Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. jūlijs, 2015
Drukāt

Agris Liepiņš: Koru kari pret “Mentu kariem” (9)

Foto - LETAFoto - LETA

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts "Manā dziesmā tu..." Mežaparka Lielajā estrādē.

Daudz tiek runāts par to, cik bērnu noģībuši Dziesmu svētku ģenerālmēģinājumā, bet man liekas, ka aiz kokiem neredzam mežu. Gribu pateikt lielu paldies skolēnu Dziesmu un deju svētku diriģentiem un organizatoriem, kuru pārziņā bija repertuāra izvēle. Lielkoncertā koristi izpildīja vienīgi latviešu dziesmas un latviešu komponistu skaņdarbus.

Atceros padomju laiku Dziesmu svētkus un mūsu diriģentu izmisīgo cīņu par latviska dziesmu repertuāra saglabāšanu šajā mūsu tautas gaviļu dienā. Ievērojot padomju funkcionāru kategoriskas prasības, svētku repertuārā iekļāva zināmu skaitu citu tautu dziesmas un dažbrīd likās, ka dzirdu brālīgo padomju republiku dziesmu popuriju. Pamatoja to ar parasto demagoģiju – iepazīstoties ar citu tautu kultūru, cilvēks kļūst dvēselē bagātāks. It kā kāds šo vispārzināmo patiesību noliegtu. Nesalūst koru vadītājiem palīdzēja latviešu tautas nedalītais atbalsts latviskumam, latviešu komponistu dziesmām. Toreiz domāju – kad mēs savā Dzimtenē paši savos Dziesmu svētkos droši varēsim dziedāt savas dziesmas? Nevis citus nicinot, bet gan ar sevi lepojoties!

Tāpat atceros vienus no pirmajiem valsts svētkiem atjaunotajā Latvijas Republikā. Par godu astoņpadsmitajam novembrim uz svinīgo pasākumu Operas namā bija pulcējušies mūsu valdības vīri un citu valstu diplomāti. Valsts proklamēšanas gadadienas svinības kuplināja simfoniskā orķestra priekšnesums, atskaņoja pasaulē pazīstamu klasiķu darbus – Džuzepi Verdi, Pēteri Čaikovski, Ludvigu van Bēthovenu, bet nevienu latviešu komponista skaņdarbu! Pasākuma organizatoriem laikam likās, ka tādējādi mēs ārzemju diplomātiem parādīsim, ka neesam aizkrāsnē auguši, ka pazīstam pasaules dižgarus un mūsu mūziķi var teicami viņus atskaņot. Ne sliktāk par Vīnes vai Ņujorkas Metropolitēna simfoniskajiem orķestriem! Vēlāk gan tika norādīts – katra sevi cienoša valsts savas valsts proklamēšanas pasākumā atskaņo savu komponistu skaņdarbus. Nevis citus noliedzot, bet sevi cienot!

Un lūk – skolēnu Dziesmu un deju svētkos jaunieši izpildīja vienīgi latviešu komponistu sacerētu mūziku! Ar mirdzošām acīm un brīvām sirdīm, ar lepnumu par savu valsti! Jo tie ir mūsu Dziesmu svētki un mūsu vēlme savā Tēvzemē brīvi dziedāt pašiem savas dziesmas. Jo tie vārdi no manas tautas un dziesma ir arī no tās. Paldies repertuāra veidotājiem, prieks par to, ka viņi ir atbrīvojušies no kalpa bailēm un vēlmes klanīties visiem, lai tik kāds neiedomātos ko sliktu! Citu tautu dziesmas dziedāsim citu reizi, bet šoreiz savējās. Nevis tāpēc, ka citu sliktākas, bet tamdēļ, ka lepojamies ar savām un tās mums visdārgākās.

