Latvijā
Sabiedrība

Krievijas lidmašīnas slapstās gar robežām. Kas notiktu, ja tās ielidotu Baltijas gaisa telpā? 10


Ungārijas kontingenta komandieris pulkvežleitnants Tamāšs Fekete uzsver, ka darbs Baltijas gaisa telpā ir mierīgs. Tomēr 15 reizes kopš septembra sākuma Ungārijas piloti devušies pārtvert Krievijas lidmašīnas, kuras lidojušas tuvu Baltijas valstu gaisa telpai.
Ungārijas kontingenta komandieris pulkvežleitnants Tamāšs Fekete uzsver, ka darbs Baltijas gaisa telpā ir mierīgs. Tomēr 15 reizes kopš septembra sākuma Ungārijas piloti devušies pārtvert Krievijas lidmašīnas, kuras lidojušas tuvu Baltijas valstu gaisa telpai.
Foto – Gatis Dieziņš/sargs.lv

Kas notiktu, ja Baltijas gaisa telpā ielidotu kāda Krievijas lidmašīna? Nesen Turcijas pierobežā šāds incidents beidzās ar to, ka Krievijas iznīcinātājs “Su-24” tika notriekts, uz ko Maskava reaģēja ļoti asi. Pie mums, visticamāk, situāciju mēģinātu atrisināt, eskortējot pārkāpēju ārpus Baltijas gaisa telpas.

Uzdevumus saņem no komandcentra Vācijā

Pašlaik Baltijas gaisa telpu sargā gan Ungārijas gaisa spēku lidmašīnas, kuras bāzējušās Šauļu bāzē Lietuvā, gan Vācijas lidmašīnas, kuras dislocētas Emari bāzē Igaunijā. Šonedēļ viesojos Šauļu gaisa spēku bāzē, kur jautājumu par iespējamo rīcību, reaģējot uz Krievijas lidmašīnām, uzdevu Ungārijas misijas vadītājam Šauļos pulkvežleitnantam Tamāšam Feketem. “Mums ir jāpārtver svešas lidmašīnas, jāveic vizuālā identifikācija un jālido “ēnas pozīcijā”. Mēs nevaram lietot ieročus, to varam darīt tikai pašaizsardzībai. Mūsu uzdevums ir pavadīt svešas lidmašīnas ārpus Baltijas gaisa telpas. Visus norādījumus saņemam no komandcentra Vācijā,” skaidroja T. Fekete. Viņš atzīst, ka misija noris samērā mierīgi, jo kopš 1. septembra tikai 15 reižu Ungārijas pilotiem bijis jāpaceļas gaisā, lai pārtvertu Krievijas lidmašīnas, kuras lidojušas Baltijas valstu robežu tuvumā. Viņš gan piebilst, ka iepriekš misiju pildījušās Norvēģijas gaisa spēku lidmašīnas pacēlušās gaisā vidēji sešas reizes dienā, lai reaģētu uz dažādiem incidentiem. Ungāriem šādas situācijas esot sešas reizes mēnesī.

Galerijas nosaukums

Pērn Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas Latvijas robežai pietuvojušās 200 reižu, bet Krievijas militārie kuģi – 50 reižu. Sevišķi “karsts” laikposms Baltijas gaisa telpas patrulēšanā bijis pagājušā gada vasarā, kad astoņu nedēļu laikā NATO lidmašīnas veikušas 50 kaujas lidojumus Baltijas gaisa telpā, lai novērstu iespējamos pārkāpumus. Šādu Krievijas bruņoto spēku aktivitāti analītiķi saistīja ar biežajām kaimiņvalsts mācībām un situāciju Ukrainā. Šovasar intervijā “LA” aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzina: “Mēs arī vērojam, kādas Krievijas lidmašīnas lido gar mūsu robežām, un to veic arī mūsu sabiedrotie, kas patrulē Baltijas gaisa telpā. Kādreiz Krievijas pilotiem nebija raksturīgs lidot ar izslēgtiem atbildētājiem, bet tagad tas notiek, apdraudot arī civilo aviāciju. Tās ir dažādas lidmašīnas – izlūku, stratēģiskie bumbvedēji un iznīcinātāji.”

