Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. augusts, 2015
Drukāt

Mantrači netraucēti rakņājas senajā Ikšķiles līvu kapulaukā (35)

saktas

Šo fotoattēlu kāds bija ievietojis mājaslapā, kur forumā pulcējas Latvijas "metālmeklēšanas un kolekcionēšanas amatieri".

Kamēr Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē Daugavā remontu dēļ tiek uzturēts pazemināts ūdenslīmenis, interesentiem kā katru gadu augustā ir iespēja kājām nokļūt uz Sv. Meinarda salu pie Ikšķiles. Diemžēl šo situāciju izmanto arī tā sauktie mantrači, kuri veic nelikumīgus izrakumus kultūras pieminekļu aizsardzības zonās.

“LA” jau rakstīja (“Mantraču nekaunība spiež mainīt likumus”, “LA” 13.03.2015.), ka vēršoties pret mantraču aktivitātēm senkapos un citos arheoloģijas pieminekļos, tiek gatavoti priekšlikumi grozījumiem likumos, tādējādi ierobežojot šādas aktivitātes un atvieglojot policijas darbu likuma pārkāpšanas gadījumā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) gatavo priekšlikumus likumu grozījumiem, kas noteiks, ka tirgošanās ar arheoloģiskām senlietām, kas vecākas par 17. gadsimtu, atskaitot dažus specifiskus izņēmumus, būs likumpārkāpums. Bet, kamēr dokumenti vēl top, nelikumīgie racēji turpina darboties. VKPAI aicina arī sabiedrību aktīvāk iesaistīties un ziņot par pārkāpumiem. Mantraču darbošanos iznāca novērot un nofotografēt arī „Latvijas Avīzes” žurnālistei.

 

“Atbrauksim citreiz!”

Pārītis, kas meklēja "pazudušu auskaru" Ikšķiles līvu kapulaukā. Abi bija bruņojušies ar lāpstu un saliekamo metāla detektoru, ko jau bija paspējuši ielikt somā. Foto - Vita DaukstePārītis, kas meklēja "pazudušu auskaru" Ikšķiles līvu kapulaukā. Abi bija bruņojušies ar lāpstu un saliekamo metāla detektoru, ko jau bija paspējuši ielikt somā. Foto - Vita Daukste

Brīvdienās nolēmu aizbraukt uz Ikšķili, lai apskatītu Sv. Meinarda baznīcu, līdz kurai patlaban var tikt kājām, nevis ar laivu. Ejot pa ceļu, kas ved uz dievnamu, pamanīju pārīti, kas vietā, kur atrodas senais Ikšķiles līvu kapulauks, cītīgi kaut ko rok un meklē. Dodos racēju virzienā. Mani ieraudzījuši, viņi lēnām sāk virzīties prom. Piegājusi tuvāk, redzu svaigi izraktas bedres. Pārītis tikmēr paslēpies aiz niedrēm. Prasu, ko šie te dara. Puisis, kuram rokās ir metāla detektors, teic, ka meklējot draudzenes pazudušo auskaru, kas pagājušogad šeit izkritis, un viņi šeit varot meklēt, ko un cik uziet.

Saku, ka esmu žurnāliste un informēšu policiju. Abi sāk steigšus kravāties un, paslēpuši lāpstu zem jakas, dodas prom. Gabaliņu viņiem sekoju un dzirdu puisi savai pāriniecei vaicājam: “Tev pistole ir līdzi?” Meitene: “Dulls esi, šitā runāt?”

Abi auskaru meklētāji, kaut jūtami sabijušies, beigās man tomēr paziņo – lai es neraizējoties, viņi tāpat atbraukšot šeit atkal, kaut vai piecos no rīta, vai arī kur citur, jo šādu vietu esot visai daudz.

 

Sabiedrības kopējā atbildība

Vai mantraču darbošanās Ikšķiles apkaimē ir konstatēta arī iepriekš? Novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca atzīst, ka par šādiem rakšanas gadījumiem nav daudz dzirdēts. “Ja arī ir, tad cilvēkiem noteikti jāziņo pašvaldības policijai,” atzīst I. Šulca.

