgas vecumdienas traucē nepietekama informācija par pensijas kapitāla veidošanos, neuzticēšanās sistēmai un iespējai nākotnē saņemt uzkrāto pensijas kapitālu, kā arī nepietiekošs ienākumu līmenis, lai veidotu privātus uzkrājumus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

“Lai gan 2016. gadā līdz 35% pieauga to iedzīvotāju daļa, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, kā arī mazliet palielinājās kopējā iedzīvotāju pārliecība par nākotni, zināšanas par pensiju sistēmu kopumā un uzticēšanās tai paliek ļoti zemā līmenī. Turklāt joprojām vairāk nekā 30% strādājošo vecumdienās pakļauti nabadzības riskam, jo viņu pašreizējie ienākumi nevar nodrošināt pietiekošu pensijas apmēru,” aptaujas rezultātus komentē bankas pārstāve Kristīne Lomanovska.

95% aptaujāto atzīst, ka viņi nezina, cik liela summa ik mēnesi tiek iemaksāta viņu pensiju 2. līmeņa uzkrājumā un cik liels ir viņu kapitāla apmērs. Katrs ceturtais nezina savu pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldītāju, un 60% nezina, kādu plānu izvēlējušies. Ir izveidojusies situācija, ka informācijas nepieejamība rada nezināšanu, savukārt nezināšana rada nesapratni par pensiju 2. līmeņa kapitāla nozīmīgumu: strādājošie uzskata, ka šis uzkrājums veidos vien 5-7% no nākotnes pensijas, kaut gan realitātē tie ir 10-20%. Visbeidzot, 62% vispār netic, ka saņems visu pienākošos pensiju apjomu, kas veidojas no šodienas nodokļu maksājumiem un pensiju 2. līmeņa iemaksām.

Visbiežāk iedzīvotāji, sasniedzot pensijas vecumu, plāno turpināt strādāt vai paļaujas uz ģimenes atbalstu.

Analizējot aptaujas rezultātus, tika izrēķināta Baltijas iedzīvotāju gatavība pensijai. Latvijā gatavības indekss ir viszemākais starp Baltijas valstīm un veido vien 3,4 punktus no 10. Lietuvā radītais ir mazliet augstāks – 3,5 punkti, bet Igaunijā indekss ir visaugstākais – 3,8 punkti.

Aptauja veikta 2016. gada oktobrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS. Kopumā Baltijā tika aptaujāti 1500 strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Pensionāriem jāveido sava banka un sociālās iemaksas jānovirza savā bankā. Uz šo valsti nevar paļauties jo valsts nemitīgi no pensijām finansē visādus citus pabalstus, kas būtu jāfinansē no budžeta. Apmēram 1 miljards ir izņemts, kad viņi to atgriezīs.

  2. ko var iekraat no minimaalaas algas, kaada pensija, sajaa valstii pat nomirt nevar jo nav pat zaarka nauda iekraata

  3. Un kā tad būs ar Kalvīša nozagtajiem 200 milj. latiem no sociālā budžeta (bija nepieciešams savējiem izdalīt, jo pirms nākošajām vēlēšanām bija paredzēta dalīt Eiropas naudu, bet uz to varēja pretendēt tikai tādi, kam jau uzsākti projekti). Siciālajā budžetā bija uzkrājums 900 milj. latu. Kad tas un ne tikai tas tiks atgriezts sociālajā budžetā???

  4. Valsts jau pensijas nemaksā, bet privātās bankas, kur neviena banka nepieder valstij. Līdz ar to ir izveidota galēja krāpniecības sistēma, jo bankām uz penšiem uz…irst. Respektīvi – valsti un pensionārus krāpj un apkrāps bankas. Valsts neko nevar ne garantēt, ne mainīt – ja nu vienīgi izveidot nacionālo banku, kas pieder tautai.

    • Tāpēc negribu veidot iekrājumus bankā,zinot cik vnk viss noiet pa burbuli.Un tai pat laikā bagātie kļūst vēl bagātāki.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+