Nīderlandes karaliene Beatrikse aprīlī atteiksies no troņa 0

Nīderlandes karaliene Beatrikse, kas valstī valdījusi jau teju 33 gadus, 30. aprīlī atteiksies no troņa.

Kā pirmdien televīzijā pārraidītajā uzrunā skaidroja pati karaliene, viņa no troņa atteiksies sava dēla prinča Vilema Aleksandra labā. “Ar vislielāko pārliecību es 30. aprīlī nodošu troni savam dēlam princim Vilemam Aleksandram,” sacīja karaliene. Karalienei Beatriksei ceturtdien apritēs 75. gadskārta. Karaliene lēmumu nodot troni savam dēlam pamatoja gan ar drīzo dzimšanas dienu, gan ar šogad atzīmējamo monarhijas 200. gadadienu. Karaliene atzina, ka viņa jau vairākus gadus bija domājusi par atteikšanos no troņa, un uzsvēra, ka ir pienācis laiks dot iespēju jaunajai paaudzei. “Es atkāpjos, jo kalpošana valsts labā man ir par smagu, jo es uzskatu, ka atbildība par mūsu valsti būtu jānodod jaunajai paaudzei,” viņa sacīja.

Pēc karalienes Beatrikses ar uzrunu televīzijā uzstājās premjerministrs Marks Rute, kurš atzinīgi novērtēja karalienes darbu valsts labā. “Viņa vienmēr sevi visu veltījusi Nīderlandes sabiedrībai, bijusi redzama un apveltīta ar milzīgu enerģiju,” sacīja Rute. “Viņa kļuvusi par nīderlandiešu paraugu.” Rute arīdzan pauda pārliecību, ka princis Vilems Aleksandrs un “princese Maksima ir pilnībā sagatavoti šim uzdevumam”. “Viņi ar uzticību kalpos mūsu valstij,” uzsvēra premjerministrs.

Minējumi par karalienes gatavošanos atteikties no troņa izskanēja jau pirms Beatrikses 70. dzimšanas dienas svinībām. Nīderlandes karalienes pēdējā gadsimtā ieviesušas tradīciju noiet malā, dodot vietu jaunajai paaudzei. Karalienei Vilhelmīnai bija 67 gadi, kad viņa 1948. gadā pēc pusgadsimta atrašanās tronī nodeva varu savai meitai. Karaliene Juliāna atbrīvoja ceļu savai 42 gadus vecajai meitai Beatriksei savā 71. dzimšanas dienā 1980. gadā.

Beatriksei atsakoties no troņa, tiek pielikts punkts vairāk nekā 100 gadus ilgajai sieviešu valdīšanai Nīderlandē. 45 gadus vecais princis Vilems Aleksandrs kļūs par pirmo Nīderlandes karali kopš Vilema III, kurš valdīja līdz savai nāves dienai 1890. gadā. Sagaidāms, ka princis Vilems Aleksandrs tiks kronēts kā karalis Vilems IV un būs pirmais Nīderlandes karalis vairāk nekā gadsimta laikā pēc četrām karalienēm. Pēc jaunības uzdzīves, kad viņš iekļuva avīžu slejās ar savu mīlestību uz ātrām automašīnām un pievilcīgām sievietēm, Vilems Aleksandrs pēdējos gados radījis karalim piemērotāku tēlu, vadot ANO Ūdens un sanitārijas komisiju un strādājot Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā.

2002. gadā viņš apprecēja Argentīnas investīciju baņķieri Maksimu Sorregietu, izraisot pretrunīgu reakciju, jo viņas tēvs bija ministrs Argentīnas 1976.-1983. gada brutālās militārās diktatūras laikā. Taču Maksima kļuvusi populāra karaliskās ģimenes locekle. Karalienes Beatrikses vīrs Nīderlandes princis Klauss mūžībā aizgāja 2002. gadā 76 gadu vecumā. Pretēji savas mātes Juliānas neuzbāzīgajam valdīšanas stilam Beatrikse atteicās kļūt tikai par “lenšu griezēju” un lika uzrunāt sevi nevis “kundze”, bet “majestāte”. Pēc kāpšanas tronī viņa vienu no karaļu pilīm Hāgā pārveidoja par darba pili un rīkoja iknedēļas tikšanās ar premjerministriem, lai apspriestu valdības lietas. 2009. gadā veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka Beatriksi kā valsts galvu atzinīgi vērtē 85 procenti nīderlandiešu.

Kā Nīderlandes raidsabiedrībai atzina monarhijas eksperte Reinildisa van Dižujzena, karalienes paziņojums par atteikšanos no troņa bija “pilnībā negaidīts”. Monarham ir svarīga loma Nīderlandes politikā, jo viņš ieceļ tā dēvēto valdības veidotāju, kurš pēc vispārējām vēlēšanām izskata iespējas izveidot koalīcijas valdību un apstiprina rezultātu. Karalis vai karaliene arī paraksta likumus un vada Valsts Padomi, kas dod ieteikumus Nīderlandes valdībai likumdošanas jautājumos un ir valsts augstākā administratīvā tiesa. Kaut arī Beatriksi uzskata par vienkāršu, nopietnu un kārtību mīlošu karalieni, viņai 33 gados izdevies piešķirt monarhijai modernas, aktīvi strādājošas institūcijas veidolu.