Aktīvā informācijas izplatīšanā iesaistās Kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža” vadītājs Kaspars Špēlis, kurš cilvēkus brīdina un aicina ziņot par mantračiem pie Sv. Meinarda salas, kur atrodas senais līvu kapulauks, kā arī aicina pievērsiet uzmanību Kābeļu kalnam (aizsargdambja galā pie Saulkalnes), kur atrodas līvu uzkalniņu kapulauks. K. Špēlis dzīvo Ikšķilē. “Pats arī redzu, kas notiek senajos līvu kapulaukos. Pēc darba vienmēr nobraucu tiem garām un paskatos. Ja pats to nedarīsi, arī citi to nedarīs.” Viņš atzīst, ka daudzas iegūtās lietas mant­rači pārdod izsolēs dažādās mājaslapās. “Pēc komentāriem kādā mājaslapā nojautu, ka izsolē pārdota arī līvu sievietes bruņurupučsakta ar važturi, kas varētu būt atrasta tieši Ikšķilē,” stāsta Kaspars. ”Viņi pārdod iegūtās rotas un nemaz nebaidās. Izskatās, viņiem ir tāda neaizskaramības sajūta.”

K. Špēlis uzsver, ka svarīga ir sabiedrības un valsts iesaiste, jo tikai tā iespējams apkarot mantračus. “Ja mēs par šo vietu neinteresējamies, tā tiek izlaupīta, aizaug un kļūst par tādu, kur var pasēdēt un iedzert alu. Jāsaprot, ka tā ir sabiedrības kopīga atbildība, tāpēc nevajag velt vainu vienam uz otru.”

 

Draud arī kriminālatbildība

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne pastāstīja – lai apkarotu nelegālos darboņus, uz kultūras pieminekļu teritorijām tiek rīkoti reidi kopā ar policiju, bet, protams, ar to vien nepietiek. “Kamēr mēs braucam uz vienu pusi, tikmēr citi darbojas otrā pusē,” atzīst S. Zirne. Viņa uzsver, ka svarīga ir visas sabiedrības iesaiste, jo īpaši tas attiecas uz zemes īpašniekiem. “Ne vienmēr zemes īpašnieki piekrīt tam, ka mēs staigājam pa viņu zemi un veicam pārbaudi.”

Sandra Zirne atgādina: “Vispār nevar būt ne runas, ka kultūras pieminekļu teritorijā var rakties, tas var notikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.” Viņa atgādina, ka par patvaļīgiem kultūras pieminekļu teritorijas izrakumiem var draudēt administratīvā un kriminālatbildība.

Atraktās vērtības mant­rači visbiežāk pārdod, izmantojot dažādu mājaslapu starpniecību, bet citi paturot privātkolekcijā. “Skumjākais ir tas, ka pazūd vēl neatklātas mūsu valsts vēstures liecības. Varbūt vieta, kurā ir rakts, ir glabājusi kādu nacionālo dārgumu,” atzīst S. Zirne. Viņa aicina cilvēkus, kuri pamana patvaļīgas darbības kultūras pieminekļu teritorijās, ziņot par to Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālajām nodaļām (e-pasti: kurzeme@mantojums.lv; vidzeme@mantojums.lv; zemgale@mantojums.lv; latgale@mantojums.lv; riga@mantojums.lv un vkpai@mantojums.lv), kā arī policijai. “Ja nav bail, derētu arī nofotografēt rakšanas gadījumu un iesaistītās personas. Liela nozīme ir sabiedrības iesaistei, jo mūsu nav tik daudz, lai stāvētu pie katra pieminekļa. Jāsaprot, ka tas ir mums pašiem, lai saglabātu mūsu tautas vēstures liecības.”

 

Uzziņa

Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji.

Kultūras pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad to atļāvusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras piemineklī aizliegts veikt kultūras pieminekli pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus).

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. To izveidošanai nav vajadzīga zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana. Zonas un to uzturēšanas režīmu nosaka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem lauku apdzīvotajās vietās ir aizsardzības zona 500 metru attālumā, bet pilsētās 100 metru attālumā.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības ceļā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc.

Avots: Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. Es uzskatu, ka privātai iniciatīvai ir jādod zaļā gaisma, tikai, tam visam ir jānotiek ar atļaujām, profesionāļu uzraudzībā, kuri pasaka, kā to darīt, bet, ja kaut kas tiek atrasts, tad tam neapšaubāmi būtu jāpieder atradējam, jeb racējam, bet tikai tad, kad atradums ir uzrādīts, safotografēts, novērtēts un muzejs nav izmantojis savas pirmpirkuma tiesības. Un jābūt nosacījumiem, ko drīkst un ko nedrīkst izvest no valsts.

