Parādnieka mantojums 0
Man ir parādsaistības, es tās pašlaik nespēju nokārtot. Tagad man mantojumā pienākas nekustamais īpašums, kurā es dzīvoju, un tā ir mana vienīgā dzīvesvieta. Vai uz šo īpašumu var vērst parādu piedziņu un to atsavināt? Jānis K.
Ja neieraksta
Jā, mūsu valstī diemžēl tiesu izpildītājs drīkst pārdot izsolē arī māju vai dzīvokli, kas ir parādnieka vienīgā dzīvesvieta, un cilvēku ar visu ģimeni izlikt uz ielas. Kaut arī bezpajumtniekam būs daudz grūtāk izdzīvot un tādēļ viņš nespēs nokārtot savus parādus, tas neinteresē ne bankas, ne tiesu izpildītājus.
Taču šajā gadījumā ir izeja. Jūs droši varat kārtot mantojuma lietu un saņemt mantojuma apliecību. Tikai nevajag īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā uz sava vārda. Kamēr tas nav zemesgrāmatā uz parādnieka vārda, tiesu izpildītāji to apķīlāt vai pārdot nevar. Atklātībā parādās ziņas tikai par to, ka atklājies, piemēram, Kārļa Bērziņa mantojums.
Šajā īpašumā varēsiet dzīvot gadu desmitiem, jo likums nenosaka termiņu, kad īpašums jāieraksta zemesgrāmatā. Līgumu ar pakalpojumu sniedzējiem – “Latvenergo”, “Latvijas Gāzi”, namu pārvaldi, ūdens piegādātāju, atkritumu izvedējiem var noslēgt, pamatojoties uz mantojuma apliecību, bet daži no šiem pakalpojumu sniedzējiem slēdz līgumus, pat neprasot nekādus īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu pašvaldība sūtīs uz šo adresi, uz bijušā īpašnieka vārda. Kamēr nodokli savlaicīgi maksāsiet, problēmu nebūs.
Kas notiks, ja šāds īpašnieks kādreiz pats nomirs? Latvijas Zvērinātu notāru padomē paskaidroja, ka mantinieki zaudējumus necietīs, jo viņi pārņem visu mantu tādā stāvoklī, kāda tā ir, tātad var mantot arī zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu. Vienīgi dokumentu kārtošana būs ilgāka un dārgāka – vispirms mantiniekiem īpašums būs jāieraksta zemesgrāmatā uz mirušā tuvinieka vārda, tikai tad varēs to mantot un pēc tam ierakstīt zemesgrāmatā jau uz sava vārda.
Ja parāds ir mantojuma atstājējam, tad gan tiesu izpildītājs ar attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju var no notāra izprasīt ziņas par mantiniekiem, lai mēģinātu atgūt no viņiem aizgājēja parādus. Taču tiesu izpildītājs nevar no notāriem prasīt informāciju par potenciālajiem mantiniekiem. Tādas ziņas notāri nesniedz.
Klāt netiek!
Lūdzot komentēt šo gadījumu, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē atbildēja, ka pēc vispārējiem noteikumiem zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 557. panta 3. punktu var vērst piedziņu uz parādnieka nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā, runājot par parādnieka izvairīšanos no savām saistībām, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vērš uzmanību uz Civillikuma 1. pantu. Proti, personai tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Tātad parādniekam ir jāatbild par savām saistībām, un nav pieļaujams, ka viņš uz sava vārda zemesgrāmatā apzināti neieraksta mantoto nekustamo īpašumu, lai izvairītos no savu saistību izpildes.
Īsāk sakot, ja tiesu izpildītājs uzzinās, ka parādnieks ir mantojis nekustamo īpašumu, viņš varēs izteikt tikai sabiedrisku nopēlumu. Kamēr īpašums nebūs ierakstīts zemesgrāmatā uz mantinieka vārda, to apķīlāt un atsavināt parādu piedzinēji nevar.
