×
Mobilā versija
Brīdinājums -16.0°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
28. janvāris, 2018
Drukāt

No LTV sabiedriskā pasūtījuma 2018.gadam izslēdz multimediju satura platformu mazākumtautībām (3)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Latvijas Televīzija (LTV) pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lūguma no sabiedriskā pasūtījuma 2018.gadam izslēgusi multimediju satura platformas mazākumtautībām darbības sākšanu, liecina NEPLP apstiprinātais LTV sabiedriskais pasūtījums 2018.gadam.

Pērn LTV izstrādāja Mazākumtautību multimediju satura platformas koncepciju un iesniedza to izskatīšanai NEPLP. Izvērtējot iespējamos platformas darbības modeļus un nepieciešamos resursus, LTV atrada iespēju sākt platformas darbību esošā satura budžeta ietvaros. Vienlaikus LTV sabiedriskā pasūtījuma dokumentā uzsvērts, ka platformas darbības uzsākšanai būtu nepieciešamas būtiskas investīcijas oriģinālsaturā LTV7 programmas konkurētspējas palielināšanai, jo pēc krievu valodas satura pārcelšanas uz interneta platformu, LTV7 oriģinālsatura apjoms kļūtu kritiski zems. Līdz ar to LTV7 koncepcijā iekļautais laika plāns paredzēja sākt minētās platformas darbību no 2018.gada rudens.

Tomēr, izskatot LTV priekšlikumu, NEPLP konstatēja vairākus riska faktorus platformas darbības uzsākšanai 2018.gadā, tādēļ tā lūdza LTV izslēgt Mazākumtautību multimediju satura platformas projektu no 2018.gada sabiedriskā pasūtījuma, lai varētu plānot tā uzsākšanu ne ātrāk par 2019.gadu.

Atbilstoši NEPLP lēmumam, 2018.gada pirmā pusgada laikā LTV vidēja termiņa stratēģijas ietvaros plānota LTV7 programmas attīstības redzējuma izstrāde, apstiprinot LTV7 kanāla pozicionējumu, satura attīstības plānu un plānotās mērķauditorijas sasniegšanas plānu kanāla pastāvēšanas mērķu sasniegšanai. Līdz ar to platformas un LTV7 attīstība NEPLP ieskatā jāskata kompleksi, ņemot vērā atbilstoši nepieciešamā finansējuma plānošanu oriģinālsatura radīšanai un jaunu projektu attīstīšanai programmā LTV7.

Tāpat NEPLP norādīja, ka nav veikta detalizēta mērķauditorijas izpēte un izstrādāta tās sasniegšanas stratēģija, lai gūtu pārliecību par nepieciešamā finansējuma pamatotību un LTV spēju sasniegt Mazākumtautību multimediju satura platformas koncepcijas projektā noteiktos mērķus.

NEPLP lēmumā teikts, ka LTV platformas izveidei valsts budžetā 2018.gadam iesniedza pieprasījumu papildu finansējumam 801 000 eiro apmērā, kas netika piešķirts. Padome uzsvēra, ka koncepcijas izskatīšanas laikā nebija pieņemts gala lēmums par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Līdz ar to LTV jāprecizē nepieciešamā finansējuma apjoms mērķa realizēšanai un jāveic tā pārplānošana.

Turklāt, ņemot vērā, ka netika arī piešķirts papildu finansējums 257 000 eiro apmērā no valsts budžeta 2018.gadam Latvijas simtgades svētku pasākumu translācijai 2018.gadā LTV programmā un “lsm.lv” interneta platformās, LTV nepieciešama papildu iekšējā resursu pārdale Latvijas valsts simtgades pasākumu atspoguļošanai. Līdz ar to NEPLP neguva pārliecību par LTV spēju attīstīt gan krievu multimediju platformu, gan LTV7 programmu kopumā, tādēļ no LTV sabiedriskā pasūtījuma plāna tika izslēgts pielikums par LTV multimediju satura platformas krievu valodā koncepciju.

Kā ziņots, NEPLP šā gada 11.janvārī apstiprināja sabiedrisko pasūtījumu 2018.gadam LTV un Latvijas Radio (LR). Sabiedriskā pasūtījuma realizēšanai nākamā gada valsts budžetā sabiedriskajiem medijiem atvēlēti vairāk nekā 23 miljoni eiro. LTV no valsts budžeta līdzekļiem saņems 14,84 miljonus eiro, bet LR – 8,358 miljonus eiro.

LTV, tostarp vienoto ziņu portālam “lsm.lv”, šogad paredzēti valsts budžeta līdzekļi kopumā par 1,046 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Vienlaikus NEPLP uzsvēra, ka pērn LTV saņēma vienreizējos piešķīrumus 1,506 miljonu eiro apmērā prioritārajiem pasākumiem un neparedzētajiem gadījumiem. Turpretī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad dotācija LR pieaugusi par 387 443 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kāpēc par krievu valodu rakstiet daudzskaitlī? Mazākumtautībām…

  2. Kuri tad ir Latvijā mazākumtautība? Ja paskatās, sanāk tikai lībieši ( līvi ) un čigāni ( romi ), kuriem nav savas valsts…Pārējie var atgriezties savās senču zemēs un tur deklarēt savas tiesības: runāt, dzirdēt un saprasties ar valsts varas orgāniem savā – dzimtajā valodā. Tā poļi Polijā, ebrēji Izraēlā, krievi Krievijā u.t.t. .

  3. Ļoti labi. Tāda krievu multimēdiju platforma nav vajadzīga vispār, arī 2019. gadā nē. Krieviem, ja viņi grib dzīvot Latvijā, ir obligāti jāzin latviešu valoda.

Draugiem Facebook Twitter Google+