    • Varbūt tā tiešām ir izeja, lai iekustinātu arheoloģisko izpēti Latvijā. Iespējams, ka var pat izveidot firmas, kas ar to nodarbojas un algo racējus.

  2. Garīgu kropļu Latvijā tiešām netrūkst. Virs arheoloģiskajiem kapulaikiem tīrumi netiek ierīkoti. To tieši garīgie kropļi un deģenerāti, kuri arī te steidz komentēt, gribētu. Arheoloģiskos pieminekļus nedrīkst pilnībā izrakt. Tehnoloģijas mainās un katra nākošā desmitgade atnes jaunas iespējas, bet pieminekli atrakt var tikai vienreiz. Ja visus izraks šodien, informācija būs zaudēta uz visiem laikiem. Tā saucamo līvu rotas skaidri parāda vikingu mantojumu, kā to jau kādreiz norādīja Bīlenšteins (kuru tagad ļoti slavē latviešu nīdēji, tikai rūpīgi slēpj – ko tad viņš tādu ir izdarījis). Bīlenšteins bija 19.gs. izcilākais Latvijas arheologs un viņa sastādītā latviešu sentautu karte ar nelielām niansēm tiek lietota joprojām. Kapu izlaupīšana ir kapu izlaupīšana un diez vai mums gribētos, lai kāds rakātos pa mūsu ģimeņu kapiem, cerot tur atrast kādu gredzenu vai drēbju skrandu. Vai savāktu zārku dēlīšus ziemas apkurei.

    • Nu gan tu muļķības raksti, virs arheoloģiskajiem kapulaukiem ne tikai tīrumi tiek ierīkoti, bet veiksmīgi notiek arī būvdarbi, tikai par to nav pieņemts daudz runāt. Un tieši arheologi ir tie, kas rakņājas tieši pa kapulaukiem, citur jau nemaz viņi nerok!

    • Nerunā muļķības ja nezini, to pat zin VKPAI un atbalsta, tāpēc tādi kā zirnes ir no sākuma jāsaic pie vtiesas par bezdarbību, birokrāti un liekēži, a žurnaļujgas jāsūta uz skolu, lai saprastu ko nozīmē atbildība par saviem teiktajiem vārdiem, tiešām žurnaļughas!!!

  3. Pirms Rīgas HES nodošanas ekspluatācijā, kad bija plānots šo teritoriju appludināt, arheologi taču visu tur izraka un aizveda, kā stasta vietējie, tur palika daudz neaizbērtu bedru un smilšu kaudžu. Pec tam nozaģēja gar ceļu augušos vecos kokus, kuru celmi redzami vēl tagad un visu apludinaja ūdens.
    Vēl no vietējo stāsta, uzreiz pēc otrā pasaules kara pionieri netālu no baznīcas drupām iekūra ugunskuru, tikai ļoti neveksmīgi, jo zeme bija palikušas mīnas un viena uzsprāga, bija bojā gājušie un savainotie.
    Bet minētais raksts tiešām muļķīgs…

  4. Nu izskatās,ka te radīta tēma,lai negatīvi noskaņotu cilvēkus,pret tiem,kam meklēšana ar metāla detektoru ir hobijs un atpūta.
    Esmu redzējis dažāda modeļa detektorus un pat kādu ir nācies labot.
    Nu žurnālistes Vitas uzņemtajā fotogrāfijā,kur tas pārītis redzams…..Lai jaucās detektors un viņš arī jaucās,vēl vairākos posmos,bet nu nevar viņu visu salikt tajā nelielajā mugursomā un vēl lāpstu noslēpt.Tad tas detektors ir viss,pilnībā un detalizēti jāizjauc.Tā mugursoma tāda galīgi patukša izskatās un sakļāvusies kopā. Lāpsta arī neredzās un tā jaka puisim rokā,nez vai to tā noslēptu.

    • Ja Jūs atsūtītu savu e-pastu, nosūtītu arī pārējās bildes. Tur ir redzams gan tas, kā izjauc, gan arī lāpstiņa blakus. Citas bildes, kur redzams šis pārītis (arī viņu sejas), var apskatīties manā facebook profilā (šeit gan komentāros nevar pievienot linkus).