Krieviju šobrīd interesē Sīrija

Pēc sarunām ar Ungārijas gaisa spēku pārstāvjiem var izdarīt secinājumus, ka Krievijas interese par Baltijas gaisa telpu ir sarukusi, un, iespējams, nav resursu, lai “kaitinātu” baltiešus un NATO, jo Krievija savus gaisa spēku resursus izmanto karadarbībā Sīrijā.

Ungārijas gaisa spēki ar četrām “JAS Gripen 39” lidmašīnām Baltijas gaisa telpas patrulēšanu veic no Šauļu gaisa spēku bāzes Zokņos. Kontingenta vadītājs Ungārijas gaisa spēku pulkvežleitnants T. Fekete izsaka savu pieņēmumu: “Mans personiskais viedoklis – šāda situācija ir Sīrijā notiekošā konflikta dēļ.” Jautāts, vai Krievijas īstenotās Sīrijas kampaņas 
dēļ Krievijai Baltijas val­-
stis kļuvušas “garlaicīgas”, ­
T. Fekete teic, ka, iespējams, tas tā arī esot. Krievijas lidmašīnas lielākoties lidojot virs starptautiskajiem ūdeņiem un tikai retas reizes mazliet ielidojot Baltijas gaisa telpā. Misijas vadītājs stāsta, ka tikai divas reizes pārtverti Krievijas iznīcinātāji, kuri lidojuši bez bruņojuma, turklāt pārējās reizēs pārtvertie lidaparāti bijušas militārās transporta un kravas lidmašīnas. Situācijas esot dažādas – reizēm Krievijas lidmašīnas lidojot ir izslēgušas transponderus, tomēr Krievijas pilotu rīcība gaisā neesot agresīva. Ziņas par Krievijas lidmašīnu tuvošanos Baltijas valstu gaisa telpai pienākot no komandcentra Vācijā un Karmēlavas militārā radara Lietuvā. Parasti Krievijas lidmašīnas dodas no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu un atpakaļ. NATO gaisa spēkiem nākoties “stāvēt rindā” uz Krievijas lidmašīnu pārtveršanu, jo iepriekš to paspējuši izdarīt NATO partnervalstu – Zviedrijas un Somijas – gaisa spēki un šajos gadījumos pēdējās pārtveršanā iesaistās NATO lidmašīnas.

Ungārijas debesis – mierīgākas

Ungārijas gaisa spēki veic arī savas valsts un Slovēnijas gaisa telpas patrulēšanu, taču šī misija esot mierīgāka nekā Baltijā, jo nav jāpārtver Krievijas gaisa kuģi. Tur darīšana vairāk esot ar pasažieru lidmašīnām, kas nomaldījušās, bet ne ar militāriem gaisa kuģiem. T. Fekete atzīst, ka Baltijas gaisa patrulēšanas misijā viņš un pārējie piloti gūst neatsveramu pieredzi.

Bāzē ir izvietotas četras “JAS Gripen 39” lidmašīnas, kuras ražotas Zviedrijā un spēj attīstīt 2204 km/h maksimālo ātrumu, divreiz pārsniedzot skaņas ātrumu. Divas no tām ir gatavībā veikt svešu lidmašīnu pārtveršanu un mācību lidojumus, bet divas bāzes angāros atrodas rezervē. Kopumā uz misijas laiku bāzē ir dislocēts vairāk nekā 80 cilvēku liels Ungārijas militārais kontingents. Baltijas gaisa telpas patrulēšanu NATO veic arī no Emari bāzes Igaunijā, kur pašlaik ir izvietotas Vācijas gaisa spēku lidmašīnas “Eurofighter Typhoon”. Ungārijas iznīcinātāji lielākoties rūpējas par Latvijas un Lietuvas gaisa telpu, tomēr esot gadījumi, kad misijas tiek veiktas arī Igaunijā, par kuru vairāk rūpes uzņemoties Vācijas gaisa spēku lidmašīnas.

Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju NATO valstu gaisa spēki īsteno kopš Latvijas iestāšanās NATO 2004. gada pavasarī. Patruļas Baltijas gaisa telpā veikušas Beļģijas, Kanādas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Ungārijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un ASV gaisa spēku lidmašīnas.

LA.lv