Mobilā versija
-0.4°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Otrdiena, 24. oktobris, 2017
28. februāris, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Krievzemes tradīcijas nemuitotas iekļūst Latvijā (22)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

Kopš dzīvojam neatkarībā, vajadzēja iet mazumā mantotām ieražām no laika, kad Latvija bija okupēta valsts un Baltijas kara apgabala štābs. Nu, jārēšanās ar Ļeņina dzimšandienu vai lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 100. gadskārtu paliek par tādiem kā partizānu svētkiem, kurus ar šņabja pudeles iztukšošanu puspagrabos, nevis laukumos atzīmē deputāti brāļi Rubiki un līdz nāvei nelokāmi komunisti. Taču citas atrakcijas nebūt nav iekonservējušās un muzejiskas. Kooperējoties ar “krievu pasaulē” pieņemtām tradīcijām, tās nemuitotas iekļūst pār Latvijas robežu un piedzīvo pat augšāmcelšanos. Kā uzcītīgā katolismā Aglonā svētī Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu, tā pareizticīgie pagājšnedēļ nosvinējušies Masļeņicu un paralēli Vīriešdienu, kaut tika savlaicīgi brīdināti, ka pārmērīga alkohola lietošana dvēseli attālina no Dieva. Un tie – salīdzinot ar 23. februārim sapāroto 8. martu – ir vēl tikai mazbudžeta iesildīšanās svētki!

Lai pat pret svinēšanām aizspriedumains, neiecietīgs ņerga nejustos neiesaistīts bliņu izēšanās nedēļā, Latvijas pašvaldības rīkoja plašas, estrādiskas brīvdabas Masļeņicu saiešanas, un vadošie traktiernieki vīkšīja kulinārijas meistarklases. Bodnieki par godu Vīriešu dienai iespieda reklāmizdevumus, un tas atmaksājās ar brangas peļņas izvilkšanu no vājā dzimuma maciņiem. Brīvajai presei nosūdzēja konditoreju par saldenās svētku sajūtas saetiķošanu ar šausmīgu servisu, kad sieviešu pasūtīto kūku izmaitāja ar kirilicā kļūdainu garnējumu “Musu atrajiem viriškiem”. Fui, nemāk krieviski.

Pārnacionālai ziemas promraidīšanai un pavasara sveikšanai ir vietējais analogs, sentēvu Meteņi. Nevarēja pārlieku manīt, ka pilsētu galvas vedinātu izvizināt ķekatniekus ragavās pa ielām un iet čigānos. Skaidrs, slāvi mīl jautrību un izpriecas, latvieši ir mājās sēdētāju tauta. Tāpēc pirmdiena krieviem grūta diena, latviešiem nē. Uzkrītoši, ka veikalnieki izpārdošanām arvien piekabinās klāt Sieviešu vai sirsniņdienas tradīcijas, kas nav nekur reģistrētas latvju gadskārtu ritos un godos, un varbūt pat paldies, ka komersanti neizmanto savu iedzīvošanās māku pret nabaga reņģēdājiem.

Krievijā katra sarkana kalendāra lapiņa ir iemesls notiesāt un izdzert visu kvantumu, kas saražots importa pārtikas preču aizvietošanas pro­grammas ietvaros. 23. februārī cilvēks ieklausās propagandas ērģeļu varenākā skanējumā, kļūst domīgs, ko vēl varētu atbrīvot un kam nest mieru. Bet arī Latvijā ir liela agrākās padomju armijas dienas svinētāju bāze. Šeit iemājojušie bijušie palkavnieki, poļitruki un komsorgi, oficieri ar sievām, nepilsoņi apauguši biezu ādu, ka kādam svoločam ir fobija pret uztieptām atzīmēšanām.

Svētki taču ir jauki, un ja vēl godam izdevušās pankūkas! Arī krievos dienējušie letiņi nerauc degunu, jo sarkanarmijā aizgāja kā puikas, bet pēc pāris mūža gadiem atgriezās kā ūsaini, dzīvības briesmās nesatricināmi seržanti, medaļoti par deviņu blokādes loku pārraušanu vai ienaidnieka ģenerāļa gūstīšanu. Par to jāpaceļ glāzīte, jāuzkož darba kolektīva dāmīšu sasmērētās maizītes, jālaižas bugivugi un jānoslēdz ballīte, triecienā ieņemot neieņemamo cietoksni – Natašu no grāmatvedības.