  5. Kur runa iet par mantu tur vienmēr saceļās ažiotāža! Kas tad ir tā VALSTS??? Man jau liekās,ka valsts ir tauta. Ja tautai viss finansiāli būtu kārtībā nekur nekas netiktu pārdots un viss paliktu dzimtenē…

  6. Nu zēni malači,kam tāds hobijs un pacietība meklēt.
    Lai vēsturnieki nestāsta pekstiņus,ka zemē guļ mūsu nacionālā bagātība un gulēs vēl simtiem gadu!
    Agrāk,kad laukus apstrādāja ar zirdziņiem un mēsloja ar kūtsmēsliem,tad vēl,bet ne TAGAD!!!!
    Progresīvā lauksaimniecība ar Džoniem Dīriem (traktoriem) ar,.frēzē,disko zemi,tonnām gāž virsū minerālmēslojumus,miglo ar ķīmiju,kā nu!!!! Zem traktoru tonnām un arkliem seņču mantojums,lūzt,drūp,deformējās,Ķīmija un minerālmēslojums saēd visu,kas vēl daudz maz palicis.Vēl tādā tempā,gadus 30 un mums vairs nebūs nekā. Kāpēc mūsu vēsturnieki un arheologi neveic izrakumus,kāpēc necenšās saglābt to,kas vēl palicis???? Pat tagad,ja nolaists līmenis un šie entuziasti tur staigā un meklē,kādēļ viņu tur nav???? Lai rok un meklē,viņiem tak vietas zināmas un informācija ir.
    Bet,nekā tāda!
    Lai tad arī meklē tie,kas var un māk,kam interese! Vismaz,kāda lietiņa būs paglābta,varbūt restaurēta un ieguls kādā kolekcijā.

    • mantkārīgos nolūkos entuziasti arī kaimiņu šķūnītī kaut ko pameklē
      Teikt, ka šie ir tie. kas “māk un var” ir pilnīgs absurds

    • Pareizi, lai tie melnie arheologi meklē! Vismaz kaut kāds labums. Vismaz tas senlietas neies bojā, guļot zemē vēl tur 1000000gg.

  7. Špēlis labāk būtu klusējis…

  8. Daudz esmu braucis pa Latviju, nekur neesmu redzējis, ka notiktu arheoloģiskie izrakumi, tipiskā latviešu daba ”suns uz siena kaudzes”, zinu ,ka varbūt kaut ko zeme slēpj, bet nevienam neesmu gatavs atdot!!!
    P.S Man nav žēl, ja grib lai rok.

  9. Šitie mērkaķi man visus mežus ir uzrakuši!

    • Ko, draudzin, velti uztraucies! Varbut labak senes pec tam augs?
      Bet isteniba tevi, vecit, saprotu. Pasa mezs ir pasa…
      A varbut sac taisit apkart setu, ar uzrakstu “Privats ipasums”?

  10. Šis raksts parāda kādas ir mūsu padlatviešu valdību prioritātes. Latviešu valoda un latviešu kultūras vērtības šiem nomenklatūristiem ir na**, bet arābu laimes meklētāju izmitināšana mūsu zemē ir pirmā vietā.

  11. Labi gan, ka dzīvojam kopš 1990.g.4.maija demokrātiskā valstī – var nesatraukties par varas reakciju sabiedrības degradācijas procesa apturēšanā…

  12. Žurnaļugu tendenciozais pasūtījuma raksts.
    Ja mani sauc par mantraci, tad tos kuri ziņas pauž par samaksu un tendenciozi savādāk kā žurnaļugas nosaukt nevar.

    • Interesanti gan, kurš tad to ir pasūtījis?

