Mobilā versija
Brīdinājums -2.8°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
27. jūnijs, 2016
Drukāt

Par apdraudējumiem un ārstiem. “LA” vēstuļu apskats (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Aina Rodrigesa-Mata raksta, ka tie cittautieši, kas pēc vairāku gadu desmita vai pat vairāk nekā pusgadsimta nodzīvošanas Latvijā nav vēlējušies kļūt par pilsoņiem vai iemācīties valsts valodu, tā ir parādījuši savu attieksmi pret valsti.

“LA” lasītāja uzskata, ka “automātiska vispārēja kļūšana par Latvijas pilsoņiem vēlēšanās mainītu balsu proporciju un līdz ar to koalīcijas sastāvu un “Saskaņa” valdībā kļūtu par noteicošo partiju”.

Linards Hartmanis sevi dēvē par “nacionāli noskaņotu spītnieku”. Viņš vēloties strādāt Rīgā, taču noraizējies, ka “pazīstamo loks, kas pārceļas uz ārvalstīm, tik palielinās un savus septiņus gadus šis process nav ne brīdi apstājies”, un ka varbūt arī pašam nākšoties pārdomāt, vai nebraukt prom: “Sevišķi, ja es retāk dzirdu stāstus par tādiem, kuri atgriezušies un jūtas labi, nekā par tādiem, kuri atgriežas un ātri vien ir spiesti atkal doties prom, jo saskaras ar to, kādas ir algas, ka pat ar jūtamu pieredzi 700 eiro atalgojums ir pārāk daudz prasīts.” L. Hartmanis uzskata, ka cilvēku aizplūšana novājina valsti.

E. V. Upelnieks vēstulē izsaka cieņu “demisionējušajam ministram Belēviča kungam par paveikto, iesākto un diemžēl nepabeigto”.

“Atkal ministrs – ārsts?” raksta Anda Driķe. Viņasprāt, “veselības ministrs nevar būt ne aptieķnieks, ne bērnu ārsts, ne traumatologs, ne kardiologs… Veselības ministram ir jābūt speciāli skolotam un gudram veselības aizsardzības darba stratēģim, prasmīgam veselības aizsardzības darba organizatoram valstī. Tādus speciālistus jau sen varēja sagatavot. Tagad no varošajiem valstsvīriem kādam vajadzētu atjēgties un stingri un ātri darīt iespējamo, lai vispirms tiktu sakārtota primārā medicīnas palīdzība, lai saslimuši cilvēki bez kavēšanās varētu saņemt ārsta palīdzību un tiktu pareizi ārstēti. Tad samazinātos ielaistas slimības, rindas un pāragri nāves gadījumi. Un tikai pēc tam varētu sākt ieviest pārdomātas reformas atbilstīgi budžeta iespējām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Interesanti, par ko Upelnieks E.V. tā ciena Belēviča kungu? Laikam viņam nav nācies stāvēt kvotu rindās uz medicīniskajiem izmeklējumiem un viņam nav ar Belēviča svētību atņemtas no ārzemēm atsūtītās, dzīvībai nepieciešamās zāles. Bet varbūt viņam ir Stokholmas sindroms, kad upuri sāk just līdzi varmākām, kuri tos sagrābuši? Belēvičam.
    Jauki, ka Anda Driķe mums pastāsta, ka veselības ministram “jābūt speciāli skolotam un gudram veselības aizsardzības darba stratēģim, prasmīgam veselības aizsardzības darba organizatoram valstī”, bet pirmkārt un galvenokārt, veselības ministram, kā jebkuram citam ministram, ir jābūt savā darbā godīgam ar vēlmi strādāt tautas labā. Arī Belēvīču nevar saukt par dumju vai neizglītotu. Viņš tikai savu izglītotību un gudrību izmantoja savtīgiem mērķiem, jo tautas intereses un vajadzības viņam bija pie vienas vietas. Un tā veselības aizsardzības stratēģija nu gan nav nekāda ķīniešu ābece. Ir tik daudz piemēru no kā varam mācīties. Nu nav mums jāizdomā velosipēds no jauna! Tad kādēļ visa Veselības ministrijas augsti izglītoto veselības aizsardzības stratēģu armija vēl to nav izdarījusi pa šo, gandrīz ceturtdaļgadsimtu ilgo laika periodu? Atbilde vienkārša: Stratēģiski pareizi noorganizētas veselības aprūpes sistēmas apstākļos nav iespējams slaukt miljonus no slimajiem cilvēkiem un valsts. Kamēr valsts pārvaldē būs egoistiski pašlabuma meklētāji vai šādiem pašlabuma meklētājiem padevīgi pakalpiņi, nekas nemainīsies, lai arī cik augsti izglītotus un gudrus cilvēkus mēs tajos ministru amatos neliktu. Un pats svarīgākais – tā valstsvīru kritizēšana ir jānomaina ar atbildības pieprasīšanu no viņiem. Citādi, piemēram, Belēvičs sastrādāja nejēdzības veselības aprūpē un demisionēja. Kas viņam- miljonāram no tā slikts? Dzīvo tālāk cepuri kuldams! Da viņam simts gadu tas ministra krēsls nav vairāk vajadzīgs!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt nodokļa atcelšanu pensijām?
Draugiem Facebook Twitter Google+