Tomēr Vīriešdiena nav gluži nevainīga kaila apolona ķermeņa vai falliskā simbola pielūgsmes bakhanālija. Ka 23. februārim ir ideoloģiska noslodze, ievērojis režisors Streičs, 
aicinādams neupurēt svešiem dieviem un nepiedalīties ievazātos sarīkojumos, ja ir pašiem savi valsts svētki. “Uzvarētāju” svinības vainagosies ar gājienu 9. maijā pie Okupācijas pieminekļa. Kazi, citugad Streičam sekos citi viedokļu līderi, politikas veidotāji ar zibakciju – rekur biju krievu armijā štābskapitāns, bet 23. februāri nesvinu. Jo to ilggadēji svinējuši kā tās armijas dienu, kura iznīcināja brīvu Latviju un nesa posta gadus.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Grāmatvedi sauca par Viju nevis Natašu, un nekāds dižais cietoksnis tā nebija, tikai tāds neliels tiltiņš…

  2. Priekšpilsētas tumsoņa Atbildēt

    Ko var ņemties? Vai tiešām cita nav ko darīt, kā kult tukšu!? Ja nav par ko rakstīt, tad ej sievai palīgā traukus nomazgāt!
    Kāpēc neviens necepās par helovīnu jandāliņu rudenī, kas arī ir ievazāti svētki, tikai no otras debesspuses? Kurpretī ir mūsu pašu veļu laiks, kad jāpdzīvo klusi un jāpamielo aizgājušo dvēseles!? Nu ja tie krievu svētki tik ļoti tracina, tak papasiet tēvoča Sema karakalpiem, lai izķer tos krievus, satupina vagonos un aizsūta Putnam, un būs reiz miers! Tikai arī grabēt vairs nebūs par ko. Ko ta ēdīs?

  3. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Dzīvoju Valmierā- vienā no vislatviskākajām pilsētām, taču
    1. Tirgus alusbārā bija salasījušies, kā viņi paši teica, Valmieras īstākie veči, dažādos gados dienējuši (nezinu gan vai visi?), nu jau vismaz ap 50 gadiem veci onkas. Nekad nedomāju, ka Valmierā ir tik daudz latviski nerunājošo! Pāris stundu laikā kompānija bija pilngatavībā. No svētkiem gan tur nekā nebija, tikai alkohols un bravūra. Jāatzīmē, ka ar šo bacili pamazām tiek indēta arī nākamā paaudze, jo pamanīju dažus jaunus cilvēkus ar pretējā dzimuma partnerēm. Nez, ko viņi svinēja?
    2. Vidzemes reklāmas avīzes redaktore (Liepiņa vai Lapiņa?) savā redaktora slejā ar sajūsmu raksta, ka labi gan, ka ir tāda armijas diena! To svin vīrieši, un sievietes nu var pateikties saviem mīļajiem par….? Un šī tradīcija ir jāatbalsta, jāattīsta un jāpopularizē(?).
    Neesmu politiķis, taču domāju, ka kundzei būtu jāatstāj iesildītais redaktores krēsls, jo avīze, kas ir reklāmas izdevums, jaucas politikā un proponē valsts politikai gluži pretēju nostāju.

  4. Muļķa Mazpisāns ("Ontūns") Atbildēt

    Kas tur ir par mistēriju?
    Atjaunosim impēriju.
    Pūķins būs mūs’ jaunais cars,
    Bet latviets tikai zemi ars.
    Gudrības mums nāks no krieva –
    Kas par to, ka viena rieva?
    Vajag mums tik sekot prast
    Un tam Vaņkam laizīt ast’.

  5. pie la-vīzes masmēdekļa administratīvās SILES lopiski truli parazitējošo kriminālnoziedznieku zināšanai Atbildēt

    > pie la-vīzes masmēdekļa administratīvās SILES lopiski truli parazitējošajiem kriminālnoziedzniekiem
    .
    PRETLIKUMĪGA CENZŪRA smird, la.lv administratīvie “locekļi”. Tieši tāpat, kā šo kriminālrecidīvo noziegumu piekopjošie “lielākie kretīni”. Galvenokārt – tāpēc, ka šajā pašreizējā “tiesiskajā valstī” CENZŪRA IR AIZLIEGTA un neizbēgami TIEK SODĪTA SASKAŅĀ AR LIKUMU!!!

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. CENZŪRA ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

    Un, arī: “Cilvēkam galva ir paredzēta galvenokārt domāšanai – NEVIS tikai kā plauktiņš cepurei / pakaramais lakatiņam, vai arī priekš tam, lai putni rumpi nepiegāna.”

