Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. aprīlis, 2012
Drukāt

Novada slimnīca atrod savu nišu

madona_vs_14

“Esam viens no lielākajiem endoprotezēšanas centriem ārpus Rīgas. Pagājušajā gadā mūsu slimnīcā veiktas 220 operācijas, no tām 31 par pilnu maksu,” stāsta SIA “Madonas slimnīca” valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars. 


Pirms desmit gadiem traumatologs ortopēds Imants Stradiņš sāka gūžas endoprotezēšanas operācijas, izveidojot spēcīgu vietējo speciālistu komandu, bet traumatologs Andrejs Mednieks ceļu uz Madonas slimnīcu katru dienu mēro no Gulbenes. Kamēr daudzas lokālās slimnīcas sūdzas par anesteziologu trūkumu, Madonas slimnīcā strādā četri vietējie speciālisti un viens ārsts no Gulbenes.

Šobrīd Madonas slimnīcā dienas stacionārā tiek veiktas ceļa locītavu artroskopijas, pēdas kaulu deformācijas, savilkto pirkstu deformācijas ārstēšana, nervu kanālu operācijas un citas pieprasītas ortopēdiskas operācijas, bet stacionāri arī gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijas (ceļa operācijas – jau 200), izmantojot mūsdienīgu kinemātiskās navigācijas iekārtu, kas ļauj katra pacienta locītavas un kaulu stāvokli izvērtēt ļoti precīzi.

Pacientu vidū ir ne tikai novada, bet arī Cēsu, Alūksnes, Balvu, Jēkabpils un pat Rīgas iedzīvotāji.

“Lai gan veicam vaļējās pleca locītavas operācijas, sapņojam par to, ka varētu apgūt arī pleca artroskopiju. To varētu izdarīt ambulatori – dienas stacionārā,” nākotnes plānus atklāj traumatologs ortopēds I. Stradiņš. Ķirurgu “dienišķā maize” ir dažādu lūzumu operatīva ārstēšana, bet liela darba daļa ir lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas, kurās pērn Madonas slimnīca ierindojās trešajā vietā aiz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un Rīgas 2. slimnīcas. Pavisam Latvijā endoprotezēšanu veic 13 ārstniecības iestādēs.

 

Spētu darīt 
trīsreiz vairāk

Pagājušajā gadā ievērojama daļa pilnībā vai daļēji apmaksātai endoprotezēšanai par valsts naudu tika iegūta no sociālā spilvena līdzekļiem. Piemēram, locītavu endoprotezēšana tika veikta 88 trūcīgajām un maznodrošinātajām personām. Madonas slimnīca bija pirmajā vietā starp valsts slimnīcām šo līdzekļu apguvē (18% no kopējā Nacionālā veselības dienesta iedalītā finansējuma).

Diemžēl 2012. gadā trūcīgie pacienti šīs operācijas gaida kopējā rindā, valsts apmaksā tikai pacienta iemaksu, bet par Nacionālā veselības dienesta (NVD) piešķirto naudu var veikt tikai 100 endoprotezēšanas operācijas, lai gan Madonas traumatologu ortopēdu komanda gadā spētu izoperēt trīsreiz vairāk pacientu.

Šobrīd slimnīcā rindā uz valsts apmaksātu lielo locītavu endoprotezēšanu gaida 1021 pacients.

Madonas slimnīcā darbojas arī ārstu konsilijs, kas lemj par endoprotezēšanu steidzamības kārtā un ārpus parastās gaidīšanas rindas. Piemēram, pērn šāda operācija bija nepieciešama 30 pacientiem. Visbiežāk tie ir gados jauni cilvēki, kuriem slimība progresē ļoti strauji un kuriem nepieciešamas dārgās (bezcementa) endoprotēzes. Šīm operācijām valsts papildu naudu nepiešķir, tādēļ pārējo pacientu protezēšanai atvēlētie jau tā niecīgie līdzekļi sarūk un gaidīšanas rinda kļūst arvien garāka.

 

“Lai par piešķirtajiem līdzekļiem varētu izoperēt pēc iespējas vairāk pacientu, šobrīd pārsvarā apkalpojam tos pacientus, kas reģistrēti rindā uz 50% apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un pusi summas – apmēram deviņus simtus latu – par operāciju maksā paši,” skaidro I. Stradiņš.

 

Pacientiem ir iespēja slēgt līgumu ar SIA “Madonas slimnīca”, lai maksātu par veikto endoprotezēšanas operāciju pa daļām. Arī pašvaldības cenšas palīdzēt. Beidzamajos gados apmēram trešā daļa endoprotezēšanas operāciju tiek veiktas par pilnu maksu. Piemēram, operācija ar gūžas cementējamo endoprotēzi Madonas slimnīcā pacientam izmaksā Ls 1560, ar bezcementa – Ls 2100, tikpat jāmaksā arī par ceļa locītavas operāciju.

 

Grūtības 
plānot darbu

Madonas slimnīcas vadītājs B. Kokars neslēpj sarūgtinājumu par neatbilstību starp NVD plānoto un reālo pacientu skaitu, kam bijusi nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Līgumā paredzētā 3781 pacienta vietā pērn slimnīcā ārstēti 5076 pacienti par valsts finansējumu un 1341 sociālā groza finansējuma pacients. Slimnīcai pērn nācās ciest zaudējumus, ne vien pārstrādājot līgumā noteikto summu par 281 000 
latu, bet arī vairāk nekā 
300 000 latu, kas, taupīgi dzīvojot, tika krāti centralizētās sterilizācijas iekārtu iegādei un kā līdzfinansējums slimnīcas ēku rekonstrukcijai ERAF projekta ietvaros bija noglabāti Latvijas Krājbankā.

 

“Šogad situācija šķiet nedaudz cerīgāka, jo ticam, ka tiks palielināts terapeitisko pacientu tarifs viņu ārstēšanai, arī stacionārai ārstēšanai Madonas slimnīcai piešķirti par 67 729 latiem vairāk nekā pērn.

 

Vienīgi žēl, ka neskaidrā lokālo slimnīcu nākotne Madonas slimnīcai neļauj plānot darbu gadiem uz priekšu un pilnā apmērā attīstīt tās medicīnas jomas, kurās jau gūti labi panākumi un kuras ir novada iedzīvotāju pieprasītas,” atzina slimnīcas vadītājs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+