Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. marts, 2015
Drukāt

Rīgas pils gotisko ciļņu noslēpumu minēs Čehijā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijai unikālo Rīgas pils gotisko ciļņu “Madonna ar bērnu” un “Mestrs Volters fon Pletenbergs” dolomīta paraugi nosūtīti analīzēm uz Kārļa Universitāti Prāgā. Rīgas pils restaurācijas metodiskās padomes priekšsēdētājs Valdis Platais cer, ka atbilde palīdzēs noteikt kaļķakmens izcelsmes vietu, bet tas palīdzēs atminēt, kur figūras izgatavotas.

“Īstenībā mēs nezinām vēl kompetentāku akmens restaurācijas vietu Eiropā,” čehu speciālistu varējumu slavē restaurators Platais. Kārļa Universitātes rīcībā ir plaša kaļķakmens paraugu datubāze no visas Eiropas, taču viņiem nav paraugu no Baltijas. Tātad, ja čehiem neizdosies atrast analoģijas savā datu bāzē, varēs puslīdz droši teikt, ka figūras izgatavotas no Sāmsalas dolomīta, jo Livonijas ordenim Sāmsalā bija raktuves, bet Latvija izslēdzama jau tagad, jo tāda sastāva kaļķakmens iegulas pie mums atrodas dziļumā, kādā figūru tapšanas laikā dolomītu vēl neieguva. Savukārt, ja viens vai abi ciļņi būs no Centrāleiropas dolomīta, čehu speciālisti varēs precīzi pateikt, no kurienes tas nācis. Atbilde palīdzēs noteikt datējumu, izdarīt tālākos secinājumus.

Abi vēsturiskie ciļņi no nišas virs Rīgas pils konventa vārtiem tika izņemti un nodoti restaurācijai 10. martā. Paredzēts, ka oriģinālus pēc atjaunošanas pārvietos uz saudzīgāku mikrovidi Rīgas pils iekštelpās un nākotnē tie būs publiski apskatāmi. Apmeklētājiem slēgtajā pils daļā, kas domāta Valsts prezidentam, vietā uzstādīs ciļņu kopijas. Pēc noņemšanas nekas tāds, kas varētu pavēstīt ko vairāk par figūru vēsturi, gan nav atklājies, kaut gan cerības atrast kādu meistara zīmi restaurācijas gaitā vēl neesot atmestas. Noskaidrots, ka abi ciļņi nišā virs vārtiem ielikti sasteigti, iespējams vienlaikus vai ar dažu dienu starpību. Vai tas noticis pils pārbūves laikā 18. gadsimtā vai kādā citā laikā, arī vēl nevar noteikt. Pēc Platā teiktā, droši par abiem tēliem var teikt tikai to, ka figūru tagadējā atrašanās vieta tām nav pirmā. Restaurators sliecas domāt, ka ievērojamā karotāja un diplomāta Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1450 – 1535) figūra akmenī izkalta tepat Rīgā vai Latvijā, savukārt Madonnas cilni kā universālu reliģisko atribūtu varēja atvest no citurienes. Viduslaikos dažādu celtniecības dekoratīvo elementu, konsoļu, portālu, figūru iegādāšanās citur nebija nekas neparasts.

Provizoriskā apskate liecina, ka Pletenberga cilnis ir tikai dabiski novecojis, savukārt Sv. Marijas cilnis jau atrodas sairšanas procesā un senatnē vairākkārt labots, kas apliecina abu figūru atšķirīgo vecumu, lai gan uz abām ir gada skaitlis “1515”. Par vecumu dažādību tāpat liecina krāsas slāņu skaita atšķirības Sv. Marijas un Pletenberga figūrām. Ja tās būtu gatavotas vienā laikā, arī slāņu skaits būtu aptuveni vienāds, taču pirmajai figūrai tas ir krietni lielāks nekā otrajai. Madonnas cilnis ir vairāk traumēts, tam ir sen izdarīti labojumi, kas turklāt nav paveicami, ja cilnis atrodas iemūrēts sienā. “Mani nepārsteigtu, ja Sv. Marija izrādītos saglabājusies no iepriekšējās Rīgas pils, kuru rīdzinieki nojauca 15. gadsimta beigās,” norādīja Valdis Platais.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+