  6. Jēkabpilī masļeņicu svinēja uz velna paraušanu. Viss pasākums krievu valodā. Vēl to salmu bābu sadedzināja pilsētas centrā. Domāju,ka ugunsdzēsējiem un valsts valodas centram vajadzētu stādīt protokolus par šādiem pārkāpumiem.Jēkabpilī jau Meteņus neatzīmē, – tikai masļeņicu. Tāda ir Domes nostāja. Kā apriebušies tie visi svētki-masļeņicas, armijas diena, 9.maijs, 8.marts.

  7. Nu,nu !!!!! Toreiz bija okupacija ,bet tagad kas notikas ,ka pus Latvijas ir prom ! Svesi onkuli lemj kas ir draugi un kas ienaidnieki Latvijai ,ko razot un ka dzivot ! Svesiniekiem pieder viss bizness .Uh ,cik jauki !!!! Bernus Latvija driz vien vares uz “PIRKSTIEM PARSKAITIT”! Uh ,viss ir jauki !!!! Cilvekus ,kuri dzivo ar naidu sevi ,var tikai pazelot .Vini sevi sagrauj no ieksas un ar tadiem ir gruti blakus dzivot .

  8. Tautiskās tradīcijas ir skaistas , lai tās svinētu, jābūt kulturālam cilvēkam. Armijas diena ir aizejoša parādība , tai ir nozīme tikai pašiem dienējušajiem.
    Mūsu pašu tradīcijas ir stipras , dabā sakņojušās , izkoptas. Esam bagāti , turamies!

  9. Apspiestā Nataša(vai Kristina) lakotos nadziņos vergo grāmatvedībā,
    bet apspiedēja Ilga(vai Gundega) gumijniekos izklaidējas fermā…

  10. P.S.
    Es arī biju Sarkanās Armijas kapteinis. Turklāt pilns kapteinis. Rezerves. Bet svinējis neesmu nekad.
    P.P.S. Un nav ko uzklupt masļeņicai. Tie ir tie paši mūsu (baltu) Meteņi. Kurus pārņēma slāvu /sklovēnu iekarotāji.

  11. Kāda armija, tādi svētki. Jo tajā dienā vispār nebija ko svinēt. Otrādi – tā bij liela kauna diena karotājiem (sarkanajiem) . Jo sarkanā fronte pret vāciem bij sabrukusi. Un slavenais komandieris Žeļezņakovs (ja atmiņa neviļ) ar visu savu bruņuvilcienu aizmuka no frontes kamēr atjēdzās tikai Saratovā. Un nekādu strādnieku vienību nebija vispār. Bet Pēterpils fronte apstājās. Jo arī vāciem armija bruka; viņi nebija spējīgi ne tikai iet tālāk uz Pēterpili ,bet arī pār lūpu p.ārspļaut.
    Vēsture varēja būt citādāka.
    Tāpat kā pie Maskavas 41.gadā. Ceļš bija vaļā. Tikai nebija kam iet.

  12. Nekādi nevaru saprast, kāpēc mani komentāri vienmēr iestrēgst, vai cenzūra pielabo, vai kā?

  13. Redz, Egīl, tās aizrobežu tradīcijas jau nav nemaz tik aizrobežainas. Tos ar sajūsmu piekopj letiņi, kuru prātiņus vēl aizvien tur savās važās pirmsatmodas jaukumi. Un lai arī cik smieklīgi tas neizklausītos, tad vienīgais ,kas atgādināja tautai par tādu svētku dienu kā 23. februāris, bija dižais mākslinieks Streičs. Un tā katru gadu kāds jampampiņš vai mūsu izcilības cenšas nepieļaut, ka tautai iet zudumā padomijas mantojuma svētki. Apsveicama uzmanība pret pagātnes mantojumu. Un kā tu tādu Streiču muitosi, jo tūdaļ pacelsies tāds Līcītis, kas bļaus pa visu Latviju – atdodiet Streičam brīvību. Ļoti tālredzīga politika.

  14. Skarbi, bet patiesi! Paldies!

  15. egil kura stabulē tu pūt? nekjer krenki! vai maz apjēdz kas ir maslenica?ko?

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Trīs lietas, kas jāizdara vīrietim

Latvijas lielāko pelnītāju vidū šogad pirmo reizi iekļuvis bijušā politiķa Aināra Šlesera dēls Edvards, ar nopelnītiem 10,787 miljoniem eiro sarakstā ierindojoties 6. vietā. Šis fakts publicēts žurnālā “100 Latvijas lielākie pelnītāji”. Lielā pelnītāja godu E. Šleseram sarūpējusi SIA “Regma 1”, kurā viņam pieder 70% kapitāldaļu. Pārējie 30% pieder bijušajam politiķim, viesnīcā “Rīdzene” noklausīto sarunu varonim Aināram Šleseram, viņa sievai un otram dēlam.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+