      • Pasūtītājs ir padomju propogandas rupors…. jo gan zirne,gan visi pārējie vēsturnieki ir padomju bērni, un mācījušies padumjo skolās, un neko nedarīt viņiem ir iemācīts un tikai gausties par pieminekļu nenosargāšanu, patiesībā VKPAI ir ļoti birokrātisks, melīgs kantoris ar diezgan lielu budžetu un algām, kuri patiesībā neko nedara, tikai raud ka pietrūkst resursu.
        Kāpēc nolādētiem kapitālistiem Anglijā viss ir sakārtots, bet kāpēc padomju latviešiem kuri atguvuši brīvību viss ir dibenā, tāpēc, ka vēsturnieki, kuri negrib zaudēt savu naudu, veido valsts politiku, patiesībā viņi ir liekēži.
        Palasiet periodika.lv, redzēsiet cik senkapus ir izrakņājuši arheologi, un redzēsiet kuri ir latvijas lielākie mantrači ar pašu izveidotām privilēģijām.
        A žurnaļugas ir propogandas rupors!!!

  13. Es arī šad tad pastaigāju ar detektoru,bet NEKAD vietās kas svētas Latviešu tautai. Ir jābūt pieejamam pilnam aizsargājamo objektu sarakstam.Pārējais ir kārtības sargājošo organizāciju pienākums ar pilnu likuma bardzību sodīt jebkuru,pat mazāko likuma pārkāpumu,pēc iespēja plašāk to atspoguļojot masu saziņas līdzekļos.Un jābeidz zākāt cilvēks ar metāl detektoru,mēs taču nezākājam miesnieku ar nazi,tikai tāpēc ka kāds slepkavo ar nazi!

  14. Lai tik rok.

  15. un kur pašvaldība? pāris reizies dienā nostaigat pašvaldības policijai garām ir grūti?
    problēma, ka mantas ir tik senas, ka attieksme ir – nav mans, man vienalga. pamēģiniet ābolu no dārza nozagt….

  16. ir tāda lieta kā VALSTS AIZSARGĀJAMAIS piemineklis, kas nešaubīgi ir arī šiem minētajiem arheoloģijas pieminekļiem, bet —- ja vajag aizsargāt no nelikumīgām un mantkārīgu neizglītotu ļautiņu uzbrukumiem, tad ir problēmas – kas to darīs, kāds it kā sods, kas sodīs un kā
    Bet aizsargāt vajag

  17. Valdība, acīmredzot, neuzņemas nekādu atbildību.

  18. Acīmredzot, valdība neuzņemas nekādu atbildību.

  19. Tiešām,kas liedz pašiem arheologiem,līdzko ūdens līmenis tiek pazemināts veikt izrakumus.
    Kaut ko paši atradīs un pie viena apbedījumu vieta būs pieskatīta.

  20. Nu nesaprotu tos Latvijas veesturniekus un arheologus, ja tieshaam shaadu Latvijas meerogaa slavenu vietu Ikshkjilee vinji pashi jau sen nav krustaam-shkjeersaam izlozhnjaajushi ar metaala detektoriem! Protams, tas neaizstaaj sistemaatiskus izrakumus. Bet ja arheologi ir bijushi pashi tik slinki – nu atvainojiet, truukst vaardu!

    • Izcils stulbuma paraugs!

    • Vispar interesants raksts…
      No vienas puses, slikti tas, ka ,sadi raknajoties, var nodarit postu atrastajam vesturiskajam prieksmetam , rokot ar lapstam. Arheologi , ja vini urkejas, tad dara to lietu loti piesardzigi. Turklat viniem ir iegutas zinasanas, ka to lietu pareizi darit.
      Cita lieta, ja kads, kopjot savus laukus, atrod ko senu un aizvesturisku. Tad viniem butu jasagada iespeja nodot sadas senlietas muzejiem. Jo senlietas tacu ietilpst musu praktiskaja vesture! Vel labak butu, ja vini sanemtu ari kadu uzslavas rakstu — raug, tads un tads uzgajis sava rudzu lauka interesantu aizvesturisku prieksmetu. Arzemes, starp citu, ir bijusi tadi gadijumi.
      Bet nesaprotu vienu – ja jau tur ir kas atrasts, tad tacu pasvaldibam un muzejiem vajadzetu sarosities, nevis ka nevarigiem vecukiem visa saja jampadraci nolukoties. Cilveks tacu pec dabas ir zinkarigs radijums, un Spriditis (ja, tiesi vins!) gaja rakt naudinas uz purvu. Vai tad ta nebija ? Izskatas, ka Spridisu joprojam netrukst…
      Ja kadam veicies, neapskauzu, bet labak sadas mantas nodot muzejiem, lai berniem un bernuberniem ir ko velak apskatit…

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+