Sevi cienot, mēs iegūstam citu cieņu. Kaut nelielā skaitā, bet Dziesmu svētkos piedalījās arī skolēni no mazākumtautību skolām. Ar labiem panākumiem koru karos izcēlās Rīgas Rīnūžu vidusskola, kas ir krievu skola. Tomēr Dziesmu svētki parādīja arī patieso Latvijas sabiedrības sašķeltību. Grūti iedomāties, ka sliktā latviešu valodā runājošs un padomju tradīcijās audzis skolotājs savā mazākumtautības skolā izveidos latviešu valodā dziedošu kori un piedalīsies koru karos. Tā vietā viņš labprātāk skatīsies Krievijas seriālu “Mentu kari” vai tamlīdzīgu. Izglītības ministrijas ierēdņiem vajadzētu apjēgt, ka, uzturot divkopienu valstij raksturīgu divu valodu izglītības sistēmu, to mazākumtautību jauniešu skaits, kuri piedalās Dziesmu svētkos, kuplāks nekļūs. Visiem bērniem jāmācās kopā, jādzied un jādejo kopā, tikai tad viņi no sirds varēs saprast, kāpēc latviešiem šie svētki tik svarīgi. Un arī mazākumtautību skolēniem tie kļūs svarīgi. Ja beidzot ieviestu izglītību vienīgi valsts valodā, nākamajos Dziesmu svētkos mazākumtautību skolu kolektīvu būtu vairāk un veidotos pilsoņu kopums, kuri neatkarīgi no savas tautības Latvijā balstītos uz latviešu tautas kultūras vērtībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Gads pagājis, nejauši atradu šo rakstu. Paldies Liepiņa kungam, ka spēj aiz kokiem saredzēt mežu. Tagad jau zināms, ka jau nākošajā dienā visi bērni bija sveiki un veseli, bet pie vainas izrādījās pašu negulētās naktis un ēšanas/dzeršanas režīma neievērošana. Visam pāri katra dalībnieka atmiņās palicis lieliskais noslēguma koncerts un īpašā vienotības sajūta. Ir tiešām jāprot aiz kokiem saskatīt mežu, nevis ieciklēties uz sadzīviskām nebūšanām. Paldies Liepiņa kungam par viedo skatījumu.

  2. ” Daudz tiek runāts par to, cik bērnu noģībuši Dziesmu svētku ģenerālmēģinājumā, bet man liekas, ka aiz kokiem neredzam mežu. ”
    Neko sev!”Latvijas Avīze” sāk rakstīt kā partijas centrālkomitejas laikraksts. Respektīvi noģībušie bērni ir tie koki, kurus nav vērts ievērot, bet tas mežs ir tā mūsu tieksme visu laiku visiem un sev kaut ko pierādīt-ka neesam aizkrāsnē auguši, ka mēs varam. Sanāk, ka valstiskie kompleksi ir svarīgākas par katra atsevišķa bērna veselību. Vai tad mums visu laiku nestāstīja9tajā skaitā “LA”, ka šāda attieksme pret indivīdu ir komunisma palieka un, ka Eiropas vērtības ir kad katra atsevišķa cilvēka intereses ir augstākas par valsts interesēm?

  3. valsts valodā ir tagadējā ministre Seile.Tā kā nesapņosim par vienotu izglītības sistēmu no 2018.gada!

  4. skolotājs (Rīga), DzSv dalībnieks Atbildēt

    Problēma bija …. bērnu iespējā pačurāt. Daudzi baidījās dzert, jo būs jāmeklē iespēja čurāt (kautrība?). Pēc tam grūti atrast savu vietu kopkorī, dažreiz grūti tikt atpakaļ. Pagājušajos Dziesmu svētkos, kad ģenerālsponsors bija WISHI, par ūdens dzeršanu runāja un rakstīja uz soļa, šoreiz pietrūka atgādinājuma dzert (un arī čurāt ;-).

  5. bet arī patriotiskais Liepiņš neuzdrošinās pateikt, ka brīvi mēs jutīsimies tikai tad, ja likvidēsim okupācijas ļaundabīgās sekas – Latviju okupējušās valsts (PSRS mantinieces Krievijas) “piekto kolonnu”, kuras attieksme pret latviešu nācijas atgūto (?!) neatkarību nav mainījusies.

  6. Politkorektais, nu gan dumjš un neaudzināts tizlenis!

    • Nevajag jau uzreiz Agri tādiem vārdiem! Nu nav viņš tizlenis, lai gan okupācijas gadus mīļi sauc par “padomju laikiem”. Tagad taču arī ir mīļie un nevainīgie padomju laiki – padome X uzņēmumam, padome X iestādei, padome X svētkiem u.t.t.
      Daudzi uzskata, ka nebija okupācija, bet bija padomju laiki. Tāpēc nav ne okupantu, ne kolonistu. Tikai integrējamas minoritātes.
      Būsim politkorekti un okupācijas gadus sauksim kā Agris par padomju laikiem! Lai neapvainojas krievruņu minoritāte!!

  7. Agri, vai arī okupantu bērni pieder pie mazākumtautībām?

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (34)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+