Mobilā versija
+15.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
7. maijs, 2017
Drukāt

Pasaules hokeja čempionātā pavirša drošības kontrole (1)

Pasaules čempionāta spēle hokejā starp Latvijas un Dānijas izlasēm  "Lanxess" arēnā, Ķelnē.
foto: LETAPasaules čempionāta spēle hokejā starp Latvijas un Dānijas izlasēm "Lanxess" arēnā, Ķelnē. foto: LETA

Pasaules hokeja čempionāts pamazām uzņem apgriezienus. Rit trešā spēļu diena, Latvija pagaidām ir vienīgā, kam pa spēkam bijusi sausā uzvara. Ceram uz labām emocijām arī šovakar pret Slovākiju un turpinājumā. Tikmēr Ķelnē radušies pirmie iespaidi par organizatorisko pusi, un te neiztiek bez kūleņiem.

Uzvarētāju godināšana un himnas atskaņošana čempionāta organizatoriem pirmajās dienās izrādījās samērā liels izaicinājums. Krievijas himna tika atskaņota līdz pusei, slovākus, kas pagarinājumā nomocīja Itāliju, sajauca ar slovēņiem, kuri spēlē Parīzes grupā. Interesanti iznāca arī ar Latviju – jau ierasts, ka starptautiski spēlē saīsināto “Dievs svētī Latviju” versiju. Šoreiz divas reizes nospēlēja pirmo pantiņu un pavadījums apklusa. Bet ap četriem tūkstošiem mūsējo fanu turpināja dziedāt, radot neaprakstāmas emocijas. Šādos brīžos skudriņas skrien pār muguru un esi lepns par tautiešiem. Malači!

Hallē mazliet satrauc pieticīgā drošības kontrole. Mediju pārstāvjiem pie ieejas pat akreditācijas īsti neskatās, par somu pārbaudi un iešanu cauri metāla detektoriem pat nerunājot. Arī fani var pārvietoties ļoti brīvi, apsargi vien uzmet skatienu somu saturam. Tas ir liels kontrasts, salīdzinot ar iepriekšējiem turnīriem Maskavā, Prāgā un Minskā. Daļa par šādu demokrātisku pieeju priecājas, daļa – aizdomājas. Patiesībā tas ir milzīgs pārsteigums, ņemot vērā starptautisko situāciju, bēgļu straumes Vācijā un jau ne reizi vien pieredzētos terora aktus. Slimo ļaundaru skatieni bijuši pavērsti arī sporta pasaules virzienā un Vācija to piedzīvojusi jau vairākkārt. Vēl pirms pāris nedēļām bija incidents ar futbola komandas Dortmundes “Borussia” autobusa spridzināšanu.

Līdzīgi mediju pārstāvji svilpodami varēja arēnā ienest visu, ko sirds kāro, 2012. un 2013. gadā – Stokholmā un Helsinkos.  Ja man jāizvēlas, labāk, lai ir Maskavas variants, kur medijiem bija trīskāršā kontrole, nekā vispār bez tās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+